Kazhes pierakstu burtnīca

Pirmajā apraksta daļā tevi, mazo lasītāj, iepazīstināšu ar apstākļiem, kuru rezultātā šis ceļojums vispār notika, maršruta plānošanu, komandas izveidi, gatavošanos ceļojumam, un atļaušu mazliet ielūrēt pa atslēgas caurumu tajā, ko aprakstīšu turpmākajās vēstulēs.



Viss sākās jūlijā, kad nopirku biļeti uz "Gogol Bordello" koncertu Milānā 27.novembrī. Biju domājis ar Ryanair lidot uz Bergamo, no turienes ar vilcienu uz Milānu. Koncerts, vilciens atpakaļ, lidmašīna. Kaut kā tā. Taču kādā brīdī pār mani nāca atklāsme - šāds brauciens būtu sasodīti garlaicīgs! Nu, padzīvotos es pa Milānu, varbūt pat atrastu kaučsērferi, lai nevajadzētu viesnīcu, bet - ko tālāk? Vai tevi spētu ieinteresēt mana vervēlēšana blogā par šādu "ceļojumu"? Un vai mani pašu tas interesētu? Sāku pētīt dzelzceļu maršrutus, domājot ceļojumā ietvert kādu iepriekš neapmeklētu valsti. Neko prātīgu neizdomāju, taču tad pār mani nāca atklāsme - eirotrips ar auto! Nekas, ka tajā brīdī man mašīnas nebija.

Vispirms apgādājos ar degvielas ziņā (vismaz teorētiski) taupīgu Opel Astra, tad uzmetu uz kartes aptuveno maršrutu. Viena atvaļinājuma nedēļa - cik daudz tajā varētu nobraukt? Varētu iebraukt Lihtenšteinā - tur nebija sanācis pabūt. Ja brauc no austrumu puses, var vēl iešaut Horvātijā un Slovēnijā - būs pirmā iepazīšanās ar bijušo Dienvidslāviju. Neliels līkums, un paviesošos Ungārijā, kur vienīgo reizi būts pirms astoņiem gadiem - turklāt autobusa ekskursijā! Jā, bija tādi laiki, kad devos organizētās ekskursijās. Tagad, tikām, pienākuši tādi laiki, kad pats vadu dezorganizētas ekskursijas. "Mamma - anarhija, tētis - portvīna glāze!"



Kur atrast līdzbraucējus? Sākumā personīgi uzrunāju dažus cilvēkus. Visi teica: "Ideja laba, bet diemžēl man nesanāks." Labi, patiesībā gluži visi tā neteica, bija ar tādi, kuruprāt arī ideja bija slikta. Bet lai nīst nīdēji un īd līdēji, Mega Riga būs būt! Nē, mazliet cita tēma. Nākamais uzsaukums sekoja blogā un sociālajos tīklos. Vai es esmu pietiekami traks, lai dotos eirotripā ar svešiniekiem? Kālab ne - autobusa ekskursijās jau arī savulaik bija nepazīstami ļaudis. Nekas, ka pagātnes es mitinājās savā šaurajā komforta telpā un vairījās no sarunām ar nepazīstamiem ļaudīm, līdz ar to pēc šādām ekskursijām nevienu jaunu cilvēku tā arī neiepazinu.

Pirmie divi ceļabiedri pieteicās ar dažu stundu intervālu - Mārtiņš un Jana atzina šo domu par labu esam un tika iekļauti Opeļa komandā. Ar pēdējās vietas aizpildīšanu gāja grūtāk. Tā kā uz pirmo publisko uzsaukumu vairāk cilvēku tā arī nepieteicās, nosūtiju Mārtiņam un Janai sekojoša satura vēstuli:

Būtu labi tomēr mēģināt atrast ceturto (nav varbūt gluži kritiski, bet IMHO būtu sakarīgāk). Ideālos apstākļos - dāmu. Vēl ideālākos - dāmu ar autovadītāja apliecību. Varētu turpināt par skaistu un neprecētu, bet esmu reālists....

Vispār jau es, protams, varu braukt arī ar večiem. Bet skaidrs, ka dāmu sabiedrībā ir patīkamāk. Un nenoliedzami, ja paredzēts naktsmītnes meklēt ar couchsurfing starpniecību, lielāka meiteņu pārstāvniecība komandā ar par skādi nenāk.

Tūlītēja reakcija nesekoja arī otrajam publiskajam aicinājumam. Iedomājies, ka varbūt ir kādi potenciālie braucēji, kurus vienkārši nepieciešams mazliet iekustināt, pavaicāju Marinai - varbūt viņa būtu gatava braukt? Kamēr Marina domāja, pieteicās vēl viens braucējs - Vilnis. Kad Marina izdomāja - man bija jāpieņem lēmums. Ar visu cieņu Vilnim, viņš augstāk dotajiem ideālā līdzbraucēja kritērijiem atbilst visai vāji. Proti - tā kā viņš nav dāma, tas, vai viņš ir skaists un neprecēts, vairs nav aktuāli. Tikām Marina vakancei atbilda par visiem simts. Tā, lūk, komanda bija nokomplektēta. Jau pēc tam blogā parādījās vēl viens pieteikums no Ievas, kura, kā šķiet, arī labi atbilstu Māstrihtas kritērijiem, bet - varbūt nākamreiz, jo šī brauciena ekipāža jau bija pilna. Tagad, pārlasot formulējumu, nesaprotu, kāpēc pie prasībām parādījās "neprecēta", bet nu labi.

Ja gadījumā tu ar maniem ceļabiedriem neesi pazīstams, tad uzspēlēsim iepazīšanās spēli.

Jana. Viņas krājumā ir nebeidzami daudz stāstu no sērijas "like one time, at band camp". Profesionāla statistikas bojātāja. Māk bojāt arī statistikas bojāšanu. Ir dzirdēts, ka reizēm mēdzot uzdejot. Ļoti labi padodas dažādu cilvēku intonāciju atdarināšana. Tumšā alus un piparotu ēdienu cienītāja. Ceļojuma laikā mēģināja atmest smēķēšanu. Jana - mēs ticam, tu to vari!


Marina. Ceļojuma oficiālā navigatore. Perfekti māk tevi nejauši ievest jaunā valstī. Eksperimentālā ceļā noskaidrots, ka šampanietis uz Marinu iedarbojas pozitīvi. Ar savu klātbūtni nodrošina, ka sevišķi lieli mēsli neatgadīsies. Tāpat eksperimentālā ceļā noskaidrots (tas gan precīzāk jāprasa Janai), ka Marina ir laba kā gultā, tā uz dīvāna, tā uz matrača - aizņem maz vietas. Nez, vai par iepriekšējo teikumu saņemšu kādu aizrādījumu?


Mārtiņš. Ceļojuma neoficiālais navigators. Otrais pilots. Vienīgais brauciena dalībnieks, kurš no mašīnām saprot kaut ko vairāk nevis tik vien kā grozīt stūri. Profesionāls kaķu pieskatītājs. Pārliecinošas pirmās vietas īpašnieks attiecībā uz kaitinošāko notifikācijas skaņu telefonā. Gatavs braukāt ar mašīnu pa stāvvietu, meklējot brīvas pieejas WiFi. Spēj identificēt jebkuru dziesmu pussekundes laikā.


Raimonds. Galvenokārt nodarbojās ar stūres griešanu un pedāļu spiešanu. Ne visi viņa joki ir smieklīgi, bet pieklājības pēc viņam to parasti neaizrāda. Atšķirībā no pārējiem braucējiem Raimonds sevi nelabprāt raksturo kā slēpņotāju - viņš vienkārši ir cilvēks, kuram tīri nejauši ir sanācis atrast visai daudz slēpņus. Liels pasta pakalpojumu cienītājs.


Kā notika gatavošanās ceļojumam? Pa lielam - nekā. Novembris bija pilnīgi nenormāls mēnesis, rezultātā vien pēdējās dienās pirms izbraukšanas aizvedu mašīnu uz servisu, lai noskaidrotu tās visas potenciāli vārīgākās vietas. Novērst problēmu ar tās "lekšanu" neizdevās, nācās paļauties uz principu "gan viss būs labi". Pat pārtiku braucienam īsti nesanāca iegādāties, līdz ar to brokastot pirmajās dienās plānoju gandrīz tikai ar šokolādi. Un kālab ne?

Izbraukšanu sarunājām sestdienas rītā pulksten septiņos. Lieki teikt, ka savlaicīgi aiziet gulēt nesanāca - tika skatīta visai interesanta spāņu filma, kas beidzās ap vieniem. Taču nesteigsimies notikumiem priekšā. Labāk aizsteigsimies tiem pamatīgi priekšā.

Turpmākajās daļās (anarhiskā secībā):

- kā pareizi kukuļot Slovākijā
- izģērbšanās un potenciālā klizma uz Horvātijas robežas
- Marina lieto 52% alkoholu
- Raimonds dabū pa seju
- Jana spēlējas ar vilcieniņiem
- Mārtiņš mazgā mašīnu
- cilvēks ar zīmuli ausī
- jaunu cilvēku iesaistīšana slēpņotāju sektā
- Ziemassvētki Lihtenšteinā
- bēgšana no Itālijas policijas
- un daudz citu raibu atgadījumu.

Turpmākajās daļās būs arī bildes. Ja tu labi uzvedīsies.