Tētis
Šo Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājumu lasīju priekšā Esterei. Viņai, šķiet, patika. Tagad gan noskaidroju, ka vismaz "Jauniešu žūrijas" ietvaros šī grāmata bija paredzēta vecuma grupā 15+, līdz ar to - gluži netrāpījām. Vienlaikus - grāmatas noformējums, kā arī Jāņa Znotiņa veidotā teātra izrāde, kuras mērķauditorija ir 5+, nekādi neradīja sajūtu, ka Estere varētu būt pārāk jauna šai grāmatai. Un kopumā es teiktu, ka pareizā atbilde ir kaut kur pa vidu - nav šī 15+ dzeja, bet arī (lai gan izrādē, protams, visu var pasniegt tā, lai problēmas nerastos) ne 5+.
Un tad tu nonāc pie dzejoļa "Tētis meklē kašķi", kura pirmais pantiņš jau skaidri iezīmē, ar ko tev būs darīšana:
Tam seko ierašanās krogā, šņabja dzeršana (no savas blašķes), cieņas pieprasīšana no svešinieka un cīniņa duncis pret "rozīti" uzsākšana. Bet atrisinājums ir lielisks - bārmenis paslēpjas zem letes, un Vērdiņš vēršas pie lasītāja:
Jā, kā var noprast Tētis, par kuru raksta Vērdiņš, ne vienmēr būs tas lielais, stiprais un gādīgais tipāžs, kādu varētu apdzejot kāds ulmaņlaiku dzejdaris (un vēl jo vairāk - padomju rīmētājs, kurš vēl pie reizes pieminētu, ka Tētis ir cīnījies pret fašistiem Lielajā stēvijas karā un izpilda piecgades plānu bērnu taisīšanā trīs gados). Nē, Vērdiņa Tētis reizēm būs tas, kurš pārāk ātri brauc ar mašīnu, turklāt lamājas pie stūres, taču ne vienmēr viņš būs tāds - ir te sastopams arī "Mīļais tētis", kurš pavada dienu mājās ar bērnu, kamēr mamma birojā strādā, un tad vakarā uzklausa viņas sūdzības par stresaino darbu, kamēr tētis pasniedz siltas vakariņas. Un reizēm gadās, ka tētis ir politiķis, kurš ne tikai vēlētājiem, bet arī savai ģimenei tikai sola, sola, bet nedod:
Un patiesībā ne visi dzejoļi te ir par tēti, ir arī "Veļas diena", kur iepazīstam visu ģimeni ieskaitot kaimiņieni un viņas mazbērnus, kā arī Bērnu slimnīcai veltītais piecu daļu dzejolis "Bīstamie prieki", kas stāsta par dažādām situācijām, kādās bērni iedzīvojas traumās (piemēram, iebāžot ausī pūpolu, kāpjot skolas gumijkokā vai arī meitenēm vienai otru skrāpējot).
Būtiskākais secinājums pēc šīs grāmatas izlasīšanas bija - mums arī tādu vajag! Tikai tāda problēma - dabūt jau nevar. Līdzīgi kā sakarīgi tēti ir retums, arī šo grāmatu nopirkt nekur nevar. Izdota tā ir pirms astoņiem gadiem un, kā var nojaust, ir pietiekams retums, lai mybook.lv vienīgie sludinājumi par to būtu kategorijā "Pērku". Varētu, protams, nočiept no bibliotēkas, bet diez vai tas būtu ētiski, gluži tāda tipa tētis es neesmu.
Un tad tu nonāc pie dzejoļa "Tētis meklē kašķi", kura pirmais pantiņš jau skaidri iezīmē, ar ko tev būs darīšana:
tētis ieliek kabatā
mazo spožo blašķi
uzvelk kājās zābakus
dodas meklēt kašķi
Tam seko ierašanās krogā, šņabja dzeršana (no savas blašķes), cieņas pieprasīšana no svešinieka un cīniņa duncis pret "rozīti" uzsākšana. Bet atrisinājums ir lielisks - bārmenis paslēpjas zem letes, un Vērdiņš vēršas pie lasītāja:
arī tev mans mīļais draugs
laiks ir gulēt iet
gan jau tētis galā tiks
taisi acis ciet
Jā, kā var noprast Tētis, par kuru raksta Vērdiņš, ne vienmēr būs tas lielais, stiprais un gādīgais tipāžs, kādu varētu apdzejot kāds ulmaņlaiku dzejdaris (un vēl jo vairāk - padomju rīmētājs, kurš vēl pie reizes pieminētu, ka Tētis ir cīnījies pret fašistiem Lielajā stēvijas karā un izpilda piecgades plānu bērnu taisīšanā trīs gados). Nē, Vērdiņa Tētis reizēm būs tas, kurš pārāk ātri brauc ar mašīnu, turklāt lamājas pie stūres, taču ne vienmēr viņš būs tāds - ir te sastopams arī "Mīļais tētis", kurš pavada dienu mājās ar bērnu, kamēr mamma birojā strādā, un tad vakarā uzklausa viņas sūdzības par stresaino darbu, kamēr tētis pasniedz siltas vakariņas. Un reizēm gadās, ka tētis ir politiķis, kurš ne tikai vēlētājiem, bet arī savai ģimenei tikai sola, sola, bet nedod:
vest uz minigolfa klubu
akvaparkā šļūkt pa trubu
sporta riteni man pirks
laukos pašam būs man zirgs
- visu došu - tētis smaida -
tikai mazliet jāpagaida
Un patiesībā ne visi dzejoļi te ir par tēti, ir arī "Veļas diena", kur iepazīstam visu ģimeni ieskaitot kaimiņieni un viņas mazbērnus, kā arī Bērnu slimnīcai veltītais piecu daļu dzejolis "Bīstamie prieki", kas stāsta par dažādām situācijām, kādās bērni iedzīvojas traumās (piemēram, iebāžot ausī pūpolu, kāpjot skolas gumijkokā vai arī meitenēm vienai otru skrāpējot).
Būtiskākais secinājums pēc šīs grāmatas izlasīšanas bija - mums arī tādu vajag! Tikai tāda problēma - dabūt jau nevar. Līdzīgi kā sakarīgi tēti ir retums, arī šo grāmatu nopirkt nekur nevar. Izdota tā ir pirms astoņiem gadiem un, kā var nojaust, ir pietiekams retums, lai mybook.lv vienīgie sludinājumi par to būtu kategorijā "Pērku". Varētu, protams, nočiept no bibliotēkas, bet diez vai tas būtu ētiski, gluži tāda tipa tētis es neesmu.
2024-10-16
comments powered by Disqus