Jaunais gads Vilcieniņu meistarībā

2017-01-09

Ir tik silti un labi. 2017.gads ir iesākts lieliski. Rakstīt gan negribās, bet varbūt jāizmanto tās labās sajūtas, kas mani pārņēmušas, un jāgūst no tām arī kāds praktisks labums.
Tā bija tik patīkama vēsts, ka mani uzaicināja uz Vilcieniņu meistarības Jaungada balli! Protams, tā nebija gluži oficiālā Meistarības balle, jo tajā nepiedalījās divu no trim sezonām uzvarētājs Gustavs, bet visi pārējie aktuālās sezonas dalībnieki bija gan klāt, turklāt ieradušies bija arī vairāki iepriekšējo sezonu dzelzceļnieki, kas tikai stiprināja sajūtu, ka biju uzaicināta uz īstu Vilcieniņu meistarības svinīgu pasākumu. Es - necienīga "Restorānvagona" praktikante no Zosēniem! Varēju ar lepnumu domāt par to, kā par šo piedzīvojumu pēcāk stāstīšu vecākiem un cik gandarīti viņi būs par mani un maniem panākumiem dzīvē!

Jā, nākas atzīt, ka ballē iztrūka deju, par ko man, protams, bija liela vilšanās, toties kādi tur daudziem viesiem bija tērpi! Jaungada sagaidīšana notika Laupītāju tematikā, un ieradušies bija visdažādāko šķiru un laikmetu laupītāji: te bija gan pirāti, gan gangsteri, gan liktenīgās dāmas ar revolveriem rokassomiņā, gan maskētās svešinieces, gan kāds nomaldījies Robins Huds, gan omulīga paskata Zorro, gan grūtāk identificējami noziedzīgās pasaules elementi, kas varētu būt piederīgi, piemēram, ekonomiskajiem noziedzniekiem vai nodokļu inspektoru bandām. Un kāda tur bija iespēja izēsties un atdzerties! Varu droši apgalvot, ka Rīgā es vēl nekad nebiju jutusies tik paēdusi - mājās, Zosēnos, ir gadījies visādi, bet galvaspilsētā, kur reizēm par maltīti kalpo pelmeņūdenī mitrināta sakaltusi maizes doniņa, tādi vēdera svētki man vēl nebija bijuši.

Beidzot man bija iespēja pašai skatīt vaigā cilvēkus, par kuriem iepriekš bija tikai lasīts un rakstīts. Varēju novērtēt to, cik iznesīgi Edijs (kurš gan šosezon nespēlē) rīkojas ar dakšiņu, cik graciozi Ilze tur rokās šampanieša glāzi, cik prefesionāli Guna vada ikgadējo labdarības izsoli un citas nianses, kuras tu nekad neizlasīsi spēles protokolos. Piemēram, kurā protokolā tu uzzināsi, ka Māra Jaungada ballē apgādājusies ar rotaļlietu masāžai, bet Mārtiņš demonstrējis izcilus trikus glāžu likvidācijā? Kādā citā veidā tu noskaidrosi, ka Iveta gatavo lielisku auksto gaļu, bet dažs labs cits lieliski šo auksto gaļu patērē?

Īsi sakot, ar Jaungada nakti esmu ļoti apmierināta. Jā, vienmēr varētu cerēt uz kaut ko vairāk - nekādu diži pikanto informāciju man ievākt neizdevās, no terases nevienu vemjam neredzēju (tiesa, tas nebūt nenozīmē, ka kaut viens viesis nebūtu no terases vēmis, iespējams, es vienkārši negadījos īstajā brīdī īstajā vietā), nekādu bučošanos un spaidīšanos pa kaktiem arī man neizdevās novērot un dokumentēt (lai gan atkal jau - nav teikts, ka tāda nenotika, tik vien, ka man dokumentālu pierādījumu) un pat publiski strīdi nenotika - tā galīgi nebūtu patiesība, ja es apgalvotu, ka kādām brīdī viens no turnīra dalībniekiem Raimondiem būtu pateicis otram Raimondam: "Jūs, ser, neesat džentelmenis!" un iepliķējis otru ar cimdu, tādējādi izaicinot divkauju. Nē, nekā tamlīdzīgu es nenovēroju, un es neesmu no tām, kas sāktu šādos jautājumos izplatīt melus.

Ja jau nekā tenkošanas cienīga man negadījās, nāksies vien ziņot par notikumiem pašā meistarībā. Tā nu sanāca, ka līdz ar visiem svētkiem mūsu redakcijas darbs iekavējās vairāk kā parasti (galvenais redaktors nav manīts jau vairākas nedēļas un klīst runas, ka viņš esot pieņēmis darba piedāvājumu Siguldas eksperimentālajā apsēklošanas stacijā), un līdz ar to šajā numurā atspoguļosim uzreiz divu kārtu (5. un 6. rezultātus). Daļēji te varētu vainot arī pašus turnīra dalībniekus - vienā no šīs kārtas spēlēm dalībnieki galīgi nesteidzās sēsties pie galda un pat nespēja iekļauties laikā līdz 2016.gada beigām. Patiesībā decembra pēdējā nedēļā es pat būtu bijusi gatava rakstītāja, bet iztrūkstošo rezultātu dēļ toreiz nekas vērtīgs netapa, bet janvārā pirmajās dienās vēl īsti nebiju atguvusies pēc lieliskās ballītēs, kura, starp citu, man beidzās ar visai pikantu rīta cēlienu "Coyote Fly", bet par to laikam šeit man nevajadzētu rakstīt, ja nu vienīgi pavēstīt Aldim, ka viņš ir satriecošs! Un tā visa rezultātā, kamēr raksts kavējās, bija pabeigta jau sestās kārtas izspēle, un tā nu mēs nonācām šodienā.

Āzijas spēles nebija tās, kurās bija gaidāmi lielākie pavērsieni. Pateicoties iepriekšējās sezonas aktīvajām VM dalībnieku gaitām Āzijā, bija kļuvis skaidrs, ka tagad dalībnieki varētu izvēlēties konservatīvākas stratēģijas, kas nozīmē drošus, bet ne sevišķi lielus punktus, un tā visa rezultātā - mazas pārmaiņas kopvērtējuma tabulā. Šāds sporta analītiķu vērtējums izrādījās diezgan precīzs - šajā kārtā vairumam dalībnieku rezultāti bija stipri līdzīgi, vienīgi Baibas 68 punkti (no tiem tikai 9 par misijām) izleca no kopējās ainas, bet visi pārējie iekļāvās robežās starp 89 un 113 punktiem. Tiesa, turnīra vicelīdere Māra savas kārtis izspēlēja gana veiksmīgi - viņas 110 punkti pret Raita 102 ļāva gandrīz pilnībā likvidēt līdzšinējā dzeltenā krekliņa turētāja pārsvaru. Protams, ja Raitis būtu vērīgāks un kaut kad spēles gaitā ievērojis, ka viņš bija piemirsis izbūvēt divus vagoniņus kontinenta Dienvidaustrumos, tādējādi pazaudējot 12 punktus, runas par Māras teicamo spēli nebūtu tik aktuālas un viņa pārsvārs būtu tieši pieaudzis, nevis samazinājies. Taču vēsture īsti nepazīst šādas "ja" situācijas, un realitāte ir tāda, ka pēc piecām kārtām Raiti un Māru šķīra 6 punkti, ko galīgi nevar nosaukt par būtisku starpību. Protams, sezonā vēl spēļu atlicis diezgan daudz un var gadīties, ka arī iepriekšējā turnīra uzvarētājs Gustavs ņem un iesaistās cīņā par titulu, bet pagaidām vismaz viss liecina, ka spraigākā cīņa šai gadā būs starp Raiti un Māru, vai Māru un Raiti, atkarībā no tā, kā risināsies nākamās spēles. Kas darās tālākās vietās turnīra tabulā? Vismaz pagaidām šķiet, ka tam īsti nav nozīmes - līdzīgi kā tas ir ar rezultātiem citās spēles nominācijās, kur pagaidām sevišķi līderi nav izkristalizējušies un viss vēl var vairākas reizes pagriezties otrādi. Bet tas jau ir stāvoklis tikai pēc piecām spēlēm, kamēr sestā kārta - Pensilvānija - varēja ieviest ļoti nopietnas korekcijas.

Un tā patiešām arī notika - Pensilvānija ir viena no tām spēlēm, kur iespējams iegūt lielos punktus, un dažam labam tas arī izdevās, kamēr citiem - galīgi atkal nē. Vēl nesen pretendējušais uz pietuvošanos līderu grupai Raimonds K. galīgi netika galā ar Viljamstaunas misijām, rezultātā pret labākajiem turnīra spēlētājiem šajā kārtā viņš zaudēja veselus 80 punktus. Vissekmīgāk kārtu aizvadīja Gustavs, tādējādi viņam izdevās samazināt Raita un Māras atrāvienu, tikām Māra izdarīja tieši tik daudz, lai pēc vairāku kārtu nemainīgas Raita līderšanas tomēr atņemtu viņam dzelteno krekliņu. Šajā kārtā Mārai bija 212 punkti, bet Raitim - 200. Pirms šīs kārtas Raitis par 6 punktiem apsteidza Māru, pēc tās - par sešiem punktiem jau atpalika. Veicot rūpīgāku rezultātu izpēti, var secināt, ka patiesībā visai maza loma šai spēlē ir stratēģijas izvēlei akciju ieguvē - visbiežāk akciju punkti starp spēlētājiem sadalījās stipri vienmērīgi un nevienam kaut kādu zelta bedri te uzķert nebija izdevies - tipiski šis rezultāts svārstās kaut kur starp 60 un 65 punktiem.

Līdz ar to turnīrs ir sasniedzis savu vidu. Kā jau teikts, vadībā ir Māra un Raitis, bet Gustavs vēl it nemaz nav padevies - nu jau viņš ir tikai 54 punktu attālumā no pirmās vietas. Tālākajiem sekotājiem situācija ir drūmāka - Guna ir vairāk kā 100 punktu attālumā no līdera, Mārtiņš, Ilze un Raimonds K. - vēl tālāk. Interesanti, ka Māra savu vadību turnīrā ir ieguvusi, pateicoties lieliskai bonusa punktu ievākšanai - šajā kategorijā viņa ir absolūta līdere, iegūstot par trešdaļu vairāk punktu nekā Raitis (kurš te ir tikai septītais), tikām Raitis ir raženākais punktu guvējs gan ceļu būvniecībā, gan misiju izpildē. Turklāt, kas ir interesanti - savus 458 punktus par misijām Raitis savācis, izpildot 33 misijas (jeb viena misija viņam ienes vidēji 14 punktus), kamēr aktīvākajam misiju pildītājam Gustavam katra no viņa 42 misijām rezultējusies vien 9.9 punktos. Protams, te vērts ievērot, ka Raitim uz šo brīdi ir 3 neizpildītas misijas, bet Gustavam - 6, kas, savukārt, gūto punktu bagāžu un līdz ar to vienas izpildītas misijas vērtību dzen uz leju. Taču tiešajā salīdzinājumā ar Māru, kurai tāpat kā Raitim ir 3 neizpildītas misijas, bet veselas 39 izpildītas, Raita misiju pildīšanas efektivitāte tāpat sanāk augstāka (Mārai viena misija sanāk vidēji 11.3 punktus vērta).

Vilcieniņu meistarības norisēm vērīgi turpina sekot "Restorānvagona" speciālkorespondente Veronika Smaida Ķemmdzija.