Svešie jeb miļeņkij ti moi

Radioteātris man kļuvis par patīkamu atklājumu - tas ir piemērots saturs, ko klausīties skriešanas laikā. Pagaidām neesmu sevī radis interesi par tradicionālām audiogrāmatām, bet radioteātris - tas tomēr ir kaut kas mazliet cits. Pirmā klausāmmateriāla izvēle gan sanāca tāda, ka dramatizēto darbu jau esmu lasījis, turklāt vēl diezgan nesen. Janas Egles romāns "Svešie jeb Miļeņkij ti mo" ir diezgan pateicīgs materiāls radioteātrim - to veidojošie stāsti ir gana patstāvīgi, lai varētu katrs par sevi veidot pilnvērtīgas epizodes, kuras var sadalīt radioteātra sērijās. "Svešos" iestudējis Intars Rešetins, vienā no lomām iesaistot savu meitu Grētu Rešetinu, citus tēlus atveido Indra Briķe, Artis Robežnieks, Vita Vārpiņa un Veronika Plotņikova.

Vispār, kas attiecas uz aktieriem, te man ir sava deva pretenziju. Iespējams, vismaz daļēji pie vainas ir mana tradicionālā skepse pret Dailes teātra aktieriem, bet šajā materiālā atbilstoši manām sajūtām Robežnieks, runājot dažādu tēlu tekstus, izklausās pārāk vienveidīgs, Briķe kā teicēja reizēm ir pārāk "teicējīga", kamēr Plotņikovai es nespēju noticēt, kad viņa atveido Aļku mūža nogalē - pārāk jauna viņa izklausās (viņas dziedājums gan ir ok).

Sižets, protams, ir tas pats, tik vien kā vairāk tiešās runas. Pazudusī meitene, mēģinājums nolaupīt viņas māti, ielu muzikants, kas mēģina palīdzēt ekscentriskajai gandrīz bomzenei, jaunā sieviete, kura palikusi ar bērnu bez vīra un problēmām ar vīramāti, kura ciest nevar krievus, ārzemēs mītošais čalis, kurš baidās jebkur noenkuroties un, protams, stāsts par okupācijām un izvarošanu, kur nu bez tā. Te jāatzīmē manas lielākās problēmas šī darba klausīšanās procesā - tieši nodaļai par Veroniku, kura ir garākā no visām, kaut kā visu laiku pārtrūka audio. Jau tāpat šī nodaļa ir grūti klausāma, galīgi neprasās to pastiept ilgāku.

Nekādas būtiskas atšķirības starp romānu un tā dramatizējumu nesaskatīju, lai arī kaut kas noteikti te ir noīsināts, manuprāt, nodaļā par Sandri tiek mazliet ieskicētas tēmas, kuras palikušas ārpus radioizrādes. Manuprāt, pareizāk būtu bijis arī pašu Sandra stāstu atstāt ārpus dramatizējuma robežām, lai gan - varbūt tā ir tikai manis kā grāmatu lasījuša cilvēka problēma un cits nemaz neievēros, ka tur kaut kā pietrūkst.

Gala vērtējums par šo radioteātra izrādi laikam gan būs neitrāls - kopumā tā nav slikta, bet ticu, ka šajā formātā iespējams radīt arī interesantāku saturu.
2021-05-25
7.5
comments powered by Disqus