Tobiass dodas pasaulē
Jura Zvirgzdiņa grāmatas par lāci Tobiasu (un patiesībā arī citas, galvenokārt arī par rotaļu lāčiem) ir Esteres mīļāko bērnu grāmatu vidū, bet man tās lielākoties sevišķu sajūsmu neraisa, tāpēc par vairumu no tām arī neko šeit rakstījis neesmu. Te uzskaitījums ar viņa bērnu grāmatām, kuras esam lasījuši pilnā garumā (ir arī tādas, no kurām Estere lasīšanas gaitā atteikusies):
1. Tobiasa blēņu stāsti
2. Tobiass dodas pasaulē
3. Pēdējais Pūķis un Artūrs Uū!
4. Knorke! jeb Tobiass un Fufū meklē Mocartu
5. Mūsu Latvija
6. Tobiass un neparastais ciemiņš
7. Mufa
8. Kad muzejā iespīd Mēness, jeb, Tobiass un draugi sargā Rīgas vēsturi
9. Ahoi! Plūdi Daugavā
10. Ziemas pasaka
11. Miega pasaka
12. No Rīgas līdz Rīgai. Tobiass un Tama lielajā Eiropas bibliotēku ceļojumā
13. Mazās bites lielais ceļojums
14. Lauvas rūciens
15. Ko nolaupīja gaisa balons jeb Tobiass, Paulīne un Kaķis ceļo uz Spāniju
16. Tobiass, Čārlijs un neredzamais spoks
17. Zvaigžņu tramvajs
18. "Rīgā, kādu nakti..." (papildināts izdevums)
19. Rasas vasara
20. Tobiass un Rakstnieks
21. Rijīgā čūska un gudrā pele
Kaut kā tā, var gadīties, ka vēl kaut kas ir lasīts, bet varbūt kāda viena vai divas no šīm tomēr nav lasītas, jo rakstīt par katru no šīm man ir slinkums, daudzas no grāmatām ir visai īsas, kā arī par katru no tām atsevišķi nekā fundamentāli atšķirīga sakāma man tāpat nebūtu.
Secinājums pēc šīm aptuveni 20 grāmatām man, nevis Esterei, ir tāds, ka Zvirgzdiņš ir diezgan vienveidīgs autors, kura grāmatas visbiežāk seko vienam un tam pašam šablonam, īpaši jau attiecībā uz lāci Tobiasu - vairums no tām ir grāmatas ceļojuma tipa grāmatas, kur varonis vai varoņi nonāk no viena punkta nākamajā, tur nekas sevišķi aizraujošs nenotiek, un tad viņi dodas uz nākamo punktu. Reizēm grāmatās parādās kādi ievērojami literāri varoņi vai vēsturiski personāži, kuru ieintegrēšana ir līmeni "šis varētu kādam lasītājam uzjundīt nostalģiju", bet nekādas pievienotās vērtības tam nav. Šajā ziņā "spilgtākie" darbi ir "Tobiass un Tama lielajā Eiropas bibliotēku ceļojumā", kā arī "Zvaigžņu tramvajs". Jaunākām grāmatām lielākoties ir glītas ilustrācijas, bet teikt, ka kvalitāte būtu vienmērīgi augsta, es nevarētu.
"Tobiass dodas pasaulē" ir viena no viņa pirmajām bērnu grāmatām, un tā cieš no tiem pašiem trūkumiem, kas atrodami citās viņa grāmatās - sižeta virzība ir bezmērķīga, tipiskais Zvirgzdiņa paņēmiens visu laiku likt iestarpinājumus formā ("tā parasti raksta grāmatās"). Ok, došanās ceļojumā plašajā pasaulē ar Rīgas tramvaju - tas ir labs piegājiens, bet visādi citādi stāsts ar čigānu ģimeni, burvjiem un komerctelevīzijas pārstāvjiem - sviests tas ir, ne stāsts. Jā, saprotu, ka esmu nīgrs bārdainis, kurš kritiski vērtē bērnu grāmatas, bet lielā mērā man ir sajūta, ka Zvirgzdiņš ir iemīļots bērnu autors galvenokārt tāpēc, ka viņš bija tik produktīvs un ka uz bērniem labi darbojas princips "šo varoni es jau pazīstu", tāpēc lācis Tobiass kļuva ja ne par leģendu, tad vismaz uz to pusi. Saprotu, ka man vēl kādu laiku nāksies lasīt Zvirgzdiņa grāmatas, bet ceru, ka Jurģis nekļūs par tādu viņa cienītāju, kāda ir Estere.
1. Tobiasa blēņu stāsti
2. Tobiass dodas pasaulē
3. Pēdējais Pūķis un Artūrs Uū!
4. Knorke! jeb Tobiass un Fufū meklē Mocartu
5. Mūsu Latvija
6. Tobiass un neparastais ciemiņš
7. Mufa
8. Kad muzejā iespīd Mēness, jeb, Tobiass un draugi sargā Rīgas vēsturi
9. Ahoi! Plūdi Daugavā
10. Ziemas pasaka
11. Miega pasaka
12. No Rīgas līdz Rīgai. Tobiass un Tama lielajā Eiropas bibliotēku ceļojumā
13. Mazās bites lielais ceļojums
14. Lauvas rūciens
15. Ko nolaupīja gaisa balons jeb Tobiass, Paulīne un Kaķis ceļo uz Spāniju
16. Tobiass, Čārlijs un neredzamais spoks
17. Zvaigžņu tramvajs
18. "Rīgā, kādu nakti..." (papildināts izdevums)
19. Rasas vasara
20. Tobiass un Rakstnieks
21. Rijīgā čūska un gudrā pele
Kaut kā tā, var gadīties, ka vēl kaut kas ir lasīts, bet varbūt kāda viena vai divas no šīm tomēr nav lasītas, jo rakstīt par katru no šīm man ir slinkums, daudzas no grāmatām ir visai īsas, kā arī par katru no tām atsevišķi nekā fundamentāli atšķirīga sakāma man tāpat nebūtu.
Secinājums pēc šīm aptuveni 20 grāmatām man, nevis Esterei, ir tāds, ka Zvirgzdiņš ir diezgan vienveidīgs autors, kura grāmatas visbiežāk seko vienam un tam pašam šablonam, īpaši jau attiecībā uz lāci Tobiasu - vairums no tām ir grāmatas ceļojuma tipa grāmatas, kur varonis vai varoņi nonāk no viena punkta nākamajā, tur nekas sevišķi aizraujošs nenotiek, un tad viņi dodas uz nākamo punktu. Reizēm grāmatās parādās kādi ievērojami literāri varoņi vai vēsturiski personāži, kuru ieintegrēšana ir līmeni "šis varētu kādam lasītājam uzjundīt nostalģiju", bet nekādas pievienotās vērtības tam nav. Šajā ziņā "spilgtākie" darbi ir "Tobiass un Tama lielajā Eiropas bibliotēku ceļojumā", kā arī "Zvaigžņu tramvajs". Jaunākām grāmatām lielākoties ir glītas ilustrācijas, bet teikt, ka kvalitāte būtu vienmērīgi augsta, es nevarētu.
"Tobiass dodas pasaulē" ir viena no viņa pirmajām bērnu grāmatām, un tā cieš no tiem pašiem trūkumiem, kas atrodami citās viņa grāmatās - sižeta virzība ir bezmērķīga, tipiskais Zvirgzdiņa paņēmiens visu laiku likt iestarpinājumus formā ("tā parasti raksta grāmatās"). Ok, došanās ceļojumā plašajā pasaulē ar Rīgas tramvaju - tas ir labs piegājiens, bet visādi citādi stāsts ar čigānu ģimeni, burvjiem un komerctelevīzijas pārstāvjiem - sviests tas ir, ne stāsts. Jā, saprotu, ka esmu nīgrs bārdainis, kurš kritiski vērtē bērnu grāmatas, bet lielā mērā man ir sajūta, ka Zvirgzdiņš ir iemīļots bērnu autors galvenokārt tāpēc, ka viņš bija tik produktīvs un ka uz bērniem labi darbojas princips "šo varoni es jau pazīstu", tāpēc lācis Tobiass kļuva ja ne par leģendu, tad vismaz uz to pusi. Saprotu, ka man vēl kādu laiku nāksies lasīt Zvirgzdiņa grāmatas, bet ceru, ka Jurģis nekļūs par tādu viņa cienītāju, kāda ir Estere.
2024-12-20
comments powered by Disqus