Izrādījās, ka viņa nemaz nebija ar šo grāmatu tikusi galā, jo viņai nebija paticis, ka grāmatā izteikti parādās personāžu kaunināšana viņu ārējā izskata dēļ, turklāt kā pilnīgi normāla parādība, nevis kaut kas tāds, kas ir sliktas uzvedības piemērs. Līdz ar to Estere bija dzirdējusi tikai daļu šīs grāmatas, un tad nu es to tomēr lasīju vēlreiz, bet ar knifiņu. Prol1 izpildījumā Estere tika pie cenzēta šī stāsta varianta, kur nekāda kaunināšana nenotiek un viss ir vairāk vai mazāk labi.
Stāsts patiešām ir par mušu, kura dzīvo lidostā un apjūsmo lidmašīnas par to, cik tās skaistas, cik elegantas, un arī viņa pati gribētu tāda būt. Lai šo sapni īstenotu, saprotot, ka lidlauks ir pārāk liels, viņa dodas ar 22. autobusu uz pilsētu, lai atrastu savam izmēram atbilstošu lidlauku (kā vēlāk izrādās - guļoša plikpaura galvu). Un tā nu viņa savu sapni piepilda, un beigās atgriežas dzimtajā lidostā.
Iespaidi par šo grāmatu? Neko vairāk par "lasīt var" neteikšu. Nekāds baigais bērnu literatūras šedevrs tas nešķiet esam (patiesībā arī ilustrācijas ir kategorijā "nav slikti", bet ne vairāk). Mūsdienu pārsātinātajā bērnu literatūras tirgū šī grāmata nav tāda, kuru noteikti vajadzētu iegādāties.