Lamb
Tas droši vien nav pārsteidzoši, ka šī nav pirmā Islandes filma par aitām, kuru šī valsts virzījusi "Oskaram" kā labāko filmu svešvalodā. Ja tu dzīvo Islandē, aitas ir viena no nebūt ne tik daudzajām tēmām, kas tevi var nodarbināt. Īsti citu zīdītāju kā aitas un zirgi Islandē nav, un skaitliski aitu tur laikam ir pat vairāk kā cilvēku. Šobrīd vēl nav zināms, vai "Jērs" tiks arī līdz nominācijai, bet vismaz sarakstā ar 15 atlasītajām filmām tas ir iekļauts. Filma bija redzama arī Riga IFF ietvaros, bet noskatījāmies to vien tagad, un šobrīd esmu gatavs sniegt savus iespaidus par šo kinolenti.
Kaut kur dziļos Islandes laukos mīt laulāts pāris un viņu aitu ganāmpulks. Ar apkārtējo pasauli viņiem nav teju nekādas mijiedarbības, dzīve ir vienmuļa un paredzama līdz brīdim, kad neskaidros apstākļos aitu saimē piedzimst kaut kas tāds, kas nav gluži jērs. Kādu laiku arī tev kā filmas skatītājam nav īsti skaidrs, kas tieši tas ir, bet pamazām kļūst skaidrs, kāpēc Marija un Ingvars pret viņu izturās tā, kā viņi to dara. Tad vēl klāt pie visa uzkuļas Ingvara brālis Pēturs, kurš pats par sevi ir sarežģīts tipāžs un kura attiecības ar brāli un viņa sievu nav gluži triviālas. Jā, un tad vēl stāsts par Adu un otru Adu. Lai arī teksta, tāpat kā arī aktieru šajā filmā nav daudz, patiesībā tā ir ļoti pat sulīga, ko, protams, tikai pastiprina Islandes izteiksmīgā daba. Tiesa, nezinu, vai šī filma, kura žanriski tiek klasificēta kā "folk - šausmu filma", ir tipiskākais veids, kā piesaistīt jaunus tūristus valstij, tomēr laikam gan nav iespējama filma par Islandi, kura tādā vai citādā veidā tev neatgādinātu to, cik tur ir nereāli skaisti.
Kas attiecas uz to, cik ļoti šī filma ir pieskaitāma šausmu kino, es būtu teicis - itin minimāli, drīzāk pat nemaz. Kaut kādā mērā trilleris, bet pat tā šeit nav tik ļoti daudz, lai arī sava deva priekšnojautu tajā visu laiku ir klāt, tomēr tad jau drīzāk tā ir attiecību drāma. Atsevišķas tās nianses atgādināja Fransuā Ozona filmu "Ricky" (tur gan bērnam bija spārni, nevis aitas galva, bet - nav jau liela starpība). Kas vēl ir ievērības cienīgi fakti: Mariju atveido Numi Rapasa, zināma kā Lisbete Salandera no "Millenium" filmām (proti, "Meitene ar pūķa tetovējumu" un tās turpinājumi), savukārt scenāriju kopā ar filmas režisoru Valdimāru Johansonu rakstījis Sjón - dzejnieks, kurš zināms ar savu ilggadīgu sadarbību ar Bjorku.
"Jērs" nav tāda filma, kura tevī nemainīgi uzturēs augstu spriedzi un maksimālu koncentrāciju tam, kas notiek uz ekrāna. Un tomēr - filmu ir vērts noskatīties, savu tematiku tā risina labi, itin kvalitatīvi tiek galā ar specfektiem (vai kā to arī varētu nosaukt), un tai ir spilgtas beigas.
Kaut kur dziļos Islandes laukos mīt laulāts pāris un viņu aitu ganāmpulks. Ar apkārtējo pasauli viņiem nav teju nekādas mijiedarbības, dzīve ir vienmuļa un paredzama līdz brīdim, kad neskaidros apstākļos aitu saimē piedzimst kaut kas tāds, kas nav gluži jērs. Kādu laiku arī tev kā filmas skatītājam nav īsti skaidrs, kas tieši tas ir, bet pamazām kļūst skaidrs, kāpēc Marija un Ingvars pret viņu izturās tā, kā viņi to dara. Tad vēl klāt pie visa uzkuļas Ingvara brālis Pēturs, kurš pats par sevi ir sarežģīts tipāžs un kura attiecības ar brāli un viņa sievu nav gluži triviālas. Jā, un tad vēl stāsts par Adu un otru Adu. Lai arī teksta, tāpat kā arī aktieru šajā filmā nav daudz, patiesībā tā ir ļoti pat sulīga, ko, protams, tikai pastiprina Islandes izteiksmīgā daba. Tiesa, nezinu, vai šī filma, kura žanriski tiek klasificēta kā "folk - šausmu filma", ir tipiskākais veids, kā piesaistīt jaunus tūristus valstij, tomēr laikam gan nav iespējama filma par Islandi, kura tādā vai citādā veidā tev neatgādinātu to, cik tur ir nereāli skaisti.
Kas attiecas uz to, cik ļoti šī filma ir pieskaitāma šausmu kino, es būtu teicis - itin minimāli, drīzāk pat nemaz. Kaut kādā mērā trilleris, bet pat tā šeit nav tik ļoti daudz, lai arī sava deva priekšnojautu tajā visu laiku ir klāt, tomēr tad jau drīzāk tā ir attiecību drāma. Atsevišķas tās nianses atgādināja Fransuā Ozona filmu "Ricky" (tur gan bērnam bija spārni, nevis aitas galva, bet - nav jau liela starpība). Kas vēl ir ievērības cienīgi fakti: Mariju atveido Numi Rapasa, zināma kā Lisbete Salandera no "Millenium" filmām (proti, "Meitene ar pūķa tetovējumu" un tās turpinājumi), savukārt scenāriju kopā ar filmas režisoru Valdimāru Johansonu rakstījis Sjón - dzejnieks, kurš zināms ar savu ilggadīgu sadarbību ar Bjorku.
"Jērs" nav tāda filma, kura tevī nemainīgi uzturēs augstu spriedzi un maksimālu koncentrāciju tam, kas notiek uz ekrāna. Un tomēr - filmu ir vērts noskatīties, savu tematiku tā risina labi, itin kvalitatīvi tiek galā ar specfektiem (vai kā to arī varētu nosaukt), un tai ir spilgtas beigas.
2022-01-25
comments powered by Disqus