Paradīzes šķēle
Latviešu seriāli ir viena no tām izklaidējošās mākslas formām, pret kurām izturos arī lielu piesardzības devu. Īpaši, ja nav dzirdētas bagātīgas atsauksmes, pastāv risks iebraukt pamatīgās auzās. Pozitīvais - ja ir krimināli slikti, var pēc vienas sērijas izkāpt un izlikties, ka nekā tāda nav bijis. No "Paradīzes šķēles" arī neko grandiozu negaidīju, taču treileris vismaz nebija dramatiski slikts, līdz ar to šķita - var mēģināt dot šim iespēju.
Seriāla premisa - apšaubāmas kvalitātes picērijas Pļavniekos ikdiena, kolorītiem tipāžiem piedzīvojot dažāda veida nesaskaņas, nešķita ne laba, ne slikta. Galvenās lomas atveidotāju Kasparu Marhleviču, protams, nezināju, jo tā ir viņa filmēšanās debija, bet pavadošajā kolektīvā ir arī zināmāki aktieri kā Lauris Subatnieks, Mārtiņš Upenieks, Marta Lovisa Jančevska un Varis Piņķis. Apgalvojums, ka šajā seriālā piedalās aktieru zvaigžņu plejāde, ir drusku pārspīlējums (tas lasīts preses relīzēs), bet ne vienmēr to arī vajag.
Stāsts ir aptuveni sekojošs - neveiklais Gvido, naudas grūtību spiests, piesakās darbā picērijā un labvēlīgas sakritības rezultātā savā pirmajā darba dienā tiek paaugstināts par filiāles vadītāju. Nav gan tā, ka šis darbs būtu kaut kas izcili patīkams, īpaši tādēļ, ka iepriekšējais picērijas vadītājs Viesturs turpat vien paliek un nodarbojas ar pastāvīgu sabotāžu. Vēl picērijā sastopami tādi personāži kā zāles un sēņu apgarotais chill čalis Rūdis, pastāvīgi par savu ātrdarbības trūkumu stresojošais Ainārs, potenciāli homoseksuālais kurjers, neatceros vārdu, bet atveido viņu Upenieks, vairākas līgas par Gvido pārākā atlētiskā Matilde (Lovisa Jančevska) un daudz vairāk vadītāja amatam piemērotā Nataļja. Jā, un tikai poļu valodā runājoša apkopēja. Sākotnēji mums lielākās sāpes sagādāja Nataļja, kas latviski runā ar savdabīgu akcentu, kurš turklāt brīžiem daļēji pazūd, tad kļūst stiprāks, turklāt nav pat atbilstošs krievu valodas standartiem, tāpēc, piemēram, no picērijas ir pazudusi statUja (krieviski šo vārdu arī izrunā ar uzsvaru uz pirmo zilbi). Pirmā doma - latviete spēlē krievieti, lai gan pati krievu valodu nemaz normāli nezina. Izrādījās sarežģītāk - tā ir Anastasija Rekuta-Džordževiča, un krievu valoda viņai ir dzimtā. Tātad, šāds akcents - tā ir izvēle.
Vispār, jāatzīst, ka sešu sēriju garumā seriāls pamazām ieskrienas. Sākas tas pagalam tizli, un skatīties ir drusku pat sāpīgi, jūti sveškaunu, bet uz beigām vairs nav tik traki un pēcgarša nav slikta. Viens, kas noteikti nāk par labu, tā ir mūzikas izvēle. Kā teica Marina, palaižot fonā JUUK "Dzejnieku", jebkura aina tiks izvilkta. Līdzīgi ir ar Simanoviča "Trulu skaistumu". Vienlaikus, tam ir jāorientējas latviešu mūzikā ārpus komercradio robežām, tāpēc arī par šo jāpauž cieņa. Jā, sentimenta savukārt pēdējās sērijās sāk kļūt par daudz, laimīgs visu samezglojumu atrisinājums un vēl arī, manuprāt, pilnīgi nevajadzīgs lavstorijs, tas jau ir pārāk sitkomu klasikas gaumē. Tā vien šķiet, ka seriāla scenārists izlēmis - pārāk daudz viņa paša atveidotais varonis spārdīts, lai kompensācijā par to dabū meiteni.
Bet nē, beigās nebija tik slikti. Vai skatīsimies seriāla otro sezonu, kuras klātbūtni paredz pirmās noslēgums, pārliecināts gan neesmu.
Seriāla premisa - apšaubāmas kvalitātes picērijas Pļavniekos ikdiena, kolorītiem tipāžiem piedzīvojot dažāda veida nesaskaņas, nešķita ne laba, ne slikta. Galvenās lomas atveidotāju Kasparu Marhleviču, protams, nezināju, jo tā ir viņa filmēšanās debija, bet pavadošajā kolektīvā ir arī zināmāki aktieri kā Lauris Subatnieks, Mārtiņš Upenieks, Marta Lovisa Jančevska un Varis Piņķis. Apgalvojums, ka šajā seriālā piedalās aktieru zvaigžņu plejāde, ir drusku pārspīlējums (tas lasīts preses relīzēs), bet ne vienmēr to arī vajag.
Stāsts ir aptuveni sekojošs - neveiklais Gvido, naudas grūtību spiests, piesakās darbā picērijā un labvēlīgas sakritības rezultātā savā pirmajā darba dienā tiek paaugstināts par filiāles vadītāju. Nav gan tā, ka šis darbs būtu kaut kas izcili patīkams, īpaši tādēļ, ka iepriekšējais picērijas vadītājs Viesturs turpat vien paliek un nodarbojas ar pastāvīgu sabotāžu. Vēl picērijā sastopami tādi personāži kā zāles un sēņu apgarotais chill čalis Rūdis, pastāvīgi par savu ātrdarbības trūkumu stresojošais Ainārs, potenciāli homoseksuālais kurjers, neatceros vārdu, bet atveido viņu Upenieks, vairākas līgas par Gvido pārākā atlētiskā Matilde (Lovisa Jančevska) un daudz vairāk vadītāja amatam piemērotā Nataļja. Jā, un tikai poļu valodā runājoša apkopēja. Sākotnēji mums lielākās sāpes sagādāja Nataļja, kas latviski runā ar savdabīgu akcentu, kurš turklāt brīžiem daļēji pazūd, tad kļūst stiprāks, turklāt nav pat atbilstošs krievu valodas standartiem, tāpēc, piemēram, no picērijas ir pazudusi statUja (krieviski šo vārdu arī izrunā ar uzsvaru uz pirmo zilbi). Pirmā doma - latviete spēlē krievieti, lai gan pati krievu valodu nemaz normāli nezina. Izrādījās sarežģītāk - tā ir Anastasija Rekuta-Džordževiča, un krievu valoda viņai ir dzimtā. Tātad, šāds akcents - tā ir izvēle.
Vispār, jāatzīst, ka sešu sēriju garumā seriāls pamazām ieskrienas. Sākas tas pagalam tizli, un skatīties ir drusku pat sāpīgi, jūti sveškaunu, bet uz beigām vairs nav tik traki un pēcgarša nav slikta. Viens, kas noteikti nāk par labu, tā ir mūzikas izvēle. Kā teica Marina, palaižot fonā JUUK "Dzejnieku", jebkura aina tiks izvilkta. Līdzīgi ir ar Simanoviča "Trulu skaistumu". Vienlaikus, tam ir jāorientējas latviešu mūzikā ārpus komercradio robežām, tāpēc arī par šo jāpauž cieņa. Jā, sentimenta savukārt pēdējās sērijās sāk kļūt par daudz, laimīgs visu samezglojumu atrisinājums un vēl arī, manuprāt, pilnīgi nevajadzīgs lavstorijs, tas jau ir pārāk sitkomu klasikas gaumē. Tā vien šķiet, ka seriāla scenārists izlēmis - pārāk daudz viņa paša atveidotais varonis spārdīts, lai kompensācijā par to dabū meiteni.
Bet nē, beigās nebija tik slikti. Vai skatīsimies seriāla otro sezonu, kuras klātbūtni paredz pirmās noslēgums, pārliecināts gan neesmu.
2026-01-10
comments powered by Disqus