Koncerts Republikā
Tas ir vienkārši kaut as prātam neaptverams - pēdējo reizi es Mantas koncertā biju 2017. gada decembrī. Es, kas savulaik pats sevi dēvēja par šī ansambļa stalkeri, veselu kalendāro gadu nebiju apmeklējis nevienu tā koncertu! Protams, nav tā, ka 2018. gadā "Manta" būtu spēlējusi vai katru nedēļu. Precīzi pētījis neesmu, bet diez vai tur summāri pat piecas uzstāšanās reizes savāktos, un vismaz pāris no tām (kā 18. novembra koncerts "Ļeņingradā" būtu bijis ļoti grūti apvienot ar citiem maniem plāniem). Lai kā arī tur nebūtu, vismaz par 2019. gadu šajā ziņā esmu mierīgs - šogad es "Mantu" jau esmu redzējis spēlējam.
Kopš pēdējās reizes, kad redzēju šo kolektīvu uzstājamies, tajā ir notikusi sastāva maiņa. Toreiz "Manta" spēlēja piecu cilvēku sastāvā, jo nesen bija piebiedrojies Oskars Jansons. Tagad tā atkal ir četru vīru kolektīvs, jo Oskars Upenieks no grupas ir aizgājis, tādējādi nodrošinot "Mantas" Oskaru nemainības likuma piepildīšanos - viens Oskars grupā joprojām ir. Taču sastāva maiņa nenoliedzami ir ietekmējusi arī grupas skanējumu - ja tu nomaini taustiņnieku pret ģitāristu, diezgan ticami ir, ka grupas skanējums kļūs tuvāks tradicionālai rokmūzikai. Vienlaikus tagad Edgars Šubrovskis ir gandrīz simtprocentīgi pārslēdzies uz basģitāras spēlēšanu, līdz ar to vairs nav agrāko laiku situācijas, kad koncerta saturisko pusi ietekmē tas, ka vai nu vispirms skan dziesmas, kurās vajag basu, vai arī tās, kurās vajag ģitāru, un tad otra puse ir otrā režīmā. Tagad viss var skanēt vienmēr.
Un kas ir tas, kas koncertā skan? Man par pārsteigumu, šī gada laikā, kopš pēdējo reizi redzēju viņus uzstājamies, "Manta" ir papildinājusi savu repertuāru ar veselām trim dziesmām. Divām no tām vārdu autors ir pats Šubrovskis, bet vienai - Žebērs. Pagaidām neesmu gatavs pārliecinoši izteikties par jauno kompozīciju kvalitātēm (pirmo no tām arī diezgan slikti dzirdēju, jo pirmo setu atrados pārāk tālu no skatuves un būtu pārspīlēti teikt, ka "Republikas" pagrabs tajā bija perfekti apskaņots - tiesa, tas noteikti bija labāk apskaņots nekā apgaisots, jo elpot tur galīgi nebija ko), bet priecē pats fakts, ka "Manta" tomēr joprojām ir dzīva grupa un runas par tās izbeigšanos bijušas priekšlaicīgas.
Ļoti priecēja, ka no vecā repertuāra koncertā izskanēja "Antikristaps" - tas nebija dzirdēts koncertos kādus gadus trīs vismaz (protams, iespējams, ka to spēlē pilnīgi visās tajās reizēs, kad es neesmu bijis koncertā). Otrs prieciņš - dziesma par karalieni Annu, tā arī nav no visbiežāk spēlētajām. Citi spēlētie gabali diezgan tipiski - "Tūkstošreiz", "Pastaigājos, nerunājos", "Viva Voleros", "Eva, Eva", "Krīspadsmit", "Zīme", "Pārestības", "Halo", "Kaste ar sirdīm", "Jāsmejas kopā", "Suņi seko". Un kārtējo reizi žēl, ka man nebija nekāda atbalsta "Pārdot!" atsaucienā dziesmas "Bērni" laikā.
Un tomēr, kā lai arī nebūtu - ļoti priecājos, ka "Manta" joprojām ir, un jaunas dziesmas liecina, ka varbūt kādreiz būs vēl jaunas dziesmas, varbūt kādreiz būs vēl jauns albums, un tas jau būtu pavisam lieliski. Un, kamēr "Manta" turpinās atrast veidus, kā vienas un tās pašas dziesmas katrā nākamajā koncertā spēlēt mazliet citādāk, šos koncertus arī būs vērts apmeklēt. Piebāztā "Republika" apliecināja - pieprasījums/piedāvājums joprojām ir par labu "Mantai".
Kopš pēdējās reizes, kad redzēju šo kolektīvu uzstājamies, tajā ir notikusi sastāva maiņa. Toreiz "Manta" spēlēja piecu cilvēku sastāvā, jo nesen bija piebiedrojies Oskars Jansons. Tagad tā atkal ir četru vīru kolektīvs, jo Oskars Upenieks no grupas ir aizgājis, tādējādi nodrošinot "Mantas" Oskaru nemainības likuma piepildīšanos - viens Oskars grupā joprojām ir. Taču sastāva maiņa nenoliedzami ir ietekmējusi arī grupas skanējumu - ja tu nomaini taustiņnieku pret ģitāristu, diezgan ticami ir, ka grupas skanējums kļūs tuvāks tradicionālai rokmūzikai. Vienlaikus tagad Edgars Šubrovskis ir gandrīz simtprocentīgi pārslēdzies uz basģitāras spēlēšanu, līdz ar to vairs nav agrāko laiku situācijas, kad koncerta saturisko pusi ietekmē tas, ka vai nu vispirms skan dziesmas, kurās vajag basu, vai arī tās, kurās vajag ģitāru, un tad otra puse ir otrā režīmā. Tagad viss var skanēt vienmēr.
Un kas ir tas, kas koncertā skan? Man par pārsteigumu, šī gada laikā, kopš pēdējo reizi redzēju viņus uzstājamies, "Manta" ir papildinājusi savu repertuāru ar veselām trim dziesmām. Divām no tām vārdu autors ir pats Šubrovskis, bet vienai - Žebērs. Pagaidām neesmu gatavs pārliecinoši izteikties par jauno kompozīciju kvalitātēm (pirmo no tām arī diezgan slikti dzirdēju, jo pirmo setu atrados pārāk tālu no skatuves un būtu pārspīlēti teikt, ka "Republikas" pagrabs tajā bija perfekti apskaņots - tiesa, tas noteikti bija labāk apskaņots nekā apgaisots, jo elpot tur galīgi nebija ko), bet priecē pats fakts, ka "Manta" tomēr joprojām ir dzīva grupa un runas par tās izbeigšanos bijušas priekšlaicīgas.
Ļoti priecēja, ka no vecā repertuāra koncertā izskanēja "Antikristaps" - tas nebija dzirdēts koncertos kādus gadus trīs vismaz (protams, iespējams, ka to spēlē pilnīgi visās tajās reizēs, kad es neesmu bijis koncertā). Otrs prieciņš - dziesma par karalieni Annu, tā arī nav no visbiežāk spēlētajām. Citi spēlētie gabali diezgan tipiski - "Tūkstošreiz", "Pastaigājos, nerunājos", "Viva Voleros", "Eva, Eva", "Krīspadsmit", "Zīme", "Pārestības", "Halo", "Kaste ar sirdīm", "Jāsmejas kopā", "Suņi seko". Un kārtējo reizi žēl, ka man nebija nekāda atbalsta "Pārdot!" atsaucienā dziesmas "Bērni" laikā.
Un tomēr, kā lai arī nebūtu - ļoti priecājos, ka "Manta" joprojām ir, un jaunas dziesmas liecina, ka varbūt kādreiz būs vēl jaunas dziesmas, varbūt kādreiz būs vēl jauns albums, un tas jau būtu pavisam lieliski. Un, kamēr "Manta" turpinās atrast veidus, kā vienas un tās pašas dziesmas katrā nākamajā koncertā spēlēt mazliet citādāk, šos koncertus arī būs vērts apmeklēt. Piebāztā "Republika" apliecināja - pieprasījums/piedāvājums joprojām ir par labu "Mantai".
2019-01-05
comments powered by Disqus