Savas rakstnieces karjeras ievadā Laura Vinogradova rakstīja grāmatas bērniem, bet ar "Izelpām" viņa iegāja literatūrā pieaugušajiem un, jāatzīst, pārliecinoši iegāja.
Šis stāstu krājums atklāj dažādu paaudžu sievietes (šķiet, ka vienā stāstā galvenais varonis ir zēns), galvenokārt attiecību jautājumā un lielākoties - traumatiskās situācijās.
Rakstot šo apkopojumu, man nav pa rokai grāmatas, tā atrodas mašīnā divdesmit metru attālumā un man slinkums pēc tās iet, tāpēc mēģināšu atcerēties stāstus no atmiņas, nosaukumi gan lielākoties atmiņā nav palikuši: 1) jauna sieviete, kurai ir vīrs alkoholiķis un kura tirgo zemenes pie lielveikala, sāk šo vīru (iespējams) indēt, šādi it kā atgūstot kaut kādu brīvību (ar nosacījumu, ka augu mēslotājs spēj pildīt indes funkcijas) 2) vecāka sieviete ar slimām kājām nonākusi parkā ar savu vīru, kurš apgaitas pa parku laikā nomirst), un šī notikuma sekas (no vairāku iesaistīto personu skatu punktiem) 3) jauna sieviete vairās no vīriešiem, līdz sastop francūzi Renē, kurš izrādās īstais, taču tikai līdz zināmam brīdim, tālāk viss ir slikti 4) vairākdaļu stāsts par tēmu bērni un viņu vecāki (īpaši depresīvs) 5) sieviete ar trauksmi uzņem vīra ierosinājumu pēc trešā bērna, bet atklājas, ka viņai ir dzemdes kakla vēzis 6) kundze pāri pusmūžam atklāj, ka viņas mīļotā tante ir lesbiete 7) sieviete ar rētām uz muguras un viņas neredzīgais mīļakais
Bija noteikti vēl pārītis stāstu, kas man nav atmiņā palikuši. Jāatzīst, ka bija posms tās lasīšanā, kad man šķita, ka te viss ir pārāk vienā noskaņā, pārāk drūmi, tomēr nē - autores paletē krāsu netrūkst, stāsti ir dzīvi un saprotami. Var lasīt!