Klibais no Inišmānas
Kaut kas neticams - jau otro reizi šonedēļ biju teātrī! Turklāt abas reizes - ne JRT! Un, ja iepriekšējais teātra apmeklējums - izrāde Valmieras Drāmas teātrī - bija vienkārši kaut kas salīdzinoši man neraksturīgs, tad šoreiz jau gāju soli tālāk - izrādi skatījos Iļģuciema kultūras centrā (zālē bija aptuveni 20 skatītāji, domājams vairums - ar aktieriem personīgi labi pazīstami), atmosfēra visai pamatīgi līdzinājās skolas laikā notikušajai teātra spēlēšanai, vienīgi skolas aktu zālē parasti skatītāju bija vairāk. Protams, viens bonuss salīdzinoši ar pagājušo tūkstošgadi bija - laba kompānija.
Kā tas sanāca, ka aizgāju uz šādu dīvainu izrādi? Vai patiešām mani varētu būt tā ieintriģējusi ar apstākli, ka galveno lomu tajā atveidoja Arnis Stuburs, kurš vairākas reizes sastapts zoles turnīros "Alā"? Nē, pie vainas ir luga, kura šeit tika izrādīta. "The Cripple of Inishmaan" autors ir Martins Makdona, kuru tu varētu zināt kā filmu "In Bruges" un "Seven Psychopaths" režisoru. Un šīs filmas, ja esi tās redzējis, galvenokārt izceļas ar satriecošas kvalitātes dialogiem un situācijām. Tālab tikai loģiski, ka mani ieinteresēja šī autora darbs arī šādā, visai negaidītā, izpildījumā. Ja kas - 2013.gadā šī luga izrādīta Londonas Vestendā, galveno lomu atveidojot Danielam Redklifam, kuru tu varētu zināt kā Hariju Poteru.
Izrāde stāsta par kādu klibu puisi, kas dzīvo Īrijas mazā ciematā 20.gadsimta 30.gados. Viņa vienīgā izklaide ir skatīšanās uz govīm, kas pat nav nekāda seksuāla deviācija, bet vienkārši veids, kā tikt projām no viņa divām drusku kaitinošajām tantēm. Kad izrādās, ka uz citas Īrijai piederošas salas ieradusies filmēšanas grupa no Holivudas un meklē aktierus kaut kādam projektam, Billijs (tā sauc klibo zēnu) nevar atturēties no mēģinājuma izrauties no pierastās un apnicīgās lauku vides. Taču laivas īpašnieks, kas varētu viņu aizvest, kropli savā laivā neņems, ja vien Billijam nebūs kāds labs arguments un tāds viņam atrodas - dilonis, no kura puisim lemts nomirt trīs mēnešu laikā.
Šis būtu gadījums, kur man būtu būtiski nošķirt saturu no izpildījuma. Luga, kā var nojaust, ir grandioza - kā jau Makdonam pieklājas. Pilna piķa melna humora, bagātīgi apgādāta ar dažādiem vulgārismiem un visādi citādi saistoša (domājams - it īpaši oriģinālvalodā). Iestudējums - aptuveni tāds, kādu es varētu gaidīt no amatierteātra izrādes kultūras namā. Vai patiesībā - drusku labāk. Protams, tu visai ātri pieņem to, ka deviņdesmitgadīgu tanti atveido par mani jaunāka sieviete, ka viņas arī nebūt ne jaunais dēls ir beidzis vidusskolu 7 gadus vēlāk kā es, ka aktieri visai bieži pārsakās, ka izrāde varētu būt drusku dinamiskāka, un tā tālāk un tā joprojām. Bet tu pie tā pierodi un visai ātri tas pārstāj traucēt, un es vismaz visai labi izbaudīju lugu - galvenokārt, protams, oriģinālmateriāla, nevis iestudējuma dēļ. Lai gan patiesībā par aktieriem neko sliktu es arī neteiktu - tēlojums visai labi atbilda videi, kurā tas notika, un uz šīs konkrētās skatuves viss iederējās itin labi.
Protams, es ceru, ka tu saproti, ka vērtējums, ko lieku šim iestudējumam, nav samērojams ar analoģiskām ballēm, ja izrāde būtu skatīta JRT - jo tas ir vienkārši saturs no pilnīgi cita kvalitātes plauktiņa, un būtībā drīzāk es vērtēju "gaidītais/sagaidītais" attiecību.
Kā tas sanāca, ka aizgāju uz šādu dīvainu izrādi? Vai patiešām mani varētu būt tā ieintriģējusi ar apstākli, ka galveno lomu tajā atveidoja Arnis Stuburs, kurš vairākas reizes sastapts zoles turnīros "Alā"? Nē, pie vainas ir luga, kura šeit tika izrādīta. "The Cripple of Inishmaan" autors ir Martins Makdona, kuru tu varētu zināt kā filmu "In Bruges" un "Seven Psychopaths" režisoru. Un šīs filmas, ja esi tās redzējis, galvenokārt izceļas ar satriecošas kvalitātes dialogiem un situācijām. Tālab tikai loģiski, ka mani ieinteresēja šī autora darbs arī šādā, visai negaidītā, izpildījumā. Ja kas - 2013.gadā šī luga izrādīta Londonas Vestendā, galveno lomu atveidojot Danielam Redklifam, kuru tu varētu zināt kā Hariju Poteru.
Izrāde stāsta par kādu klibu puisi, kas dzīvo Īrijas mazā ciematā 20.gadsimta 30.gados. Viņa vienīgā izklaide ir skatīšanās uz govīm, kas pat nav nekāda seksuāla deviācija, bet vienkārši veids, kā tikt projām no viņa divām drusku kaitinošajām tantēm. Kad izrādās, ka uz citas Īrijai piederošas salas ieradusies filmēšanas grupa no Holivudas un meklē aktierus kaut kādam projektam, Billijs (tā sauc klibo zēnu) nevar atturēties no mēģinājuma izrauties no pierastās un apnicīgās lauku vides. Taču laivas īpašnieks, kas varētu viņu aizvest, kropli savā laivā neņems, ja vien Billijam nebūs kāds labs arguments un tāds viņam atrodas - dilonis, no kura puisim lemts nomirt trīs mēnešu laikā.
Šis būtu gadījums, kur man būtu būtiski nošķirt saturu no izpildījuma. Luga, kā var nojaust, ir grandioza - kā jau Makdonam pieklājas. Pilna piķa melna humora, bagātīgi apgādāta ar dažādiem vulgārismiem un visādi citādi saistoša (domājams - it īpaši oriģinālvalodā). Iestudējums - aptuveni tāds, kādu es varētu gaidīt no amatierteātra izrādes kultūras namā. Vai patiesībā - drusku labāk. Protams, tu visai ātri pieņem to, ka deviņdesmitgadīgu tanti atveido par mani jaunāka sieviete, ka viņas arī nebūt ne jaunais dēls ir beidzis vidusskolu 7 gadus vēlāk kā es, ka aktieri visai bieži pārsakās, ka izrāde varētu būt drusku dinamiskāka, un tā tālāk un tā joprojām. Bet tu pie tā pierodi un visai ātri tas pārstāj traucēt, un es vismaz visai labi izbaudīju lugu - galvenokārt, protams, oriģinālmateriāla, nevis iestudējuma dēļ. Lai gan patiesībā par aktieriem neko sliktu es arī neteiktu - tēlojums visai labi atbilda videi, kurā tas notika, un uz šīs konkrētās skatuves viss iederējās itin labi.
Protams, es ceru, ka tu saproti, ka vērtējums, ko lieku šim iestudējumam, nav samērojams ar analoģiskām ballēm, ja izrāde būtu skatīta JRT - jo tas ir vienkārši saturs no pilnīgi cita kvalitātes plauktiņa, un būtībā drīzāk es vērtēju "gaidītais/sagaidītais" attiecību.
2013-12-06
comments powered by Disqus