Kazhes pierakstu burtnīca

Turpinot lasīt grāmatas, kas varētu būt kaut kādā mērā man noderīgas, ne tikai izklaidējošas, pieķēros Džona Sazerlenda "50 literatūras idejām, kuras tev noteikti vajadzētu zināt". Vispār jau šāda nosaukuma grāmata nevar neradīt aizdomas: kā nekā tās virsraksts tev liek sagaidīt Buzzfeed kvalitātes materiālu, pilnai laimei vēl vajadzētu apakšnosaukumu "Numur 34 tevi patiešām pārsteigs!" Taču praksē nav tik ļauni.

Sazerlends ir literatūrteorētiķu aprindās itin godājams cilvēks, modernās literatūras profesors Londonas University College, ir bijis arī Bukera prēmijas komisijas vadītājs. Šajā grāmatā viņš apskata itin daudzus (proti, 50) jēdzienus, kas literatūrā un ap literatūru ir plaši sastopami, mazliet pastāsta par to vēsturi un attīstību. Grāmata sadalīta 5 kategorijās: pamati, mašinērija, paņēmieni, jaunas idejas, vārdu noziegumi un literatūras nākotne. Daļa jēdzienu man ir loģiski, ka labāk pazīstami, daļa - ne tik ļoti. Laikam jau saistošākā daļa man šķita vairāk grāmatas otrajā pusē, jo kamēr par pamatjēdzieniem viss ir skaidrs, par tādām tēmām kā postkoloniālisms literatūrā, dekonstrukcija, zaimošana, spoku autori noteikti uzzināju šo to jaunu. Vienlaikus nākas atzīt - par sev sevišķi noderīgu lasāmvielu es nekādi "50 idejas" atzīt nevaru. Īsti nekas no Sazerlenda pieminētajiem darbiem man nešķita iz kategorijas "šo grāmatu man noteikti vajadzētu izlasīt" un tā īsti neticu, ka šīs grāmatas iespaidā varētu mainīties mani paša lasīšanas paradumi un ka es sākšu grāmatās saskatīt kaut ko tādu, kas iepriekš man pagāja garām. Jā, savā ziņā izglītojoši, savā ziņā noderīgi, bet bez pārmaiņām dzīvē.