1963

The Bell Jar

8.0
Varu bez sevišķas kaunēšanās atzīties, ka pirms pieteicos šo grāmatu lasīt "Grāmatu klubiņā", par tādu Silviju Plātu vispār nebiju dzirdējis. Pat latviešu dzejā man nav teju nekādu zināšanu, kālab gan tad lai no manis gaidītu pazīšanos ar šo amerikāņu dzejnieci, kas turklāt mirusi jau pirms vairāk kā piecdesmit gadiem? Tiesa, "The Bell Jar" (jeb Stikla kupols) nav vis dzeja, bet vienīgais Plātas garprozas darbs, kurā dominē autobiogrāfiskas tendences.
2016-05-27 05:00:38
book, 1963

From Russia with Love

7.5
Kārta otrajam Bondam - no Krievijas ar mīlestību. Šajā filmā ienāk pāris jaunas vēsmas: Q un Bonda gadžeti, slepenās organizācijas SPECTRE noslēpumainais vadītājs, lielbudžeta pakaļdzīšanās ainas. Daudz kas, protams, paliek nemainīgs.
2015-12-06 06:12:41
film, 1963

The Birds

7.0
Viena no kino klasiskākajām filmām, ko man kaut kā nebija līdz šim sanācis noskatīties. Bet nekas - pēdējā laikā uzsvaru lieku tieši uz šādu kino un tikai pa lieliem svētkiem skatos kaut ko relatīvi modernu. Ko var zināt - varbūt kādu dienu man zināšanas par vecajām filmām noderēs. Vai varbūt arī nē.
2013-12-17 05:16:09
film, 1963

Cat's Cradle

9.0
"Kaķa šūpulis" bija pirmā Vonnegūta grāmata, ko es izlasīju. Kad tas bija? Šķiet - pilnīgi citā pasaulē, droši vien tolaik biju vai nu 14 vai 15 gadus vecs. Proti - uz pusi jaunāks kā tagad. Mazliet pašausmināties par to, kā skrien laiks? Nē, droši vien nē.
2013-08-21 05:46:49
book, 1963

The Girls of Slender Means

8.0
Nevaru saprast, kā tas sanāca, bet man bija radusies sajūta, ka līdz šim nevienu Mjurielas Spārkas grāmatu lasījis nebiju, lai gan patiesībā tādas jau bijušas veselas trīs. Tā laikam sanāk, ka lasot pārāk daudz, daudz kas aizmirstas. Visai nožēlojami, ja godīgi. Turklāt no iepriekš lasītajām trim grāmatām divas man patiesībā visai labi patika. Šajā ziņā labi, ka uzturu šādu piezīmju grāmatiņu, kurā allaž varu pārliecināties par dažādām savas personības detaļām. Protams, ja kāds uzhakotu manu blogu un sapildītu faktoīdu ar filmām, kuras patiesībā nemaz neesmu redzējis, varētu gadīties, ka es tā rezultātā pamazām pilnīgi sajuktu prātā. Kā lai arī nebūtu, tās trīs Spārkas grāmatas es patiešām tiku izlasījis, un arī šo - ceturto.
2011-11-21 16:51:04
book, 1963

The Man in the High Castle

8.5
"Vīrs augstajā pilī" ir viena no iespaidīgākajām Filipa Dika grāmatām, tā saņēmusi Hugo balvu kā gada labākais zinātniskās fantastikas romāns (ja kas - šī ir vienīgā Dika grāmata, kas tika pie šīs augstās atzinības), un nenoliedzami tās saturs ir svarīgs un pārdomas raisošs.
2011-07-10 17:51:54
book, 1963

Little Deuce Coupe

4.5
Šis albums teorētiski ir saucams par vienu no pirmajiem rokmūzikas konceptuālajiem ierakstiem - tādiem, kur visas dziesmas ir veltītas kādai vienotai tēmai (ar piebildi, ka ieraksts, kur visas dziesmas ir tradicionāli "boy meets girl" stāsti, nav uzskatāms par konceptalbumu), taču cilvēkam ir jābūt ar ļoti zemām prasībām, lai šo "konceptalbumu" ņemtu par pilnu, jo tā tematika nav diži jēdzīgāka kā "collection of love songs". Proti, šī ieraksta vienojošais temats ir dziesmas par automašīnām un grupas dalībnieku mīlestību pret tām. Nosaukt šo par sevišķi izsmalcinātu un vērtīgu tēmu nevar, bet vienlaikus tajā laikā no tādiem tīņiem kādi bija vairums Beach Boys dalībnieku, būtu naivi gaidīt kaut ko citādu.
2011-01-24 09:20:41
music, 1963

A Sense of Reality

8.0
Atbilstoši Wikipedia ierakstam šajā stāstu krājumā būtu jābūt septiņiem stāstiem, kamēr manā izdevumā ir tikai četri. Taču izrādījās, ka sākotnējā variantā patiešām grāmata tika izdota ar šiem četriem stāstiem, bet pārējie pievienoti atkārtotos izdevumos. Lai lieki nečakarētos, pieņemšu, ka ar šiem četriem stāstiem pietiek.
2010-08-19 07:01:08
book, 1963

Laikmetu maiņā: 4.daļa

7.0
Cielēna atmiņu ceturtā daļa veltīta laika posmam no divdesmito gadu vidus līdz gandrīz pašām tās pastāvēšanas beigām. Grāmatas sākuma daļā Cielēns īpaši plaši stāsta par to laiku, kad viņš pats bija Ārlietu ministrs Marģera Skujenieka vadītajā Ministru Kabinetā, bet tālāk pievēršas sociāldemokrātijas pagrimumam trīsdesmito gadu sākumā un tam sekojošajam Ulmaņa apvērsumam. Jāatzīst, ka grāmatas sākuma daļā Cielēns ļoti daudz nodarbojas ar sevis slavēšanu un savas vēsturiskās lomas uzsvēršanu. Man, protams, ir grūti 80 gadus vēlāk spriest par to, cik būtisks politiķis Cielēns bija tā laika Latvijā (un paša Cielēna prāt, vismaz kaut kādā mērā - arī Eiropā), bet subjektīvi šķiet, ka mēra sajūtas viņam reizēm tomēr pietrūka un ka savu Ārlietu ministra amatā savu pavadīto gadu Cielēns vērtē par pārāk nozīmīgu un visu tolaik notikušo viņš vērtē pārāk veinpersoniski. Līdz ar to interesantāka man šķiet grāmatas otrā daļa, kad Cielēns vairs tik vadošu amatu neieņem, bet analizē to, kāpēc sūri izkaroto demokrātiju Latvijas tauta atdeva tik vienaldzīgi un neieinteresēti. Pašam Cielēnam gan, protams, paveicās, ka viņš jau savlaicīgi bija ticis par sūtni uz Parīzi, jo šaubu nav, ka viņš būtu viens no tiem sociāldemokrātu līderiem, kurus Ulmanis aiz restēm turētu tik ilgi, cik vien iespējams. Bet līdz Parīzei viņa rokas, protams, neaizsniedzās. No otras puses, Cielēns patiešām bija visnotaļ aktīvs politiskais darbinieks un varbūt viņš būtu varējis, atrazdamies Latvijā, darīt vismaz kaut ko lietas labā, lai Ulmaņa apvērsums vispār nebūtu noticis. Cielēns par vienu no galvenajiem Ulmaņa uzvaras vaininiekiem atzīst pašu "sociķu" tā laika galveno līderi - Frici Menderu, kurš partiju pārmērīgi virzīja uz kreiso virzienu, atsakoties no jebkādas sadarbības ar centra partijām un vienlaikus - pietiekami nenovērtējot Ulmaņa bīstamību. Līdz ar to Mendera vadībā LSDSP arvien vairāk zaudēja savu stāvokli sabiedrībā un rezultātā Ulmanim neviens nelika šķēršļus apvērsuma veikšanai.
2010-02-25 08:13:34
book, 1963

Laikmetu maiņā: 3.daļa

7.5
Fēliksa Cielēna atmiņu trešo grāmatu izlasīju jau pasen, bet kaut kā aizmirsu par to uzrakstīt, un tas tā nav labi. Proti - tagad lasu jau ceturto daļu, un ne tik skaidrā atmiņā ir tas, kurā brīdī trešā grāmata sākās un par ko tieši tajā tika stāstīts. Bet loģiski izsecināt var diezgan vienkārši - 3.daļa aptver laika periodu no Latvijas republikas dibināšanas de facto līdz Pirmās Saeimas darbības beigām - proti, kādus 5-6 gadus. Šeit atrodas vieta gan aprakstiem par Satversmes sapulces ievēlēšanu un to, kā notika darbs pie Latvijas republikas pamatakta, par pūliņiem panākt Baltijas valstu starptautisku atzīšanu. Vērts pieminēt, ka rietumvalstis nebūt ar to nesteidzās un ātrāk mūs atzina Padomju Krievija nekā visas lielās "demokrātijas. Tam gan laikam par pamatu bija tas, ka rietumos vēl ilgi cerēja, ka Krievijā komunistus gāzīs citi spēki - vai nu puslīdz normāli demokrāti vai monarhisti, bet nedz vieni, nedz otri pat neapsvēra domu par jauno republiku atzīšanu. Ja kas - tas noteikti bija viens no iemesliem, kālab boļševiki savu varu Krievijā spēja nosargāt - domājams, ka tie paši sarkanie strēlnieki diez vai būtu atbalstījuši tik cītīgi Ļeņintētiņu, ja viņš nebūtu vienīgais no ietekmīgo spēku līderiem, kas vismaz vārdos atzītu tautu tiesības uz pašnoteikšanos. Lielu cieņu šajā savu memuāru daļā Cielēns izrāda Zigfrīdam Meierovicam, ar kuru viņam gan nebūt nebija tuva politiskā pārliecība, bet bieži bija tuvi mērķi. Tikām daudz kritiskāka ir viņa attieksme pret Ulmani, kur gan, protams, grūti noteikt, vai viņš tā patiešām domāja jau divdesmito gadu sākumā, vai arī par anti-ulmanistu viņš kļuva vēlāk. Kā lai arī nebūtu, vismaz par daļu politisko pretinieku Cielēns izsakās ar cieņu, tāpat viņš slavē arī sev tuvos partijas biedrus, un detalizēti skaidro situāciju ap Raiņa dalību politiskajā dzīvē divdesmito gadu Latvijā.
2010-02-21 18:43:51
book, 1963

The Interrogation

7.5
"Nopratināšana" ir Nobela prēmijas laurēta Žana Marijas Gustava le Klezio debijas romāns. Kopumā mana attieksme pret "nobeliskajiem" rakstniekiem nav sevišķi pozitīva un viņu grāmatas man visbiežāk šķiet garlaicīgas un samocītas. Man pašam par pārsteigumu šis le Klezio romāns tāds neizrādījās.
2009-10-07 08:02:00
book, 1963

Až přijde kocour

7.5
Jau kuro reizi konstatēju, ka esmu aizmirsis uzrakstīt aprakstu kādai noskatītai filmai. Pareizāk sakot - esmu pat diezgan drošs, ka par šo filmu jau vienreiz tiku rakstījis, bet kaut kādu iemeslu dēļ apraksts blogā nav nokļuvis - nezinu, kā tas gadās, bet tā gadās. Un šī ir viena no tām filmām. "Reiz atnāca runcis" raksturīgi čehoslovākiem ir visai brīvdomājoša filma, kurā atstāstīts visai fantastisks stāsts par kādu kaķi ar saulesbrillēm, kuras šim kaķim novelkot, atklājas cilvēku patiesās krāsas - kurš ir laimīgs, kurš ir blēdis, kurš ir lišķis, un tā tālāk. Un šis kaķis ierodas cirkus trupas pavadībā kādā mazā pilsētiņā, kurā darbojas kāds skolotājs, kuram, ja kas, ir mīlas sakars ar sievieti, kas nav viņa sieva (nepieņemami, vai ne?). Vispār šī ir visai īpatnēja filma - es pat to nosauktu par psihodēlisku, lai arī šāds vārds tolaik vēl noteikti netika izmantots, un savā saturā tā savdabīgā veidā apvieno bērniem domātu kino par skolu, ar absolūti pieaugušo auditorijai paredzētu saturu + šīzīgie elementi. Īsi sakot - ļoti dīvaina filma, kuru ir vērts noskatīties, lai arī negarantēju, ka katram tā patiks.
2009-08-23 17:17:51
film, 1963

Way Station

7.0
"Pārsēšanās stacija" ir viens no ievērojamākajiem Kliforda Saimaka romāniem, grāmata, kura saņēma Hugo balvu kā labākais zinātniskās fantastikas romāns 1964.gadā. Turklāt jāpiezīmē, ka šis ir vienīgais viņa romāns, kas šādu godu izpelnījies. Protams, mani nedaudz šokē apstāklis, ka šajā balvu sarakstā tikai piekto vietu ieņēma Vonnegūta "Kaķa šūpulis", ko es tomēr uzskatu par vienu no aizgājušā gadsimta izcilākajiem romāniem, kamēr "Pārsēšanās stacija" ir un paliek tikai zinātniskās fantastikas romāns.
2009-07-10 08:37:36
book, 1963

The Centaur

5.5
Sevišķi liels Apdaika daiļrades pazinējs es neesmu - līdz šim lasīts vienīgi pirmais "Truša" sērijas romāns (neko daudz no tā neatceros, bet bija diezgan labs, tā vismaz atceros) un "Ģertrūde un Klaudijs" (gana labs, bet ne izcils). Īsti nevaru saprast, cik augstu viņa darbu vidū kotējas "Kentaurs", bet ja jau tam gadījās nokļūt manās rokās, nācās vien to izlasīt.
2009-03-13 16:38:09
book, 1963

Trouble Is A Lonesome Town

6.5
Lai arī šis ieraksts manā krājumā ir jau vismaz piecus-sešus gadus, esmu gandrīz pilnīgi pārliecināts, ka to ne reizes nebiju klausījies pat fragmentāri. Par to spriežu kaut tāpēc vien, ka vēl šorīt nebiju īsti pārliecināts, ka šis cilvēks ir vīrietis, un vēl jo vairāk biju pārsteigts, kad izrādījās, ka viņš ir (pēc skaņas) praktiski identisks Džonijam Kešam. Ar ko šis ieraksts būtu ievērojams? Pirmkārt, to var nosaukt par agrīna konceptuāla albuma piemēru. Kas ir šī ieraksta vienojošais elements? Albums ir stāstījums par iedomāto vientuļo pilsētu ar nosaukumu "Trouble", kuras iedzīvotāju stāstus Heizlvūds šeit atklāj. Pēc kā tas viss izklausās? Pēc vistradicionālāka americana, kāds vien iedomājams - ar lielu uzsvaru uz runājošajiem kompozīciju ievadiem un ļoti rudimentārām dziesmu struktūrām. Līdz ar to sanāk, ka no jau tāpat ne pārāk garā albuma (34 minūtes) savi 30 procenti ir Heizlvūda runāšanas gabali. Cik saprotu, viņš pats sevi uzskatīja par tādu vairāk dziesmu autoru nekā izpildītāju, līdz ar to droši vien daudzām šīm dziesmām ir atrodamas arī labākas versijas citu mūziķu izpildījumā, jo Heizlvūds nav no tiem večiem, kas varētu kaut ko satriecoši nodziedāt vai nospēlēt, un vispār viņš vislabāk ir zināms kā dziesmas "These Boots Are Made For Walkin`" autors, bet šajā savā - debija ierakstā - viņš mani nekādi sevišķi neieinteresē. It kā jau Heizlvūds nav nepatīkams, it kā jau viņš ir klausāms, bet šī nav tāda mūzika, ko es uzskatītu par kaut ko diži vērtīgu un diži paliekošu un vispār - šis ieraksts tapa apmēram vienlaikus ar britu invāziju, bet saturiski tam vieta ir drīzāk desmit gadus pirms tās.
2008-09-23 15:23:36
music, 1963

Blood, Sweat and Tears

4.0
Atbilstoši AllMusicGuide šis ir viens no labākajiem sešdesmito gadu Americana stilā ieturētajiem Džonija Keša ierakstiem. Atbilstoši Žakē, proti - man, sešdesmito gadu Americana stilā ieturētie Džonija Keša ieraksta droši vien lielākoties bija stipri nīkulīgi, ja jau pat labākie no tiem bija tāda draza kā "Blood, Sweat and Tears".
2008-08-29 17:22:51
music, 1963

Yakety Sax

6.0
Būts Rendolfs ir saksafonists, kas pasaules slavu ieguva ar šī ieraksta titulkompozīciju, kura tev vislabāk droši vien ir zināma no Benija Hila šova, kur tā skanēja vai katru mīļu brīdi. Personīgi es Benija Hila šovu gandrīz ienīstu un uzskatu par vienu no sliktākajiem un lētākajiem angļu humora paraugiem, no kuriem ikvienam saprātīgam cilvēkam vajadzētu izvairīties, lai viņš nezaudētu ticību daudz labākajiem šīs humora skolas pārstāvjiem.
2008-06-02 12:44:21
music, 1963

Stiff Upper Lip, Jeeves

6.5
Patiesībā es nemaz nezināju, ka Vudhauzs 1963.gadā vēl ne tikai bija dzīvs, bet arī rakstīja. Lai nu ko Vudhauzam nevarētu pārmest, tad tā būtu pārmērīga ātra atvadīšanās no lasītājiem iemīļotiem varoņiem. Ne velti Džīvss, Bērtijs (tiesa - tolaik ne Vūsters) un pat tante Agata pirmo reizi kādā stāstā parādījās jau 1915.gadā, bet pēdējo - 1974.gadā, kopumā var teikt, ka šie varoņi nodzīvoja pāri par 55 gadiem, kas literāriem personāžiem noteikti nav tas sliktākais sasniegums.
2008-05-26 18:23:58
book, 1963

El cacique

6.0
Jau iepriekš esmu paudis savu sajūsmu par to, kādas "alternatīvas" grāmatas reizēm iznāk latviešu tulkojumos, bet jāatzīst, ka padomju laikos tulkotā ārzemju literatūra ar garantiju sit pušu jebko, kas tiek tulkots mūsdienās. Tiesa, šis Luisa Romero romāns, iespējams, savulaik patiešām bija puslīdz populārs - tas pat tika saņēmis prestižo (no finansiālā viedokļa) spāņu "Planeta" prēmiju kā labākais gada spāņu romāns. Bet tas nebūt nenozīmē, ka mūsdienās šim romānam būtu augsta vērtība (ja kas - lasīju to krieviskā tulkojumā).
2008-02-18 16:51:22
book, 1963

The Silence

3.0
Fanot par Ingmara Bergmana filmām skaitās ļoti labs stils - tas apliecina tavu kino cienītāja labo gaumi un spēju uztvert sarežģītu mākslu. Ja dažas no viņa filmām patiešām ir ģeniālas arī manā uztverē (it īpaši "The Seventh Seal"), tad "Klusums" nav viena no šīm filmām. Bergmana filmas jau pēc definīcijas nav īpaši jautras un notikumu pilnas, taču šī filma ir gandrīz unikāls kaitinošuma piemērs.
2007-11-16 16:01:12
film, 1963

With The Beatles

6.0
Starp citu, vēl viens iemesls, kādēļ šo ierakstu novērtēšana neievelkas - pirmie Bītlu albūmi ir bezdievīgi īsi un reti tajos atrodams ievērojami vairāk par 30 minūtēm mūzikas. Personīgi man "With The Beatles" nebūt nešķiet labāks albūms par grupas debijas plati, lai gan, iespējams, bītli uz šo brīdi ir vairāk piešāvušies darbam studijā, kļuvuši mazliet daudzveidīgāki un nobriedušāki. Tomēr salīdzinoši ar debijas albūma vismaz 3 īsteni klasiskajām bītlu kompozīcijām šajā platē tāda ir tikai viena - "All my loving", kas varbūt arī ir laba dziesma, bet man to klausīties ir totāli piegriezies. Laba ir ievadošā "It won`t be long", nav ne vainas noslēdzošajai "Money" ("Give me money - that`s what I want"), tomēr baigi var just formulu un vēlreiz formulu. "With the Beatles" ir izteikts "Please Please Me Vol.2" un tur neko nevar padarīt - sākot ar vienādo dziesmu skaitu, vienādo oriģionālkompozīciju un kaveru skaitu (8/6), turpinot ar formulu - iesākam ar jestru oriģināldziesmu ("I Saw her Standing there" -> "It won`t be long") un nobeidzot ar rēcošu kaveru ("Twist and Shout" -> "Money"). Vēl šeit atrodamas tādas kaveru kompozīcijas kā "Roll over Beethoven" un "I wanna be your man", pret kurām nejūtu nekādus iebildumus, bet apzinos, ka visādi Čaki Beriji tomēr ir 50-to gadu materiāls un ka bītli bija spējīgi nodemonstrēt ievērojami vairāk par to. Un vēl te ir tāda dziesma kā "Till there was you", ko lieliski varētu izpildīt kāds Frankie Avalon vai kāds cits zilacains pirmspusaudžu meiteņu elks, salkanais "Please Mister Postman" utt., ko vietā es labprātāk klausos bezdievīgi novecojušo "Little Child", kas vismaz ir kaut cik dzīva dziesma. Vilšanās.
music, 1963

Please Please Me

7.0
Sāku kārtējo "projektu". Šoreiz tas būs - iespēju robežās noformulēt savu attieksmi pret fabulozo četrinieku no Liverpūles, hronoloģiski izejot cauri viņu attīstībai no Hamburgas pagrabu grupas (gandrīz) līdz "Let it Be". Tā kā materiāls man jau ir vairāk nekā labi zināms, tad prognozēju, ka ierakstu skaits faktoīdā šeit augs straujāk, nekā, piemēram, Boba Dilana gadījumā, kad man albūmos iepriekš zināmas bija tikai nedaudzas pazīstamākās dziesmas.
music, 1963

The Freewheelin` Bob Dylan

8.5
Neticami, bet fakts - es esmu beidzot atradis vismaz vienu Dilana albūmu, ko varu klausīties atkal un atkal. Bet es biju domājis, ka vairāk kā 4 viņa dziesmas pēc kārtas noklausīties nemaz nav iespējams. Redz, kā izrādās, ka pat Bobs Dilans reizēm ir ļoti klausāms. Savā otrajā albūmā šis ebreju tautības dziesminieks ir sacerējis savu pirmo "grāvēju" - `Blowin` in the Wind`, kas par spīti dažu Ziņģu attieksmei pret šādu mūziku ir ģeniāla protesta dziesma ar skaistiem vārdiem. Taču tas nav viss, ko šis albūms spēj piedāvāt. Te ir atrodamas gan skaistas liriskas balādes, tādas kā "Girl from the North Country" (kas man vismaz rada asociācijas ar vēlāka mūziķa - Leonarda Koena - daiļradi). Tur ir agresīva pretmilitāra dziesma "Masters of War", kas savukārt rada asociācijas ar Džona Lenona solo darbību. Tur ir skaista tautas mūzika, tāda kā "A Hard Rain`s A-Gonna Fall". Tur ir vēl skaista balāde "Don`t think twice it`s allright". Un tur ir humora pilnas dziesmas, tādas kā "Talking World War III Blues" un "I Shall Be Free". Labs!
music, 1963

The Golden Fruit

6.5
It`s quite hard to imagine a novel least likely to be readable than "The Golden Fruit". Reasons for it being weird are quite plain - the novel doesn`t have anything remotely similar to a plot, nor does it have any heroes. Basically it`s a novel about a novel, depicting how a book lives it`s life from the moment of publication when no one knows about it to the highest popularity when everyone claims that it`s as good as Shakespeare to total slamming and calling it a worthless piece of thripe to being completely forgotten. Had Nathalie Sarraute bothered to add some hereos with "tags" aka names and some sort of personalities it could have been an awful lot of fun, but as it is - it`s just awfully difficult to read. The book consists of small separate pieces of dialogue and of some short inner monologues (about the latters I`m not sure whether they belong to one, two or twenty persons). Overall it`s a very, very, very strange book that does push the limits of a novel quite strongly, yet I have to admit that it`s a bit too experimental for me - sort of similar to Captain Beefheart`s music - I am aware that it is very daring and original, yet I just can`t enjoy it. Had I been using a system of ratings where I would differenciate between the overall quality of the book and my own feelings about it, it would become more clear what I want to say by this, but since that`s not my sort of attitude, I can`t do nothing but rate this book as average, although it`s very far from it.
book, 1963

Sugar and Spice

6.0
Back in 1963 grass was green and sex was bad (although the Searchers don`t sing about it, it`s the Kinks who do that). What the Searchers were is a bubblegum pop band. They never made a transition from teeny idols into mature musicians and aren`t particulary highly rated nowadays. That doesn`t say that this Liverpool quartet didn`t have its share of charme. Of course, they never wrote their songs because it wasn`t a typical thing to do for a bubblegum band. This record is considered a collection of songs to go with the hit single "Sugar&Spice" - a very sugary love song. Most of the songs sound as if they were the same song, but that`s certainly a thing you could expect from a band like the Searchers. There are no real flaws on this record - but it`s just not particulary good, with the songs having about zero diversity, zero surprise rating and zero resonance to me (just because its teeny bubblegum shite).
music, 1963

Der Geteilte Himmel

5.0
Welcome to the fantastic world of uninteresting literature. Our todays exhibit is a story (or rather a novel) by Christa Wolf - one of the most important writers of East Germany. This is a story about unhappy love of a young woman whose lover leaves the country for the West. Rita is a most typical person a socialist writer could choose for his/her hero - she`s young, ideallistic and she works on the railroad - sweet isn`t it. In the very beginning she has an accident at work and has to go to the hospital. Only later we learn to know that it was because of Manfred - a chemist who left the socialist Germany and wanted her to go with him but after a brief stay Rita returned back to the East. Of course, the book has its share of descriptions how the trains are made, what people work there - everything you could expect from a book like this. There`s also another man who loves Rita, but she doesn`t care for him. Manfred didn`t leave the country btw. only because of his ideological problems but mainly because his new design for some stupid thripe was not accepted - you know what it`s like when the old can`t accept what the young have to offer. To be frank I can say - this book is totally average, there are no high points in it and there are no lows. You read and you forget about. That`s it.
book, 1963

The Collector

9.5
It was just like a strike of lighting upon my very head. Very rarely does a book move me half as much as The Collector did (although I didn`t even read it in the original language). The crazy maniac who collects butterfly and locks up a young girl in his basement is some form of that stupid sort of villain that appears in silly books but it`s not about the plot. It`s much more about the psychology of a completely insane person and of one of his victims (and don`t you think that it`s as simple as inducing fear or some sexual perversions - it`s much worse than that). And the ending is especially horrific.Quotes: "If God exists then he is a disgusting spider weaving his web in the dark.""God is an impotent. He can not love us. He hates us because is uncapable to love.""The new middle class still is the poor order. Only their poverty has changed. Once they hand no money, now they have no soul."
book, 1963