Kazhes pierakstu burtnīca

Mazliet šokējoši, bet izrādās, ka es patiesībā vienreiz jau brāļu de Gonkūru slavenāko darbu - romānu "Žerminija Lasertē" biju lasījis. Tiesa, tas bija tik sen, ka gandrīz vairs nav taisnība (proti, pirms piecpadsmit gadiem) un tolaik - latviešu valodā. Pat šīs grāmatas lasīšanas fakts man nebija palicis atmiņā, kur nu vēl tās sižets, līdz ar to šajā reizē varu teikt, ka lasīju grāmatu pilnīgi no nulles (šajā reizē līdz ar to nevaru teikt, ka lasot grāmatu franciski man palīdzēja kādas priekšzināšanas par konkrēto darbu).

Stāsts ir tumšs un depresīvs - par sievieti, kurai dzīvē nav bijis dots sevišķi daudz un kura aiziet absolūtā postā - Žerminija ir kalpone (kurai par iedvesmu kalpojusi reāla Gonkūru dzimtas kalpotāja), kurai agri nācies sākt strādāt, pārceļoties strādāt uz Parīzi. Tur viņa sākotnēji gandrīz iemīlas Dievā, tomēr reāli iemīlas mācītājā, kurš viņu atraida, taču tad viņa iemīlas par sevi jaunākā blēdī un dīkdienī, kurš veicina viņas totālu iznīcību gan finansiāli, gan cilvēciski. Žerminija viņam atdod naudu, kuras viņai nav, piedzemdē un zaudē bērnu, pievēršas alkoholam, pievēršas zādzībām un aiziet bojā kā totāli kritusi sieviete. Skumjš un stipri vien depresīvs stāsts labākajās naturālisma tradīcijās. Domājams, ka šajā lasīšanas reizē tas mani uzrunāja vairāk nekā pirms piecpadsmit gadiem, lai arī sevišķā sajūsmā par to neesmu arī tagad.