Trauki
Kāpēc tieši "Trauki" kļuva par manu izvēli Dirty Deal Teatro apmeklējumam, neesmu drošs, bet izvēle bija laba. Dīvainā kārtā Spīķeros nebiju bijis ne tikai uz teātri, bet vispār ne uz vienu kultūras pasākumu, līdz ar to viss bija pilnīgi jauns, un mums bija grūtības saprast, kur vispār notiks izrāde - vēl piecas minūtes pirms tās prognozējamā sākuma visi skatītāji par kaut ko tērzēja bufetē un nevarējām saprast, kur tad atrodas zāle. Izrādījās - bēniņos.
Pašā DDT mājaslapā var izlasīt sekojošo: "Meitene. Sieva. Mīļākā. Māte. Feministe. Mūsdienu sabiedrībā sievietei ir iespēja pildīt dažādas lomas. Taču kurā brīdī iespēja kļūst par pienākumu? Un cik lielā mērā sievietes rīcību nosaka viņa pati, bet cik – sabiedrībā valdošie nerakstītie likumi? Šos nopietnos jautājumus izrādes radošā komanda risinās, liekot lietā humoru, antropoloģijas pētījumus un varietē numurus ar dziesmām un dejām." (atsauce)
Šķiet, ka mani ieintriģēja, kā gan tas ir - varietē par feminisma tēmu? Izrādījās - trīs sieviešu saruna tādā kā tokšovā, kur moderatore vienlaikus pilda feministes funkcijas, bet pārējās divas ir viena un tā paša vīrieša sieva un mīļākā, katra ar saviem dzīves uzskatiem, kuros par spīti acīmredzamajām atšķirībām ir loti daudz kopīga (pēdējām divām sievietēm, tas ir). Kā pēc izrādes izteicās Marina, domājams, sievietēm tā varētu patikt daudz labāk nekā vīriešiem, jo vīrietis no šī iestudējuma var uzzināt šo to jaunu un nebūt ne iepriecinošu (gan par sievieti, gan par sevi). Taču droši vien vīrietis, kurš uz "Traukiem" aizgājis pēc paša iniciatīvas, nevis aizvests aiz kakla siksnas, gana labi lielāko daļu šī satura apzinās, kas gan netraucē izbaudīt šo principā zināmo tēmu īstenojumu izrādē. Nekā fundamentāli jauna, bet ļoti smuki viss salikts pa plauktiņiem, un - ar teicamu aktierspēli. Vispār jau man pret tiem mazajiem un salīdzinoši nezināmajiem teātriem ir biški aizspriedumi par gaidāmo kvalitāti, bet šķiet, ka DDT nav tas gadījums - ne velti no trim šī teātra aktrisēm divas pamatā darbojas lielajos profesionālajos teātros - Inga Tropa vairākkārt redzēta JRT iestudējumos (svaigākajā atmiņā palikusi "Muša"), bet Anna Putniņa - Valmieras Drāmas teātrī.
Interesants risinājums ir arī izrādē iesaistītie varietē numuri, no kuriem spilgtākais noteikti ir dziesma "Bet tu esi notievējusi", kur šis vērtīgais arguments tiek likts pretī, piemēram, Putina armijai Ukrainā, lidmašīnas notriekšanai un citām uz notievēšanas fona nebūtiskām tēmām.
Ļoti iesaku arī tev šo noskatīties, pie nosacījuma, ka tev pietiks dūšas, jo šī nav viegla izrāde, un tēmu pārdomām tā raisīs gana daudz. Tiesa, ja esi arogants tipiņš, kuram feminisms asociējas ar lesbietēm ar neskūtām kājām un padusēm, un uzskati, ka sieviete pamatā ir trauks bērnu iznēsāšanai, diez vai šī izrāde liks tev pārvērsties, vismaz es šādām pārvērtībām neticu.
Pašā DDT mājaslapā var izlasīt sekojošo: "Meitene. Sieva. Mīļākā. Māte. Feministe. Mūsdienu sabiedrībā sievietei ir iespēja pildīt dažādas lomas. Taču kurā brīdī iespēja kļūst par pienākumu? Un cik lielā mērā sievietes rīcību nosaka viņa pati, bet cik – sabiedrībā valdošie nerakstītie likumi? Šos nopietnos jautājumus izrādes radošā komanda risinās, liekot lietā humoru, antropoloģijas pētījumus un varietē numurus ar dziesmām un dejām." (atsauce)
Šķiet, ka mani ieintriģēja, kā gan tas ir - varietē par feminisma tēmu? Izrādījās - trīs sieviešu saruna tādā kā tokšovā, kur moderatore vienlaikus pilda feministes funkcijas, bet pārējās divas ir viena un tā paša vīrieša sieva un mīļākā, katra ar saviem dzīves uzskatiem, kuros par spīti acīmredzamajām atšķirībām ir loti daudz kopīga (pēdējām divām sievietēm, tas ir). Kā pēc izrādes izteicās Marina, domājams, sievietēm tā varētu patikt daudz labāk nekā vīriešiem, jo vīrietis no šī iestudējuma var uzzināt šo to jaunu un nebūt ne iepriecinošu (gan par sievieti, gan par sevi). Taču droši vien vīrietis, kurš uz "Traukiem" aizgājis pēc paša iniciatīvas, nevis aizvests aiz kakla siksnas, gana labi lielāko daļu šī satura apzinās, kas gan netraucē izbaudīt šo principā zināmo tēmu īstenojumu izrādē. Nekā fundamentāli jauna, bet ļoti smuki viss salikts pa plauktiņiem, un - ar teicamu aktierspēli. Vispār jau man pret tiem mazajiem un salīdzinoši nezināmajiem teātriem ir biški aizspriedumi par gaidāmo kvalitāti, bet šķiet, ka DDT nav tas gadījums - ne velti no trim šī teātra aktrisēm divas pamatā darbojas lielajos profesionālajos teātros - Inga Tropa vairākkārt redzēta JRT iestudējumos (svaigākajā atmiņā palikusi "Muša"), bet Anna Putniņa - Valmieras Drāmas teātrī.
Interesants risinājums ir arī izrādē iesaistītie varietē numuri, no kuriem spilgtākais noteikti ir dziesma "Bet tu esi notievējusi", kur šis vērtīgais arguments tiek likts pretī, piemēram, Putina armijai Ukrainā, lidmašīnas notriekšanai un citām uz notievēšanas fona nebūtiskām tēmām.
Ļoti iesaku arī tev šo noskatīties, pie nosacījuma, ka tev pietiks dūšas, jo šī nav viegla izrāde, un tēmu pārdomām tā raisīs gana daudz. Tiesa, ja esi arogants tipiņš, kuram feminisms asociējas ar lesbietēm ar neskūtām kājām un padusēm, un uzskati, ka sieviete pamatā ir trauks bērnu iznēsāšanai, diez vai šī izrāde liks tev pārvērsties, vismaz es šādām pārvērtībām neticu.
2015-01-28
comments powered by Disqus