Kazhes pierakstu burtnīca

Franču rakstnieks Leons Blojs lielā mērā ievērojams bija ar savām dienasgrāmatām, un viens šo dienasgrāmatu sējums arī ir šis teksts, kuru atradu grāmatu plauktā. Interesantākais šajā konkrētajā materiālā ir laiks, kad tas tapis un izdots. Proti, tās ir autora dienasgrāmatas, kas vēsta par laika periodu no 1910. līdz 1912. (un daļēji - līdz pat 1914. gada sākumam), proti, tā ir ēra, ka Pirmais pasaules karš ir jau gaužām tuvu, taču tas vēl nav sācies un cilvēce nenojauš, cik būtiskas pārmaiņas to gaida jau visdrīzākajā laikā.

Lasot šo grāmatu tagad, loģiski ir uzdot jautājumu - vai to lasu līdzīgos apstākļos kā tad, kad Blojs rakstīja? Pareizā atbilde, protams, - nezinu, ceru, ka nē, bet gluži mazticami nav. Taču ne jau par gaidāmo/negaidāmo karu Blojs lielākoties raksta savās dienasgrāmatās (un vēstulēs, kuru grāmatā arī ir daudz), vairāk te ir par tēmām "rakstnieks katolis", attiecībām starp katoļiem un ebrejiem, un citām tēmām, daļa no kurām mūsdienu lasītājam ir aktuālas, kamēr citas nav. Manai gaumei šajā grāmatā bija pārāk daudz vēstuļu, vienlaikus bija šādas tādas interesantas pasāžas, kuras pēkšņi daždesmit lappušu vēlāk guva turpinājumu (kā tas ir normāli tekstam, kurš tapis ilgākā laika gaitā). Līdz ar to varu teikt, ka "Absolūtā svētceļnieks" ir itin laba grāmata, noteikti viens no sakarīgākajiem tekstiem franču valodā, ko esmu uzgājis senču literatūras krājumos.