Savu līdzšinējo mūzikas stilu klāstu meitenes šaja ierakstā ir paplašinājušas ar mēģinājumiem iejusties garāžroka pasaulē ("Oh My God" izklausās pēc ļoti neveiksmīga mēģinājuma atdarināt Džeku Vaitu bez skaidrības, kālab tieši to darīt), dīvu stila balāžu izpildījumu (arī par "Driving After You" neko daudz laba nevaru pateikt). Tomēr par laimi liela daļa ieraksta dziesmu joprojām izklausās pēc Katzenjammer, bet kaut kas vairs nav tas.
Iespējams, grupai par sliktu nācis tas apstāklis, ka "Katzenjammer" šķiet nu jau galīgi samierinājušās ar to, ka valsts, kur viņas bauda vislielāko popularitāti, ir Vācija - zeme, kas izslavēta ar saviem šlāgeriem. Nē, tik tālu, lai Katzenjammer izklausītos pēc Heino pavadošā ansambļa, vēl nav aiziets, bet jaunais ieraksts šķiet kopumā rāmāks un mazāk ballējošs par saviem priekšgājējiem. Un, ja nu kāda dziesma ir ātra, tad tā pārmērīgi liek domāt par kantrīmūziku, lai spētu pilnībā aizraut. Iespējams, koncerta apstākļos šī grupa joprojām man varētu šķist saistoša, bet šo ierakstu man nav ne mazākās vēlmes iegādāties fiziskā formātā un dreijāt pa riņķi mašīnā, kā tas bija ar "A Kiss Before You Go". Ne velti man pat neizdodas atrast kādu vienu dziesmu šajā albumā, par kuru būtu gatavs teikt: lūk, tā ir patiešām laba - pietrūkst man tempa, pietrūkst kaut kā tāda, kam tā īsti pieķerties - dzīvesprieks šajā ierakstā, ja vispār parādās, ir kaut kāds nedabisks, uzspēlēts, un vispār - diezgan neizteiksmīgs šis ieraksts ir Katzenjammer padevies. Līdzīgi kā man šis apraksts.