Koncerts Nemierā
Nieka 27 gadus pēc ievērojamākās Latvijas progroka grupas "Holy Lamb" dibināšanas un knapi 17 gadus kopš es uzzināju par tās pastāvēšanu mūsu ceļi krustojās grupas koncertā "Nemierā" kādā pavēlā sestdienas vakarā. Mana līdzšinējā pazīšanās ar konkrēto iestādi aprobežojās ar tur pirms laba laiciņa skatītu "Pupociklu vasaras" koncertu, un dīvainā kārtā šis tas kopīgs šiem abiem koncertiem bija (tas ir - izņemot visai šķidru apmeklējumu, aptuveni 30 cilvēku sastāvā).
Būtu pārspīlēti teikt, ka manī būtu bijusi liela sajūsma par jaunāko grupas albumu "Gyrosophy", taču liku cerības, ka šai vajadzētu būt vienai no tām grupām, kas klātienē šķiet daudz spēcīgākas nekā konservētā režīmā. Un nudien netiku vīlies. Nav tā, ka es labi orientētos viņu daiļradē, līdz ar to man patiesībā viens pīpis, vai konkrētā koncertā skanošā dziesma bija teju pilnīgi svaiga (izdota 2015. gadā), pavisam svaiga (vēl nav izdota) vai nākusi vēl no iepriekšējās tūkstošgades. Kaut kādus skaņdarbus es gan jau tomēr iepriekš dzirdējis biju, bet ne tādā mērā, lai es tiem zinātu nosaukumus. Un arī no koncerta šajā ziņā daudz neiegaumēju (tagad mēģinu ar Discogs palīdzību šo to atcerēties). Noteikti skanēja "The Amazing Race", bija "Pork Power", "Trouble Vision", "Down the Memory Hole" (visi no Gyroscophy). "The Plan that Failed" un "Beneath the Skin" no "Beneath the Skin". "My Star Untouchable" (viens no iespaidīgākajiem skaņdarbiem) nāk no "Salt of the Earth". Neko citu laikam gan nosaukumu ziņā neatpazīšu, bet tam arī nav lielas nozīmes. Diemžēl nespēju identificēt, kura bija tā dziesma, kurā vokālista funkcijas uzņēmās grupas otrais ģitārists Ansis Markauss (anonsēja to kā valsi-prižemalkinu) - čalis ļoti spēcīgi to izdziedāja (kā pēc tam dzirdēju pīppauzē viņu pašu kādam to stāstām - tieši vienai reizei un vienai dziesmai viņa balss arī pietiekot). Pats Aigars Červinskis dzīvajā kā vokālists arī man patika labāk nekā ierakstā. Nav viņš, protams, nekāds Gregs Leiks, bet kurš gan ir?
Viens no lielākajiem plusiem šajā koncertā bija tas, ko jau piesaucu - tā līdzība ar "Pupociklu vasaras" koncertu - proti, Aigara Červinska (un arī Markausa) komunikācija ar auditoriju bija drīzāk tāda, ko tu sagaidītu no sviestroka ansambļa, nevis no progroka grupas - pilna nebēdnīgas jokošanas (ieskaitot ieteikumu valša ritmu prātā turēt kā seši-seši-seši), bet jebkāda neadekvāta pretencioza pašvērtējuma, kas man šādā koncertā šķitā ļoti pareiza pieeja. Šķiet, ka summāri grupa pat nospēlēja vairāk par solīto pusotru stundu, bet tas bija visnotaļ lieliski un noteikti ne pārāk daudz. Ir jau patīkami arī novērtēt to, cik spēcīga ir šādam kolektīvam tehniskā varēšana, nudien pat žēl, cik maza ir viņu auditorija. Nebūtu to iepriekš domājis, bet noteikti, ja šāda iespēja radīsies, iešu uz Holy Lamb atkal, un pirms nākamā koncerta apmeklējuma centīšos arī kādus draugus savaņģot. Ir tā vērts!
Būtu pārspīlēti teikt, ka manī būtu bijusi liela sajūsma par jaunāko grupas albumu "Gyrosophy", taču liku cerības, ka šai vajadzētu būt vienai no tām grupām, kas klātienē šķiet daudz spēcīgākas nekā konservētā režīmā. Un nudien netiku vīlies. Nav tā, ka es labi orientētos viņu daiļradē, līdz ar to man patiesībā viens pīpis, vai konkrētā koncertā skanošā dziesma bija teju pilnīgi svaiga (izdota 2015. gadā), pavisam svaiga (vēl nav izdota) vai nākusi vēl no iepriekšējās tūkstošgades. Kaut kādus skaņdarbus es gan jau tomēr iepriekš dzirdējis biju, bet ne tādā mērā, lai es tiem zinātu nosaukumus. Un arī no koncerta šajā ziņā daudz neiegaumēju (tagad mēģinu ar Discogs palīdzību šo to atcerēties). Noteikti skanēja "The Amazing Race", bija "Pork Power", "Trouble Vision", "Down the Memory Hole" (visi no Gyroscophy). "The Plan that Failed" un "Beneath the Skin" no "Beneath the Skin". "My Star Untouchable" (viens no iespaidīgākajiem skaņdarbiem) nāk no "Salt of the Earth". Neko citu laikam gan nosaukumu ziņā neatpazīšu, bet tam arī nav lielas nozīmes. Diemžēl nespēju identificēt, kura bija tā dziesma, kurā vokālista funkcijas uzņēmās grupas otrais ģitārists Ansis Markauss (anonsēja to kā valsi-prižemalkinu) - čalis ļoti spēcīgi to izdziedāja (kā pēc tam dzirdēju pīppauzē viņu pašu kādam to stāstām - tieši vienai reizei un vienai dziesmai viņa balss arī pietiekot). Pats Aigars Červinskis dzīvajā kā vokālists arī man patika labāk nekā ierakstā. Nav viņš, protams, nekāds Gregs Leiks, bet kurš gan ir?
Viens no lielākajiem plusiem šajā koncertā bija tas, ko jau piesaucu - tā līdzība ar "Pupociklu vasaras" koncertu - proti, Aigara Červinska (un arī Markausa) komunikācija ar auditoriju bija drīzāk tāda, ko tu sagaidītu no sviestroka ansambļa, nevis no progroka grupas - pilna nebēdnīgas jokošanas (ieskaitot ieteikumu valša ritmu prātā turēt kā seši-seši-seši), bet jebkāda neadekvāta pretencioza pašvērtējuma, kas man šādā koncertā šķitā ļoti pareiza pieeja. Šķiet, ka summāri grupa pat nospēlēja vairāk par solīto pusotru stundu, bet tas bija visnotaļ lieliski un noteikti ne pārāk daudz. Ir jau patīkami arī novērtēt to, cik spēcīga ir šādam kolektīvam tehniskā varēšana, nudien pat žēl, cik maza ir viņu auditorija. Nebūtu to iepriekš domājis, bet noteikti, ja šāda iespēja radīsies, iešu uz Holy Lamb atkal, un pirms nākamā koncerta apmeklējuma centīšos arī kādus draugus savaņģot. Ir tā vērts!
2018-11-24
comments powered by Disqus