Koncerts Depo
Kādu laiciņu atkal nebija būts "Depo", tālab, izmantojot brīvo piektdienas vakaru, devos uz to, ko dēvēja par Neatkarības dienas koncertu. Līdz neatkarības dienai gan vēl pāris dienas palikušas, bet man jau nav iebildumu - citos vakaros es nekur tāpat netiktu.
Vakara repertuārā - trīs grupas. Vispirms - "Suns skrien 1". Garāžroka duo - buņģieris un ģitārists, visvairāk atmiņā palika ar to, ka savu uzstāšanos noslēdza ar Prāta Vētras "Veronika" izpildījumu. Mazliet velk uz "White Stripes" atdarināšanu, vienīgi grupā nav meitenes un baskājains ir ģitārists, nevis bundzinieks. Un muzikāli tas ir vairāk rokenrols, mazāk garāža.
Tad "Jūdas graši". Šo ansambli man savulaik kāds reklamēja. Neatceros gan, kurš un kāpēc. Grupa ir sviestroka klasiķi, kuru repertuārā atrodamas tādas dziesmas kā "Šodien iešu dirst", "Rīt būs pilnīgs pizģec, bet šodien man pohuj", "Hui viņ zin". Brīnos, kā tas ir sanācis, ka līdz šim nebiju viņus vēl dzīvajā redzējis. Ne tālab, ka tā būtu izcilas kvalitātes grupa, bet koncertos viņi ir gana bezsakarīgi, lai man patiktu. Man jau patīk tāda sviestaina vulgaritāte un bezkonteksta rupjības. It īpaši - spēlējot vieglu un nepretenciozu rokenrolu.
Pēc Grašiem atkal lielāka pauzīte, kuras laikā mēģināju pārliecināt divas meitenes, ka jābrauc uz Milānu (nevar taču tikai uz sociālajiem tīkliem paļauties), un tad - Inokentijs Mārpls. Dambja un ko koncerti, manuprāt, principā nemēdz būt slikti, un šoreiz nebija izņēmums. Kā allaž - gan pārbaudītas vērtības ("Māte terorists", "Eu, priekšniek", "Dziesma par klucīti", "Slinkums nav, ir darba spars", "Brīvību Latvijai"), gan pāris iepriekš koncertos nedzirdētas dziesmas, piemēram, dziesma par trako velosipēdistu (kas aktuālajā IM sastāvā vispār neesot vēl koncertos bijusi izpildīta). Noslēgumā, protams, "Krievija, atpisies!" (nez, vai IM vēl to mēdz izpildīt arī oriģinālajā versijā kā "America, Fuck Off"?)
Saturīgi pavadīts vakars - kārtējo reizi pārliecinoties, ka ārdīties pie skatuves varu arī, būdams pilnīgi skaidrā, vienīgi, atšķirībā no citiem tur esošajiem cilvēkiem, droši vien domāju par to, ka man tiek smagi sabrādātas kurpes, mazliet pazaudēta balss, un gulēt aiziets jau pāri pulksten diviem. Tagad laikam būtu laiks, sākt gatavoties personīgajai iesoļošanai nākamajā desmitgadē.
Vakara repertuārā - trīs grupas. Vispirms - "Suns skrien 1". Garāžroka duo - buņģieris un ģitārists, visvairāk atmiņā palika ar to, ka savu uzstāšanos noslēdza ar Prāta Vētras "Veronika" izpildījumu. Mazliet velk uz "White Stripes" atdarināšanu, vienīgi grupā nav meitenes un baskājains ir ģitārists, nevis bundzinieks. Un muzikāli tas ir vairāk rokenrols, mazāk garāža.
Tad "Jūdas graši". Šo ansambli man savulaik kāds reklamēja. Neatceros gan, kurš un kāpēc. Grupa ir sviestroka klasiķi, kuru repertuārā atrodamas tādas dziesmas kā "Šodien iešu dirst", "Rīt būs pilnīgs pizģec, bet šodien man pohuj", "Hui viņ zin". Brīnos, kā tas ir sanācis, ka līdz šim nebiju viņus vēl dzīvajā redzējis. Ne tālab, ka tā būtu izcilas kvalitātes grupa, bet koncertos viņi ir gana bezsakarīgi, lai man patiktu. Man jau patīk tāda sviestaina vulgaritāte un bezkonteksta rupjības. It īpaši - spēlējot vieglu un nepretenciozu rokenrolu.
Pēc Grašiem atkal lielāka pauzīte, kuras laikā mēģināju pārliecināt divas meitenes, ka jābrauc uz Milānu (nevar taču tikai uz sociālajiem tīkliem paļauties), un tad - Inokentijs Mārpls. Dambja un ko koncerti, manuprāt, principā nemēdz būt slikti, un šoreiz nebija izņēmums. Kā allaž - gan pārbaudītas vērtības ("Māte terorists", "Eu, priekšniek", "Dziesma par klucīti", "Slinkums nav, ir darba spars", "Brīvību Latvijai"), gan pāris iepriekš koncertos nedzirdētas dziesmas, piemēram, dziesma par trako velosipēdistu (kas aktuālajā IM sastāvā vispār neesot vēl koncertos bijusi izpildīta). Noslēgumā, protams, "Krievija, atpisies!" (nez, vai IM vēl to mēdz izpildīt arī oriģinālajā versijā kā "America, Fuck Off"?)
Saturīgi pavadīts vakars - kārtējo reizi pārliecinoties, ka ārdīties pie skatuves varu arī, būdams pilnīgi skaidrā, vienīgi, atšķirībā no citiem tur esošajiem cilvēkiem, droši vien domāju par to, ka man tiek smagi sabrādātas kurpes, mazliet pazaudēta balss, un gulēt aiziets jau pāri pulksten diviem. Tagad laikam būtu laiks, sākt gatavoties personīgajai iesoļošanai nākamajā desmitgadē.
2013-11-15
comments powered by Disqus