Eugénie Grandet
Eiženija Grandē ir viens no ievērojamākajiem franču literatūras klasiķa Onorē de Balzaka romāniem, un pirmais viņa darbs, ko esmu izlasījis. No vienas puses, kā jau klasiskā literatūra, tas ir viegli lasāms ne tik labi pārvaldītā valodā, jo sižets virzās uz priekšu hronoloģiski un nenotiek lasītāja čakarēšana, no otras - leksiskā bagātība klasiskajai literatūrai arī ir raksturīga, līdz ar to viegli to uztvert tāpat nav.
Stāsts, kā jau liecina nosaukums, ir par sievieti (jaunu, kā gan citādi) - bagātā uzņēmēja Fēliksa Grandē meitu un viņas mīlestību. Kopumā gan noteikti kolorītāks tēls ir viņas papucis, nevis meita - Fēlikss Grandē ir arhetipisks sīkstulis, kas ar visu ģimeni dzīvo tādos apstākļos, it kā viņa finansiālie apstākļi būtu skumji, lai gan patiesībā visi mazpilsētas iedzīvotāji zina, ka viņš ir bagāts (tiesa, cik tieši, nav skaidrs, to viņi var tikai minēt), un viņa skopums ir tik vispārīgs, ka ir limitēts pat cukura graudiņu skaits, kas pieejams katrā ēdienreizē. Kad izput un izdara pašnāvību Fēliksa brālis un palūdz bagāto brāli uzņemties gādību pār savu dēlu Šarlu, Fēlikss galīgi nav sajūsmā, jo tā tik viņam trūka - vēl viens tēriņš! Tā vietā viņš izlemj brāļadēlu sūtīt uz Indiju - lai viņš pats sev tur izkaļ laimi (dāsni apmaksājot ceļa izdevumus līdz pat Nantei, veselus 150 kilometrus!), taču notiek tā, ka Eiženija iemīlas Čārlzā, un vēl trakāk - ne tikai iemīlas, bet uzdāvina viņam visas savas dārglietas, lai viņš varētu patiešām kaut ko tajā Indijā sasniegt. Tēvs par to ir vairāk nekā dusmīgs - ka meita tā svaidās ar saviem īpašumiem kaut kādam plukatam par labu, uz ilgu laiku viņu pakļauj mājas arestam (ja kas - viņa jau romāna sākumā ir pilngadīga), un tikai pēc sievas nāves nedaudz atmaigst. Tikām Čārlzs, protams, izrādās vīrietis kā jau vīrietis, un par Eiženiju aizmirst. Zināms taču, ka sievietes liktenis ir ciest.
Kopējais iespaids - tāda normāla grāmata skolas obligātajai literatūrai, kur analizēt varoņu pārvērtības (izaugsmi?), autora izvēlētos mākslinieciskos paņēmienus un tā tālāk. Vai aizraujoša lasāmviela ārpus skolas sola? Daļēji. Atsevišķas epizodes šķita spilgtas, tomēr kopumā laikam jau pārmērīgi tradicionāla literatūra manai gaumei.
Stāsts, kā jau liecina nosaukums, ir par sievieti (jaunu, kā gan citādi) - bagātā uzņēmēja Fēliksa Grandē meitu un viņas mīlestību. Kopumā gan noteikti kolorītāks tēls ir viņas papucis, nevis meita - Fēlikss Grandē ir arhetipisks sīkstulis, kas ar visu ģimeni dzīvo tādos apstākļos, it kā viņa finansiālie apstākļi būtu skumji, lai gan patiesībā visi mazpilsētas iedzīvotāji zina, ka viņš ir bagāts (tiesa, cik tieši, nav skaidrs, to viņi var tikai minēt), un viņa skopums ir tik vispārīgs, ka ir limitēts pat cukura graudiņu skaits, kas pieejams katrā ēdienreizē. Kad izput un izdara pašnāvību Fēliksa brālis un palūdz bagāto brāli uzņemties gādību pār savu dēlu Šarlu, Fēlikss galīgi nav sajūsmā, jo tā tik viņam trūka - vēl viens tēriņš! Tā vietā viņš izlemj brāļadēlu sūtīt uz Indiju - lai viņš pats sev tur izkaļ laimi (dāsni apmaksājot ceļa izdevumus līdz pat Nantei, veselus 150 kilometrus!), taču notiek tā, ka Eiženija iemīlas Čārlzā, un vēl trakāk - ne tikai iemīlas, bet uzdāvina viņam visas savas dārglietas, lai viņš varētu patiešām kaut ko tajā Indijā sasniegt. Tēvs par to ir vairāk nekā dusmīgs - ka meita tā svaidās ar saviem īpašumiem kaut kādam plukatam par labu, uz ilgu laiku viņu pakļauj mājas arestam (ja kas - viņa jau romāna sākumā ir pilngadīga), un tikai pēc sievas nāves nedaudz atmaigst. Tikām Čārlzs, protams, izrādās vīrietis kā jau vīrietis, un par Eiženiju aizmirst. Zināms taču, ka sievietes liktenis ir ciest.
Kopējais iespaids - tāda normāla grāmata skolas obligātajai literatūrai, kur analizēt varoņu pārvērtības (izaugsmi?), autora izvēlētos mākslinieciskos paņēmienus un tā tālāk. Vai aizraujoša lasāmviela ārpus skolas sola? Daļēji. Atsevišķas epizodes šķita spilgtas, tomēr kopumā laikam jau pārmērīgi tradicionāla literatūra manai gaumei.
2018-02-23
comments powered by Disqus