Onegin Was a Rusky
Irēna Douskovas romāns “Oņegins bija ruskijs” ir lielisks uzskates materiāls tam, kāds sapnis bija dzīve padomijas regulētajā sociālismā arī tajās zemēs, kuras nebija PSRS sastāvā, bet tikai tās ietekmes sfērā. Patiesībā tā ir otrā daļa triloģijai, kuru uzsāka autores populārākais darbs - “Hrdý Budžes”, taču man Prāgā sanā nopirkt tieši otro daļu, bet itin labi var iztikt bez priekšzināšanām, lai šo lasītu kā patstāvīgu vienumu.
Helēna Součkova ir pusaudze, kas mācās skolas pēdējā klasē kaut kad astoņdesmito gadu sākumā. Nav šaubu, ka viņā ir itin daudz pašas autores pieredze (autore ir varones vienaudze, arī vārds/uzvārds pēc līdzīga parauga), līdz ar to, lai arī tapis šodienas acīm, savā būtībā stāsts ir patiess. Un stāsts ir par to, vai bija viegli būt jaunam tā laika sociālisma pasaulē. Īsā atbilde - ne visai. Jāatzīst, kaut kādā mērā mani pat pārsteidza tas, cik ļoti tā laika Čehoslovākijas ikdiena sasaucas ar to, kas dzirdēts par dzīvi vēlīnajā padomijā. Preču deficīts, bezgaumīgs un pelēks apģērbs (manuprāt, mūspusē čehi jau skaitījās salīdzinoši baigie Rietumi, no kurienes kaut ko dabūt bija lieli svētki, bet pašiem čehiem, kā izrādās, šāda sapņu zeme bija Ungārija). Smadzeņu skalošana skolā un ārpus tās ar lielu cieņas paušanu dižajiem padomju biedriem. Un tā tālāk.
Tiesa, grāmata nav tikai par to, lielā mērā tā ir Helēnas ne visai laimīgais mīlasstāsts ar Antošu - čali, kurš ir pa pusei krievs (un tā arī tolaik bija problēma itin daudziem čehiem - ka ar okupantiem biedroties nevajag) un kurš itin droši šim mīasstāstam pievērš mazāk uzmanības nekā Helēna. Vēl te ir itin daudz jauniešu darbību un aktivitāšu saistībā ar dzejas rakstīšanu, lasīšanu un publisku uzstāšanos. Sava deva informācijas par to, cik vispārpieņemts tā laika sabiedrībā bija uzsaukt garāmejošai meitenei: “Smuki pupi!” un, kas bija mazliet negaidīti - arī iesmiešanas par radiem no Rietumiem un viņu vizītēm Čehoslovākijā. Īpaši sulīgi aprakstīts kāds no Amerikas atbraucis onkulis, kurš saviem nabaga radiem sadāvina Tesco reklāmas katalogus, bezmaksas mazos šampūniņus no viesnīcām un visādas citādas vērtīgas lietas, par kurām nav samaksājis ne centa, protams, to visu pasniedzot ar lielu vērienu. Epizodes beigās vietējais jaunietis onkulim apvaicājas, vai viņš nav gadījumā dāvanā atvedis arī kādu lietotu prezervatīvu.
Galu galā - bija visai interesanti lasīt, varoņi dzīvi un saprotami, attieksme pret boļševikiem arī vairāk nekā pieņemama (proti - naidīgums). Skaidrs, ka daudz vietējā kolorīta lasītājam, kas nav čehs, aiziet garām, bet noteikti nenožēloju šīs grāmatas izlasīšanu.
Helēna Součkova ir pusaudze, kas mācās skolas pēdējā klasē kaut kad astoņdesmito gadu sākumā. Nav šaubu, ka viņā ir itin daudz pašas autores pieredze (autore ir varones vienaudze, arī vārds/uzvārds pēc līdzīga parauga), līdz ar to, lai arī tapis šodienas acīm, savā būtībā stāsts ir patiess. Un stāsts ir par to, vai bija viegli būt jaunam tā laika sociālisma pasaulē. Īsā atbilde - ne visai. Jāatzīst, kaut kādā mērā mani pat pārsteidza tas, cik ļoti tā laika Čehoslovākijas ikdiena sasaucas ar to, kas dzirdēts par dzīvi vēlīnajā padomijā. Preču deficīts, bezgaumīgs un pelēks apģērbs (manuprāt, mūspusē čehi jau skaitījās salīdzinoši baigie Rietumi, no kurienes kaut ko dabūt bija lieli svētki, bet pašiem čehiem, kā izrādās, šāda sapņu zeme bija Ungārija). Smadzeņu skalošana skolā un ārpus tās ar lielu cieņas paušanu dižajiem padomju biedriem. Un tā tālāk.
Tiesa, grāmata nav tikai par to, lielā mērā tā ir Helēnas ne visai laimīgais mīlasstāsts ar Antošu - čali, kurš ir pa pusei krievs (un tā arī tolaik bija problēma itin daudziem čehiem - ka ar okupantiem biedroties nevajag) un kurš itin droši šim mīasstāstam pievērš mazāk uzmanības nekā Helēna. Vēl te ir itin daudz jauniešu darbību un aktivitāšu saistībā ar dzejas rakstīšanu, lasīšanu un publisku uzstāšanos. Sava deva informācijas par to, cik vispārpieņemts tā laika sabiedrībā bija uzsaukt garāmejošai meitenei: “Smuki pupi!” un, kas bija mazliet negaidīti - arī iesmiešanas par radiem no Rietumiem un viņu vizītēm Čehoslovākijā. Īpaši sulīgi aprakstīts kāds no Amerikas atbraucis onkulis, kurš saviem nabaga radiem sadāvina Tesco reklāmas katalogus, bezmaksas mazos šampūniņus no viesnīcām un visādas citādas vērtīgas lietas, par kurām nav samaksājis ne centa, protams, to visu pasniedzot ar lielu vērienu. Epizodes beigās vietējais jaunietis onkulim apvaicājas, vai viņš nav gadījumā dāvanā atvedis arī kādu lietotu prezervatīvu.
Galu galā - bija visai interesanti lasīt, varoņi dzīvi un saprotami, attieksme pret boļševikiem arī vairāk nekā pieņemama (proti - naidīgums). Skaidrs, ka daudz vietējā kolorīta lasītājam, kas nav čehs, aiziet garām, bet noteikti nenožēloju šīs grāmatas izlasīšanu.
2022-07-16
comments powered by Disqus