Jo tu man patīc (2.daļa)

2015-06-09

Biju ar Klāru pie jūras. Skatījāmies uz saulrietu. Jūra bija nemierīga. Viļņi sitās pret krastu. Pēkšņi izdzirdējām kliedzienus. Izmisīgi ūdenī ķepurojās meitenīte. Gadu desmit, ne vairāk. Nenovilku drēbes, metos palīgā. Meitenīte manī iekrampējās. Viļņi bija spēcīgi. Rāva mani iekšā. Cīņa bija patiešām par dzīvību. Pirmo reizi mūžā es izglābu cilvēku. Sajūtas neaprakstāmas. Jūties kā varonis. Rebekas, tā viņu sauc, vecāki man pateicās ilgi un gari. Zaudēt bērnu - tās ir šausmas. Labi, ka viss beidzās labi.

...

Klāra ir mazliet dīvaina. Pēc atgadījuma pie jūras viņa bija ļoti nopietna. Nemaz nepriecājās, ka viss beidzās labi. Pat gandrīz pārstāja runāt. Pajautāju: kas noticis? Viņa teica, ka viss ir sarežģīti. Vai mēs esam labi cilvēki? Atbildēju, ka esam labi. Slikti cilvēki nedzīvo. Klārai ar to nepietika. Vai tu meiteni glābtu, ja necerētu uz patīkiem? Vai tu riskētu ar savu dzīvību bez patīkiem? Teicu, ka jā glābtu. Teicu, ka riskētu. Bet viņai ir daļēji taisnība. Varonība nav izvēle. Tā ir pienākums. Vienreiz neizglāb meiteni, un viss. Ar tevi ir cauri.

Pēc atvadām no Klāras joprojām neesmu mierīgs. Kāds es esmu patiesībā? Meitenes izglābšana man ienesa 52 patīkus. Tas ir ļoti daudz. Bet gandarījums man bija neatkarīgi no patīkiem. Es jutos tiešām labs. Bet vai man citādi pietiktu drosmes?

Būt kopā ar Klāru ir bīstami. Un bezcerīgi. Mēs nebūsim kopā ilgstoši. Viņa ir atšķirīga, bet tomēr cilvēciska. Viņa grib ģimeni. Viņa cer uz bērniem. Lai arī zina, ko tie maksā. To viņa man arī teica. Tu apzinies, kādas ir sekas jaunai dzīvībai. Un tomēr esi uz to gatavs. Kaut arī zini, kā tas var beigties. Nē, par to es nedrīkstu domāt. Man ir jābūt pozitīvam. Vēl nedēļa līdz Punktu skaitīšanai.

...

Šodien darbā visu dienu nervozēju. Lielā diena tuvojas. Satraukušies ir visi. Laipni. Smaidīgi. Apber viens otru ar komplimentiem. Stāsta par makšķerēšanu. Palīdz viens otram darbā. Ar rokām kolēģim pagatavo kafiju. Smaida. Bet redzu - baidās. Un es pats baidos. Izdzīvošanas instinkts ir pārāk spēcīgs. Kādam pirmdien no rīta blakus ekrānam būs nolikta tablete. Es nevēlos būt tas kāds. Un es nevēlos, lai tā būtu Klāra.

Meitenītes izglābšana manas pozīcijas dara diezgan drošas. Varbūt tā uzlabo faktoru X. Agrāk to sauca par Jehovu un Allāhu. Nav zināms, vai patīki interesē faktoru X. Tas vienkārši pastāv. Tas var izglābt cilvēku ar maz patīkiem. Un nogremdēt ļoti patikinātu. Tāpēc tu nekad nevari būt drošs. Pat vislielākās patīku rezerves tev neko negarantē. Vienmēr esi modrs. Kopumā tomēr patīki palīdz. Statistika vēsta, ka par 10% vairāk patīku nodrošina par 9% lielāku iespēju tableti uz sava galda neatrast. Ir jau arī labie piemēri. Mans priekšnieks pārdzīvojis jau 197 Punktu skaitīšanas. Viņa sieva - vēl vairāk.

Es saprotu, ka citādāk nav iespējams. Atstāti savvaļā, cilvēki savairojas un noplicina vidi. Vienīgais risinājums - stingra kontrole. Agrāk cilvēki esot slimojuši un miruši. Un karojuši. Bet tad nāca industriālā revolūcija. Pret visām slimībām atrada zāles. Īstās pārmaiņas gan ieviesa Eplvačs. Sākumā tas spēja identificēt sava lietotāja potenciālās slimības, bet tad vēlāk arī ārstēt. Diemžēl tā radītājs Svētais Stīvens to nepiedzīvoja. Cilvēce mazliet nepaspēja. Pietrūka tik nedaudz. Svētais Stīvens būtu varējis būt mūsu vidū joprojām. Viņu gan Punktu skaitīšana nebiedētu. Simttūkstoš patīku viņam būtu garantēti. Iespējams, arī Feisbuks bija viņa radīts. Feisbuks un Eplvačs ir vecās civilizācijas dāvana mums.

Ar saprašanu tomēr ir par maz. Es zinu, ka viss ir taisnīgi. Patīki ir universālā valūta. Faktors X ir godīgs un neuzpērkams. Dzīvot ir pelnījuši labākie no mums. Katru dienu, katru mirkli sevi jāapliecina. Pārspēj pats sevi! Pievari grūtības! Izglāb pasauli! Un es jūtu, ka esmu labs. Un es mīlu Klāru. Mīlu, tā ka es neskaitu viņas patīkus. Es priecāšos, ja viņai to būs vairāk. Mīlestības augstākā pakāpe ir atdot savus patīkus citam. Mirt, lai mīļotais dzīvotu. Bet vai es uz to esmu spējīgs? Un vai Klāra būtu uz to spējīga manis dēļ? Nē, to nedrīkst prasīt! Nedrīkst sev vaicāt! Tās ir sliktas domas. Pirms Lielās skaitīšanas tādas domāt nedrīkst. Tikai par skaisto. Tikai par labo. Vienlīdzīgums. Taisnīgums. Godīgums. Mīlestība.

...

Klāra tomēr arī ir uztraukusies. Mēģinu viņu drošināt. Viņai nekas nedraud. Viņai ir ļoti daudz patīku. Nekad neesmu nevienam redzējis tik daudz patīku. Turu Klāru savās rokās. Cieši, cieši. Kopā mēs esam stipri. Mēģinām vismaz tādi būt. Mēs pārdzīvosim šo skaitīšanu. Es tam ticu. Es mīlu šo sievieti. Mīlestība uzlabo tavu rezultātu par 3,25%. Mēs pārdzīvosim šo skaitīšanu. Varbūt mums pat kādreiz būs bērns. Īstā skaidrība tomēr būs rītdien. Tablete pie ekrāna - būs tā vai nē? Es baidos. Un es nebaidos. Lai faktors X ir ar mani!

Turpinājums sekos!