Kazhes pierakstu burtnīca

"Inokentijs Mārpls" akustistiski? Kā tas vispār ir iespējams? Atbildi uz šo jautājumu vakar domāju rasts Nabaklabā, un - radu.
Patiesībā šajā vakarā klubā uzstājās arī grupa PND, bet es pēc IM uzstāšanās noslēguma aizripoju mājās. Kāpēc? Baidījos, ka turpinājums varētu nebūt tik labs un sabojātu pēcgaršu. Iespējams, kļūdījos, bet nekas - man šim vakaram pietika ar vienu grupu.
"Inokentijs" man ir zināms no visai seniem laikiem, varbūt ne seniem paša IM mērogos, bet tomēr - kopš aptuveni 2000.gada un ieraksta "Spēks no tētiem", kura pāris dziesmās dzirdams arī @sicis brālis.
Kā lai arī nebūtu, andergrounda un daļēji panka leģendas IM man īpaši neasociējas ar uzstāšanos akustiski, taču šajā koncertā atklājās, ka Dambis un ko ļoti veiksmīgi spēj aranžēt savas dziesmas, saglabājot panka minimālo estētiku un iepinot tur klāt visdažādāko klasiskas akustiskas ģitārspēles improvizāciju. Koncertā skanēja gan salīdzinoši jaunas dziesmas "Brīvību Latvijai" un "Klucītis" (kuras rašanos esot iedvesmojis neviens cits kā Uldis Rudaks), gan absolūtā klasika, tāda kā "Eu, priekšniek", "Lelle", "Dziesma par mazo puisīti", "Kājas mazgāšu es rīt", "Māt, es gribu būt nevainīgs", "Tā kā pavasarī" un "Asins līst". Tieši "Asins līst" manā skatījumā bija vakara kulminācija - skatītāju izprasīta, korī dziedāta un, kā izrādās, akustiski lieliski skanoša, šī dziesma arī manā tradicionāli neemocionālajā sejā pavēra smaidu, kas nepazuda līdz pat koncerta noslēgumam.
Lūk, arī atbilde - vai cilvēks ar Dambja balsi var uzstāties akustiskā koncertā? Jā - un kā vēl! Pozitīvas emocijas garantētas!