Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi
To laiku, kad "Jēkabu, Mimmi un runājošos suņus" varēja redzēt kinoteātrī mēs palaidām garām. Šobrīd gan ir sanācis, ka palaidām garām vispār laiku, kad kaut ko varēja redzēt kinoteātrī, taču šīs animācijas filmas kontekstā tas pat sanāca diezgan izdevīgs variants, jo Kino Bize šobrīd piedāvā iespēju ķinīti skatīties savās mājās un pašmāju kino tur ir labs klāsts, arī Runājošie suņi nav aizmirsti. Tad nu ņēmām un skatījāmies. Estere gan skatīties negribēja (visskaļākais "Pē!" no viņas puses bija, kad Jēkabam viens no kucēniem nolaiza seju, un kaut kādā mērā viņai ir taisnība - jau mājas sunim mēle nav nekāda tīrā, bet no tāda Maskačkas klaidoņa tev ir visas iespējas saņemt itin bagātīgu parazītu komplektu), toties viņai ļoti iepatikās tituldziesma ar visu videoklipu. Kas zina - varbūt arī Estere pamazām kļūs par Andra Keiša fani!
Tas laikam tā nebija plānots, bet multfilmas sižetā ir gana daudz kopīga ar sāgu par tā saukto "Marsa parku", tikai šajā gadījumā parks atrodas Maskačkā un ir pilnīgi īsts, proti, Maskavas dārzs (un, cik zināms, to neviens izcirst šobrīd neplāno), un Valsts Drošības dienestu šajā situācijā sauc par Imantu Rausi, bet jauniešu bezspēcība brīdī, kad tehnika sāk gāzt kokus, itin labi atsauc aizvadīto vasaru Rīgā, tikai multfilmā beigas, protams, ir laimīgākas.
Kā jau to var nojaust, saturiski "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" ir paredzēti mazliet jaunākai auditorijai nekā man, taču šeit ir daudz faktoru, kas var radīt interesi arī pieaugušā skatītājā. Kaut vai tas apstāklis, ka dzirdēsi Andra Keiša, Kaspara Znotiņa, Gata Gāgas, Baibas Brokas balsis. Jā, kas ir īpaši amizanti, balto suni vārdā Sniedze ierunājusi Sniedze Prauliņa. Tāpat cilvēks, kurš ir pazīstams ar Maskavas forštati, noteikti piesaistīs tas, cik smalki un ar kādu mīlestību ir zīmēta šī daļa Rīgas, var novērtēt un apbrīnot ieguldīto darbu. Kas attiecas uz animāciju - šķiet, ka lielu daļu darba šajā jautājumā paveikusi poļu studija (galvenā māksliniece gan ir mūsējā - Elīna Brasliņa), par šo darbu varu teikt tikai labākos vārdus.
Jāatzīst, ka mūs ceļi reti kad aizved šajā virzienā, bet pēc multfilmas noskatīšanās nedēļas nogalē turp aizbraucām, apmeklējām vietas no multfilmu pavadošās kartes. Kas attiecas uz novērojumiem par Maskačku - tā vien šķiet, ka pilsētas vadība par šo Rīgas daļu atcerās gaužām reti, kamēr privātie šur tur renovē mājas, brauktuves un ietves pie remonta netiek aptuveni nekad un ja neskaita pirms desmit gadiem uzfrišināto Siena tirgus skvēru, Maskačkā laiks patiešām ir apstājies, vienlaikus tomēr ejot uz priekšu. Pat apkaimes parki - tādas vietas kā Klusais dārzs, Maskavas dārzs - lai arī ir tīri, tajos faktiski nekā nav - tikai klajums un koki. Runājošus suņus gan nesastapām. Bet vismaz varu šo aprakstu nobeigt tā, kā skolā bija paredzēts rakstīt domrakstos: "Animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi - rosinātāja doties tuvāk iepazīt Maskačku."
Tas laikam tā nebija plānots, bet multfilmas sižetā ir gana daudz kopīga ar sāgu par tā saukto "Marsa parku", tikai šajā gadījumā parks atrodas Maskačkā un ir pilnīgi īsts, proti, Maskavas dārzs (un, cik zināms, to neviens izcirst šobrīd neplāno), un Valsts Drošības dienestu šajā situācijā sauc par Imantu Rausi, bet jauniešu bezspēcība brīdī, kad tehnika sāk gāzt kokus, itin labi atsauc aizvadīto vasaru Rīgā, tikai multfilmā beigas, protams, ir laimīgākas.
Kā jau to var nojaust, saturiski "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" ir paredzēti mazliet jaunākai auditorijai nekā man, taču šeit ir daudz faktoru, kas var radīt interesi arī pieaugušā skatītājā. Kaut vai tas apstāklis, ka dzirdēsi Andra Keiša, Kaspara Znotiņa, Gata Gāgas, Baibas Brokas balsis. Jā, kas ir īpaši amizanti, balto suni vārdā Sniedze ierunājusi Sniedze Prauliņa. Tāpat cilvēks, kurš ir pazīstams ar Maskavas forštati, noteikti piesaistīs tas, cik smalki un ar kādu mīlestību ir zīmēta šī daļa Rīgas, var novērtēt un apbrīnot ieguldīto darbu. Kas attiecas uz animāciju - šķiet, ka lielu daļu darba šajā jautājumā paveikusi poļu studija (galvenā māksliniece gan ir mūsējā - Elīna Brasliņa), par šo darbu varu teikt tikai labākos vārdus.
Jāatzīst, ka mūs ceļi reti kad aizved šajā virzienā, bet pēc multfilmas noskatīšanās nedēļas nogalē turp aizbraucām, apmeklējām vietas no multfilmu pavadošās kartes. Kas attiecas uz novērojumiem par Maskačku - tā vien šķiet, ka pilsētas vadība par šo Rīgas daļu atcerās gaužām reti, kamēr privātie šur tur renovē mājas, brauktuves un ietves pie remonta netiek aptuveni nekad un ja neskaita pirms desmit gadiem uzfrišināto Siena tirgus skvēru, Maskačkā laiks patiešām ir apstājies, vienlaikus tomēr ejot uz priekšu. Pat apkaimes parki - tādas vietas kā Klusais dārzs, Maskavas dārzs - lai arī ir tīri, tajos faktiski nekā nav - tikai klajums un koki. Runājošus suņus gan nesastapām. Bet vismaz varu šo aprakstu nobeigt tā, kā skolā bija paredzēts rakstīt domrakstos: "Animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi - rosinātāja doties tuvāk iepazīt Maskačku."
2020-12-14
comments powered by Disqus