Manhattan Murder Mystery
Kamēr nesen Kannās pirmizrādi piedzīvoja, ja nekļūdos, 47. Vudija Alena režisētā filma "Café Society", mēs izvēlējāmies noskatīties mazliet vecāku viņa filmu. "Manhattan Murder Mystery" ir kritiķu gana labi novērtēta filma, kurai ir diezgan daudz saistības ar slavenāko Alena filmu - "Annie Hall". Kā nekā vispār filma tapa no agrīna "Annie Hall" melnraksta, un Alens un Diāna Kītone šajā filmā atveido varoņus, kuri itin mierīgi varētu būt tie paši "Annie Hall" varoņi, tikai mazāk jauni.
Es laikam neesmu vēl pietiekami vecs, lai zinātu, kas man notiek kaimiņos - galīgi nesekoju mājas tenkām, nezinu, kurš ar kuru guļ un ar kuru - cep desas. Un es noteikti daudz vairāk varu piekrist Vudija Alena varonim šai filmā, kuram ne tikai nav vēlmes tuvāk iepazīties ar kaimiņiem, bet it nemaz negribās uzzināt, vai druknais kaimiņš ir nomušījis savu sievu vai viņa mirusi dabīgā nāvē. Taču Kītones varone uzskata citādām - noslēpums ir jāatrisina un patiesībai ir jānāk gaismā, pat ja tas rada nepieciešamību nelegāli iekļūt kaimiņa dzīvokli, lai tur nodarbotos ar okšķerēšanu un būt ļoti tuvu tam, ka tevi pieķers šai nodarbē.
Marinu ļoti šādās filmās satrauc tas, ka varoņi dara stulbības - kaut ko tādu, par ko ir skaidrāks par skaidru, ka tas ne pie kā laba nenovedīs. Es ar šo parādību sadzīvoju kaut kā mierīgāk - man jau nav ar viņiem jādzīvo ikdienā, tik vien kā vienā filmā, lai jau viņi darās tā, kā paši uzskata par labāku. Taču tiesa, kas tiesa, Kītones varone tik ļoti uzprasās uz to, lai viņu piemeklētu kaimiņienes liktenis, ka tikai apstāklis, ka šī filma primāri ir komēdija, viņu no tā paglābj.
Kā jau tas Alenam raksturīgs, lielā mērā filma ir par galveno varoņu attiecībām un to, kā kārtējais neirožu pārņemtais Alena varonis mēģina paglābt savu laulību no iziršanas, kuru veicina gan noslēpumainais slepkavības stāsts, kas viņu galīgi neuzbudina, gan bez sievas palikušais viņa draugs, kurš labprāt izveidotu kaut ko starp sevi un Alena varoņa sievu.
Jāsaka, no visām Alena filmām, ko esmu redzējis, šī varētu būt viena no vismazāk izteiksmīgajām - nav jau īsti slikti, bet nu baigais balagāns, un tā īsti jau es nesapratu, kāpēc ši filma ir tapusi - jā, kā allaž netrūkst trāpīgu frāžu un dialogu (jo īpaši paša Alena izpildītu frāžu), bet kā vienota filma - nekā īpaša.
Es laikam neesmu vēl pietiekami vecs, lai zinātu, kas man notiek kaimiņos - galīgi nesekoju mājas tenkām, nezinu, kurš ar kuru guļ un ar kuru - cep desas. Un es noteikti daudz vairāk varu piekrist Vudija Alena varonim šai filmā, kuram ne tikai nav vēlmes tuvāk iepazīties ar kaimiņiem, bet it nemaz negribās uzzināt, vai druknais kaimiņš ir nomušījis savu sievu vai viņa mirusi dabīgā nāvē. Taču Kītones varone uzskata citādām - noslēpums ir jāatrisina un patiesībai ir jānāk gaismā, pat ja tas rada nepieciešamību nelegāli iekļūt kaimiņa dzīvokli, lai tur nodarbotos ar okšķerēšanu un būt ļoti tuvu tam, ka tevi pieķers šai nodarbē.
Marinu ļoti šādās filmās satrauc tas, ka varoņi dara stulbības - kaut ko tādu, par ko ir skaidrāks par skaidru, ka tas ne pie kā laba nenovedīs. Es ar šo parādību sadzīvoju kaut kā mierīgāk - man jau nav ar viņiem jādzīvo ikdienā, tik vien kā vienā filmā, lai jau viņi darās tā, kā paši uzskata par labāku. Taču tiesa, kas tiesa, Kītones varone tik ļoti uzprasās uz to, lai viņu piemeklētu kaimiņienes liktenis, ka tikai apstāklis, ka šī filma primāri ir komēdija, viņu no tā paglābj.
Kā jau tas Alenam raksturīgs, lielā mērā filma ir par galveno varoņu attiecībām un to, kā kārtējais neirožu pārņemtais Alena varonis mēģina paglābt savu laulību no iziršanas, kuru veicina gan noslēpumainais slepkavības stāsts, kas viņu galīgi neuzbudina, gan bez sievas palikušais viņa draugs, kurš labprāt izveidotu kaut ko starp sevi un Alena varoņa sievu.
Jāsaka, no visām Alena filmām, ko esmu redzējis, šī varētu būt viena no vismazāk izteiksmīgajām - nav jau īsti slikti, bet nu baigais balagāns, un tā īsti jau es nesapratu, kāpēc ši filma ir tapusi - jā, kā allaž netrūkst trāpīgu frāžu un dialogu (jo īpaši paša Alena izpildītu frāžu), bet kā vienota filma - nekā īpaša.
2016-05-28
comments powered by Disqus