Jurģis uz jumta

Grāmata par Jurģi ir pirmā grāmata, ko savā mūžā kā dāvanu saņēmis Jurģis. Diez vai Guna un Mārtiņš, kas sagādāja šo feļetonisko darbu, sevišķi satraucās par grāmatas literārajām vērtībām un to, vai tā ir vai nav cienīga atrasties manā ekskluzīvajā grāmatu skapī, kurā ir ierobežots vietas daudzums un kurš patiesībā šobrīd ir drīzāk iedomāts skapis, nekā reāls, jo "īstais" skapis nemaz vēl nepastāv un pagaidām grāmatas mitinās kur nu kurā. Tāpat esmu visai pārliecināts, ka diez vai dāvinātāji apzinājās, ka patiesībā šīs grāmatas autors - Kazis (Kazimirs) Saja ir visnotaļ ievērojams lietuviešu literāts, kas turklāt vēl arī ir kādu laiku darbojies politikā un pat bijis to cilvēku vidū, kas atbalstīja Lietuvas ekvivalentu tam, ko Latvijā sauc par 4. maija deklarāciju.

Tas gan nemaina apstākli, ka "Jurģis uz jumta..." nav nekāds liels un svarīgs vēstījums, bet gan grāmatas formā izdots gara apjoma feļetons, kas šķistu piemērots publikācijai (sadalīts "epizodēs") vietējas nozīmes laikrakstā, kas sauktos, piemēram, "Padomju Brazdaiķu Gaisma" vai "Brazdaiķu jaunais komunists" vai kaut kā tamlīdzīgi.

Par ko īsti ir šī grāmata - traktorists Jurģis aizbrauc no dzimtajiem Brazdaiķiem (iedomāta mazpilsēta vai vienkārši miests kaut kur ne pārmērīgi tālu no Šauļiem), lai strādātu kolhozā... kaut kur citur Lietuvā, vai es kaut kāds ģeogrāfs, lai identificētu dažādas lokālas nenozīmes vietas kaimiņvalstī. Tur ir ļoti skaistā Dana, kuras mātes mājā Jurģis apmetas. Abi jaunie cilvēki it kā viens otram patīk, bet nekas prātīgs tur neveidojas, jo Danas klātbūtnē Jurģis kļūst neveiklāks kā rūgušus ābolus pārēdies alnis un katrā iespējamajā situācijā sevi parāda no sliktākās puses. Vispār jau Jurģim pie Danas nebūtu nekādu cerību, bet viņu glābj apstāklis, ka tai ir četrgadīgs puika, kurš ar Jurģi labi saprotas (un skaidrs, ka sieviete ar bērnu tādā leišu miestā kotējas zemāk nekā sieviete bez bērna), līdz ar to šis stāsts nebeidzas tā arī nesācies.

Grāmatā netrūkst atsauču uz dažādām lietām, ko varētu sagaidīt stāstos par kolhoziem, kas tapuši padomju laikos - proti, tā saucamās konstruktīvās kritikas, kas vērš uzmanību uz to, ka padomju saimniecībās gadās arī kādi trūkumi, piemēram, lišķīgi priekšnieki (lišķīgi pret augstākiem priekšniekiem) un vēl lišķīgāki padotie, kandžas dzīšana un vispār alkoholisms, pesteļošana (iesaistās kāds vīrs, kurš ir plaša profila šarlatāns medicīnas un horoskopu jautājumos), reliģiskā tumsonība (Jurģis nonāk sektas sanāksmē, kurā neiztiek bez runāšanas balsīs un vārtīšanās pa zemi), un tā tālāk. Kas šķiet interesanti - grāmata Lietuvā tika izdota 1963. gadā, bet tajā ir vīpsnāšana par aizraušanos ar kukurūzas stādīšanu priekšā un pakaļā - tas šķiet interesanti, jo tobrīd PSRS vēl valdīja kukurūzas vājprāta aizsācējs Hručšovs.

Tas droši vien nav šokējoši, ka "Jurģis uz jumta" ir apšaubāmas kvalitātes grāmata - savam nelielajam apjomam tā nav izcili labi lasāma, jo īpaši, ja tu nedzīvo sešdesmito gadu PSRS. Lai arī šaubu nav, ka liela daļa problēmu laukos/mazpilsētās mūsdienās ir itin radniecīgas tām, kas aprakstītas šajā grāmatiņā, mani personīgi tās ne pārāk interesē un veids, kā K. Saja to apraksta, ir tik tipisks savam laikmetam un žanram, ka ar visu manu miminālo interesi par šāda stila literatūru, varu teikt - es šo grāmatu esmu jau lasījis. Protams, cita lieta, ka grāmatu plauktā savu vietu tā saglabās, jo tā jau ir Jurģa un nevis mana grāmata. Nekādu argumentu, kāpēc Tev vajadzētu šo grāmatu lasīt, man nav.
2021-03-07
6.5
comments powered by Disqus