Live @ Ziema
Rūpnīcas ziedu laikos VEFā strādāja ap 20 tūkstošiem cilvēku. Mūsdienās liela daļa bijušo rūpnīcas korpusu ir pārvērtušies par graustiem, kurus pamazām no bomžiem atkarojuši hipsteri. Ar šādu cerīgu ievadu sākšu savu aprakstu par Totaldobže pasākumu "VEF Pavasara kūlenis". Vienkārši konstatējam faktus.
Patiesībā pasākumi Totaldobžē norisinājās visā sestdienas garumā, taču es tur parādījos tikai vakarpusē, kā jau tas raksturīgi man - uz koncertiem, nevis uz dienas garuma "dzejas slam". Galvenokārt mani interesēja novērtēt dzīvajā grupu "Manta", jo allaž esmu ieinteresēts jebkādos Edgara Šubrovska (Kartāga, Hospitāļu iela, Gaujarts) projektos, turklāt Mantā līdzās Šubrovskim muzicē arī "Gaujarta" līderis - Edgars Mākens. Zināju, ka šīs grupas spēlētā mūzika atšķiras no Hos-ielas un no Gaujarta, bet nezināju - kādā virzienā, tāpēc arī interese.
Šoreiz pārmaiņas pēc iztikšu bez nievājošām piezīmēm par hipsteriem, jo kas gan es būtu, lai par kādu vīpsnātu? Tā kā uz vietas biju visai savlaicīgi, sanāca mazliet pastaigāt pa Totaldobžes teritoriju - līdzība ar Andrejsalu ir acīmredzama, arī cilvēki vairāk vai mazāk tie paši šeit uzturās. Interesanti, ka par šo vietu neko iepriekš dzirdējis nebiju - esmu tomēr aizdomīgi nestilīgs. Mazliet sanāca paklausīties arī jaunos dzejniekus, biju visai pārsteigts par to, cik daudz bija šīs mākslas klausītāju. Tad ilgstoši sanāca gaidīt, kamēr kafejnīcā "Ziema", kur arī bija jānotiek koncertiem, sāks laist iekšā.
Jāatzīst, ka "Ziemas" zāle ir ļoti dīvaina vieta koncertiem, sajūta kaut kur pa vidu starp atrašanos dzīvojamās mājas bēniņos un pārpildītā autobusā. Ne vienmēr tas ir tieši slikti, bet nepierasti noteikti. No "Bērnības milicijas" uzstāšanās nez kādēļ neko dižu negaidīju, taču koncerts bija lielisks, tiešām pozitīvs pārsteigums, un vispār jāatzīst, ka Latvijā nemaz nav tik maz to foršo un interesanto grupu, no kurām gan daudzas es vēl neesmu īpaši iepazinis, taču tagad pamazām izglītojos.
Tomēr vairāk es, protams, gribēju redzēt īsto mantu - proti, ansambli "Manta". Uzstāšanās sākums aizkavējas tehnisku ķibeļu dēļ - sintezators neskan, tālab vads tiek izlaists pa grīdu pa vidu skatītājiem. Nez kādēļ biju pieņēmis, ka arī ar šādu nosaukumu dzirdēšu ko līdzīgu vecajai labajai "Hospitāļu ielai", bet izrādījās - nepavisam ar nē! Kaut kas no Šubrovska tipiskā stiliņa pa brīžam ir jūtams, taču kopumā ansambļa spēlētā mūzika nez kādēļ daudz vairāk liek domāt par progroku un mazāk - par regeju. Iespējams, progroķīgās asociācijas tikai stiprināja apburošā flautiste, kas šoreiz uzstājās kopā ar grupu. Skanējums interesants, dzīvs, neierasts, kaut kas pilnīgi cits, nekā tas, ko būtu no Šubrovska gaidījis. Kaut kas šeit ir jūtams arī no Gaujarta variācijām par estrādes mūziku, bet pilnīgi citās drānās, nekā ierasts.
Vakara noslēgumā gribēju vēlreiz noklausīties "Baložu pilnus pagalmus", kurus gan visai nesen biju redzējis "Depo", taču apmēram viņu koncerta vidū mani uzveica kaut kā nelāgi iesāpējusies mugura (stāvēšana šaurās telpās varbūt nemaz nav tik veselīga), un nācās vien posties uz māju pusi. Taču par vakaru kopumā - vienas vienīgas pozitīvas emocijas.
Centīšos izsekot turpmākām "Mantas" gaitām - gribu dzirdēt/redzēt viņus vēl (kaut vai tāpēc, ka ar ierakstiem viņiem pagaidām ir šķidri). Tāpat gan gribu vēlreiz skatīt dzīvajā pašu "Gaujartu".
Patiesībā pasākumi Totaldobžē norisinājās visā sestdienas garumā, taču es tur parādījos tikai vakarpusē, kā jau tas raksturīgi man - uz koncertiem, nevis uz dienas garuma "dzejas slam". Galvenokārt mani interesēja novērtēt dzīvajā grupu "Manta", jo allaž esmu ieinteresēts jebkādos Edgara Šubrovska (Kartāga, Hospitāļu iela, Gaujarts) projektos, turklāt Mantā līdzās Šubrovskim muzicē arī "Gaujarta" līderis - Edgars Mākens. Zināju, ka šīs grupas spēlētā mūzika atšķiras no Hos-ielas un no Gaujarta, bet nezināju - kādā virzienā, tāpēc arī interese.
Šoreiz pārmaiņas pēc iztikšu bez nievājošām piezīmēm par hipsteriem, jo kas gan es būtu, lai par kādu vīpsnātu? Tā kā uz vietas biju visai savlaicīgi, sanāca mazliet pastaigāt pa Totaldobžes teritoriju - līdzība ar Andrejsalu ir acīmredzama, arī cilvēki vairāk vai mazāk tie paši šeit uzturās. Interesanti, ka par šo vietu neko iepriekš dzirdējis nebiju - esmu tomēr aizdomīgi nestilīgs. Mazliet sanāca paklausīties arī jaunos dzejniekus, biju visai pārsteigts par to, cik daudz bija šīs mākslas klausītāju. Tad ilgstoši sanāca gaidīt, kamēr kafejnīcā "Ziema", kur arī bija jānotiek koncertiem, sāks laist iekšā.
Jāatzīst, ka "Ziemas" zāle ir ļoti dīvaina vieta koncertiem, sajūta kaut kur pa vidu starp atrašanos dzīvojamās mājas bēniņos un pārpildītā autobusā. Ne vienmēr tas ir tieši slikti, bet nepierasti noteikti. No "Bērnības milicijas" uzstāšanās nez kādēļ neko dižu negaidīju, taču koncerts bija lielisks, tiešām pozitīvs pārsteigums, un vispār jāatzīst, ka Latvijā nemaz nav tik maz to foršo un interesanto grupu, no kurām gan daudzas es vēl neesmu īpaši iepazinis, taču tagad pamazām izglītojos.
Tomēr vairāk es, protams, gribēju redzēt īsto mantu - proti, ansambli "Manta". Uzstāšanās sākums aizkavējas tehnisku ķibeļu dēļ - sintezators neskan, tālab vads tiek izlaists pa grīdu pa vidu skatītājiem. Nez kādēļ biju pieņēmis, ka arī ar šādu nosaukumu dzirdēšu ko līdzīgu vecajai labajai "Hospitāļu ielai", bet izrādījās - nepavisam ar nē! Kaut kas no Šubrovska tipiskā stiliņa pa brīžam ir jūtams, taču kopumā ansambļa spēlētā mūzika nez kādēļ daudz vairāk liek domāt par progroku un mazāk - par regeju. Iespējams, progroķīgās asociācijas tikai stiprināja apburošā flautiste, kas šoreiz uzstājās kopā ar grupu. Skanējums interesants, dzīvs, neierasts, kaut kas pilnīgi cits, nekā tas, ko būtu no Šubrovska gaidījis. Kaut kas šeit ir jūtams arī no Gaujarta variācijām par estrādes mūziku, bet pilnīgi citās drānās, nekā ierasts.
Vakara noslēgumā gribēju vēlreiz noklausīties "Baložu pilnus pagalmus", kurus gan visai nesen biju redzējis "Depo", taču apmēram viņu koncerta vidū mani uzveica kaut kā nelāgi iesāpējusies mugura (stāvēšana šaurās telpās varbūt nemaz nav tik veselīga), un nācās vien posties uz māju pusi. Taču par vakaru kopumā - vienas vienīgas pozitīvas emocijas.
Centīšos izsekot turpmākām "Mantas" gaitām - gribu dzirdēt/redzēt viņus vēl (kaut vai tāpēc, ka ar ierakstiem viņiem pagaidām ir šķidri). Tāpat gan gribu vēlreiz skatīt dzīvajā pašu "Gaujartu".
2013-04-20
comments powered by Disqus