Trainspotting
Denija Boila režisētā filma Trainspotting bija viens no izteiktākajiem deviņdesmito gadu kulta kino darbiem. Es gan to noskatījos jau mazliet vēlāk, bet tāpat - ļoti sen, kā vēsta blogs, pagājuši jau 17 gadi kopš redzēju Makgregoru viņa karjeras ikoniskākajā lomā (tā vismaz man joprojām šķiet). Tikām Ērvina Velša ievērojamāko romānu tā arī izlasījis nebiju. Taču, viesojoties pie Zanes (tās, kas Eniņa), izrādījās, ka viņai ir lieks šīs grāmatas latviskā tulkojuma eksemplārs, un tad nu es to izlasīju.
Latviskais tulkojums te ir lielā mērā atslēga - Velšs vispār nešķiet viens no vieglāk tulkošanai piemērotajiem autoriem, un Jānis Elsbergs ar to kopumā tiek galā labi. Vai vārdam "cunt" tā daudzajās nozīmēs, kurās to izmanto Velšs, "piders" ir labākais iespējamais tulkojums? Nezinu, bet droši varu pateikt, ka es labāk šo grāmatu iztulkot nemācētu. Vienlaikus - tulkojumā lielā mērā nolīdzinās dažādo personāžu valoda, kas Velša gadījumā mēdz būt ļoti atšķirīga. Viens variants būtu skotu angļu valodas lietotāju tekstus atveidot latgaliski, bet tas arī būtu pretrunīgi vērtējams risinājums. Kas toties šķiet perfekti trāpīgs latviskojums - mīļvārdiņš herņa, kurā saukt heroīnu. Nezinu gan, vai tas ir Elsberga nopelns vai šāds termins pastāvējis jau iepriekš, kaut kā nekad neesmu šādiem jautājumiem pievērsies
Velšs šajā grāmatā veido Edinburgas narkomānu panorāmu HIV ziedu laikmetā. Rents, Sirdzējs, Tupenis, Begbijs, Tomijs un citi viņiem līdzīgie mīt šajā pasaulē, katrs ar savām problēmām un saviem risinājumiem (ja kas - attiecībā uz Sirdzēju atkal neesmu pārliecināts par viņa iesaukas latvisko versiju, Sick boy tomēr ir kaut kas mazliet cits). Mēģinājums tikt pie kārtējās devas, mēģinājums atbrīvoties no nepieciešamības tikt pie kārtējās devas (un arvien mazāka ticība, ka tas būt sekmīgs, laikam ejot uz priekšu). Savstarpējās attiecības, kuras mainās atkarībā no tā, kad kurš pēdējo reizi pie šīs devas ir ticis. Kaut kas līdzīgs katra varoņa dzīves filozofijai. Daudz brutalitātes. Daudz nāves.
Tolaik, kad Velša grāmata nāca klajā, tā bija gana sensacionāla. Savas karjeras turpinājumā gan pats autors tajā aizsāktās tēmas diezgan pamatīgi atražojis un arī salīdzinoši, piemēram, ar tā paša autora "Filth", es pat teiktu, ka "Trainspotting" varbūt nemaz nav tik rupjš romāns. Kopumā tomēr - nozīmīgs sava laikmeta liecinieks, kas kaut kādā mērā būtu iekļaujams skolu programmās, raksturojot divdesmitā gadsimta beigu literatūru (ha! gribētu gan to redzēt patiešām notiekam).
Latviskais tulkojums te ir lielā mērā atslēga - Velšs vispār nešķiet viens no vieglāk tulkošanai piemērotajiem autoriem, un Jānis Elsbergs ar to kopumā tiek galā labi. Vai vārdam "cunt" tā daudzajās nozīmēs, kurās to izmanto Velšs, "piders" ir labākais iespējamais tulkojums? Nezinu, bet droši varu pateikt, ka es labāk šo grāmatu iztulkot nemācētu. Vienlaikus - tulkojumā lielā mērā nolīdzinās dažādo personāžu valoda, kas Velša gadījumā mēdz būt ļoti atšķirīga. Viens variants būtu skotu angļu valodas lietotāju tekstus atveidot latgaliski, bet tas arī būtu pretrunīgi vērtējams risinājums. Kas toties šķiet perfekti trāpīgs latviskojums - mīļvārdiņš herņa, kurā saukt heroīnu. Nezinu gan, vai tas ir Elsberga nopelns vai šāds termins pastāvējis jau iepriekš, kaut kā nekad neesmu šādiem jautājumiem pievērsies
Velšs šajā grāmatā veido Edinburgas narkomānu panorāmu HIV ziedu laikmetā. Rents, Sirdzējs, Tupenis, Begbijs, Tomijs un citi viņiem līdzīgie mīt šajā pasaulē, katrs ar savām problēmām un saviem risinājumiem (ja kas - attiecībā uz Sirdzēju atkal neesmu pārliecināts par viņa iesaukas latvisko versiju, Sick boy tomēr ir kaut kas mazliet cits). Mēģinājums tikt pie kārtējās devas, mēģinājums atbrīvoties no nepieciešamības tikt pie kārtējās devas (un arvien mazāka ticība, ka tas būt sekmīgs, laikam ejot uz priekšu). Savstarpējās attiecības, kuras mainās atkarībā no tā, kad kurš pēdējo reizi pie šīs devas ir ticis. Kaut kas līdzīgs katra varoņa dzīves filozofijai. Daudz brutalitātes. Daudz nāves.
Tolaik, kad Velša grāmata nāca klajā, tā bija gana sensacionāla. Savas karjeras turpinājumā gan pats autors tajā aizsāktās tēmas diezgan pamatīgi atražojis un arī salīdzinoši, piemēram, ar tā paša autora "Filth", es pat teiktu, ka "Trainspotting" varbūt nemaz nav tik rupjš romāns. Kopumā tomēr - nozīmīgs sava laikmeta liecinieks, kas kaut kādā mērā būtu iekļaujams skolu programmās, raksturojot divdesmitā gadsimta beigu literatūru (ha! gribētu gan to redzēt patiešām notiekam).
2021-08-01
comments powered by Disqus