Vadātājs Saldū
Ceļojošais festivāls "Vadātājs" mani ir vilinājis jau sen - kopš pirmo reizi par tādu izdzirdēju. Bet ar nokļūšanu tajā allaž bija grūtības - vai nu norises vieta pārāk tālu no Rīgas, vai konkrētajā nedēļas nogalē pārāk ambiciozi plāni. Vistuvāk festivālam bijām Limbažos, uz kurieni pat bijām aizbraukuši, taču vispirms visu dienu nobraukājām ar velosipēdiem un pēc tās bijām tik noguruši, ka nekādu festivālu vairs neprasījās (plus nākamajā rītā bija gaidāms, ja nekļūdos, Tautas rogainings, pirms kura bija vēlme un vajadzība labi izgulēties). Šonedēļ beidzot kārtis sakrita gana labi - sestdienas "Ketonu kauss" izcili agru celšanos neprasīja, Saldus nav tik dramatiski tālu (un vēl atrodas pareizajā Daugavas krastā, lai nebūtu jākuļas cauri centram), un tad nu piecu cilvēku sastāvā (Kaže, Kaže, Raitis, Anita un Ilze) devāmies uz pilsētu, kurai veltīti saldie sapņi.
Sevišķi agri izbraukt nevarējām, līdz ar to kārtējo reizi man nesanāca redzēt Sniedzes Prauliņas koncertu, uz mūsu ierašanos Kapelleru nama telpās bija sākusies filma "Skrūvgriezis" - bandītfilma, kas uz Latvijas vidi pārnesusi sižetu Gača Ričija gaumē. Pēc tās ātri aiztecējām uz blakus esošo pagrabiņu, lai ieēstu soļanku, un kad atgriezāmies, uz skatuves darbojās etīžu teātris "Nerten". Domājams, varēšu atzīmēt savā gada tabuliņā vēl vienu skatītu teātri. Jāatzist - bija itin smieklīgi. Viegls, patīkams, neuzbāzīgs humors bez vulgāras stulbošanās - itin man pieņemama lieta. Jāatzīst gan, ka fenomenāli atmiņā paliekošs etīžu saturs laikam gan nebija - kā citādi lai izskaidro, ka dažas dienas vēlāk skaidri atceros tikai etīdi par vīru, kurš iespējams bija pazīstams ar Čārlzu Dārvinu un brāļiem Kaudzītēm? Viss pārējais tikām jau grimis aizmirstības miglā.
Tam sekoja vēl divas filmiņas - šogad Lielo Kristapu kā labākā īsfilma saņēmusī "Pa Pa" un pāris gadus vecākā "Logs". Jāatzīst, ka par spīti Andra Keiša līdzdalībai, "Pa Pa" sevišķi neuzrunāja - ja neskaita Vecmīlgrāvja ainiņas, neko tādu šajā filmā nesaskatīju. Tikām "Logs" - pilnīgi cita lieta, estētiski ļoti baudāms kino ar savu knifiņu. Skaidrs, ka tās pamatā ir tik vien kā anekdotisks pastāsts, bet realizācija - teicama!
Primāri gan uz "Vadātāju", protams, bijām braukuši, lai redzētu "Mantu". Kā nekā vismaz pāris mēnešus nebiju šamējos redzējis uzstājamies, un šajā laikā ansambli bija piemeklējušas būtiskas pārmaiņas - Šubrovskis nogriezis dredus. Kā nupat noskaidroju - ar tiem viņš staigāja kopš 2008.gada marta. Vai jaunais tēls nesīs arī kādas pārmaiņas muzikālajā skanējumā, to vēl laiks rādīs, bet man pašam vismaz šķita, ka jaunā veidola Šubrovskis galvenokārt izskatās samulsis. Un mazāka auguma kā iepriekš.
Jāatzīst, ka jaunas dziesmas "Manta" nespēlēja - viss repertuārs vismaz kādu reizi dzirdēts, lai arī (kā tas "Mantai" ir tipiski) - ne visas dziesmas skanēja tā, kā ierasts. Īpašas pārvērtības šoreiz piedzīvoja "Viva Voleros", kas tika prezentēta tāda kā deju mūzikas - kantrī variantā, visnotaļ savdabīgi. Tikām dažas citas dziesmas (koncerta nobeigumā) "Manta" nospēlēja kopā ar Sniedzi Prauliņu un šī, domājams, bija pirmā reize, kad dzirdēju "Milici" tādā aranžējumā, kad par kompozīcijas centrālo instrumentu kļūst flauta. Prieks arī par to, ka "Eva" pēdējā laikā diezgan stabili parādās "Mantas" dziesmu sarakstā. Tiesa, mana šī koncerta favorīte bija dziesma par "Sovetskij ņesvetskij" (nez, kāds ir tās īstais nosaukums), kamēr Marinu visvairāk uzrināja tā, kas par Zemes pievilkšanas spēku un pagurušo vīru.
Kā jau teju allaž tas "Mantas" koncertiem raksturīgs, to kopīgā iezīme ir tāda, ka katru reizi dziesmas skan kaut vai tikai mazliet, bet tomēr citādi. Garākas instrumentālas pasāžas, mainīts temps un noskaņa, tā ir pilnīgi normāla parādība "Mantas" koncertos. Un tāpat - tas, ka nekad iepriekš tā droši tu nepateiksi, kuras dziesmas tad šoreiz spēlēs. Ja nu vienīgi "Voleri" skan teju vienmēr, bet arī bez tiem, šķiet, kādu koncertu esmu pieredzējis. Man kā statistikas apmātam personāžam varētu būt interesanti iepazīties ar visu "Mantas" uzstāšanos pleilistēm, bet ir nopietnas aizdomas, ka šādu datu nevienam nav - ja vien paši mūziķi to nedokumentē.
Vispār, kas jāsaka par šo koncertu - cilvēku bija vienkārši šokējoši maz, un tie paši teju visi vai nu "Vadātāja" dalībnieki vai arī vienkārši atbraukuši no Rīgas. Kaut kā naivi bijām domājuši, ka priekšā redzēsim lielu skaitu saldenieku (kā nekā - ieeja festivālā ir bezmaksas!), bet faktiski - nekā. Tas tā skumjāk. No otras puses, tādas īstas pārliecības par to, ka "Mantas" dalībniekiem pret šādu situāciju ir sevišķi iebildumi, man arī nav. Un - kā jau to varētu gaidīt - ceru vēl vismaz kādu vienu reizi šogad "Mantu" dzīvajā redzēt. Cerību uz to, ka beidzot koncertā izskanēs arī "Aizbēgušais poļu grāfs" man gan sevišķi daudz nav.
(jā, un arī "Vadātājs" kā pasākums ar Mantu + ekstrām man itin labi gāja pie sirds, ja vēl kādu reizi mūsu ceļi pārklāsies, tikai priecāšos. izcili, protams, būtu, ja "Manta" izlemtu 12.decembra nedēļas nogalē paviesoties Daugavpilī vai tās tuvumā...)
Sevišķi agri izbraukt nevarējām, līdz ar to kārtējo reizi man nesanāca redzēt Sniedzes Prauliņas koncertu, uz mūsu ierašanos Kapelleru nama telpās bija sākusies filma "Skrūvgriezis" - bandītfilma, kas uz Latvijas vidi pārnesusi sižetu Gača Ričija gaumē. Pēc tās ātri aiztecējām uz blakus esošo pagrabiņu, lai ieēstu soļanku, un kad atgriezāmies, uz skatuves darbojās etīžu teātris "Nerten". Domājams, varēšu atzīmēt savā gada tabuliņā vēl vienu skatītu teātri. Jāatzist - bija itin smieklīgi. Viegls, patīkams, neuzbāzīgs humors bez vulgāras stulbošanās - itin man pieņemama lieta. Jāatzīst gan, ka fenomenāli atmiņā paliekošs etīžu saturs laikam gan nebija - kā citādi lai izskaidro, ka dažas dienas vēlāk skaidri atceros tikai etīdi par vīru, kurš iespējams bija pazīstams ar Čārlzu Dārvinu un brāļiem Kaudzītēm? Viss pārējais tikām jau grimis aizmirstības miglā.
Tam sekoja vēl divas filmiņas - šogad Lielo Kristapu kā labākā īsfilma saņēmusī "Pa Pa" un pāris gadus vecākā "Logs". Jāatzīst, ka par spīti Andra Keiša līdzdalībai, "Pa Pa" sevišķi neuzrunāja - ja neskaita Vecmīlgrāvja ainiņas, neko tādu šajā filmā nesaskatīju. Tikām "Logs" - pilnīgi cita lieta, estētiski ļoti baudāms kino ar savu knifiņu. Skaidrs, ka tās pamatā ir tik vien kā anekdotisks pastāsts, bet realizācija - teicama!
Primāri gan uz "Vadātāju", protams, bijām braukuši, lai redzētu "Mantu". Kā nekā vismaz pāris mēnešus nebiju šamējos redzējis uzstājamies, un šajā laikā ansambli bija piemeklējušas būtiskas pārmaiņas - Šubrovskis nogriezis dredus. Kā nupat noskaidroju - ar tiem viņš staigāja kopš 2008.gada marta. Vai jaunais tēls nesīs arī kādas pārmaiņas muzikālajā skanējumā, to vēl laiks rādīs, bet man pašam vismaz šķita, ka jaunā veidola Šubrovskis galvenokārt izskatās samulsis. Un mazāka auguma kā iepriekš.
Jāatzīst, ka jaunas dziesmas "Manta" nespēlēja - viss repertuārs vismaz kādu reizi dzirdēts, lai arī (kā tas "Mantai" ir tipiski) - ne visas dziesmas skanēja tā, kā ierasts. Īpašas pārvērtības šoreiz piedzīvoja "Viva Voleros", kas tika prezentēta tāda kā deju mūzikas - kantrī variantā, visnotaļ savdabīgi. Tikām dažas citas dziesmas (koncerta nobeigumā) "Manta" nospēlēja kopā ar Sniedzi Prauliņu un šī, domājams, bija pirmā reize, kad dzirdēju "Milici" tādā aranžējumā, kad par kompozīcijas centrālo instrumentu kļūst flauta. Prieks arī par to, ka "Eva" pēdējā laikā diezgan stabili parādās "Mantas" dziesmu sarakstā. Tiesa, mana šī koncerta favorīte bija dziesma par "Sovetskij ņesvetskij" (nez, kāds ir tās īstais nosaukums), kamēr Marinu visvairāk uzrināja tā, kas par Zemes pievilkšanas spēku un pagurušo vīru.
Kā jau teju allaž tas "Mantas" koncertiem raksturīgs, to kopīgā iezīme ir tāda, ka katru reizi dziesmas skan kaut vai tikai mazliet, bet tomēr citādi. Garākas instrumentālas pasāžas, mainīts temps un noskaņa, tā ir pilnīgi normāla parādība "Mantas" koncertos. Un tāpat - tas, ka nekad iepriekš tā droši tu nepateiksi, kuras dziesmas tad šoreiz spēlēs. Ja nu vienīgi "Voleri" skan teju vienmēr, bet arī bez tiem, šķiet, kādu koncertu esmu pieredzējis. Man kā statistikas apmātam personāžam varētu būt interesanti iepazīties ar visu "Mantas" uzstāšanos pleilistēm, bet ir nopietnas aizdomas, ka šādu datu nevienam nav - ja vien paši mūziķi to nedokumentē.
Vispār, kas jāsaka par šo koncertu - cilvēku bija vienkārši šokējoši maz, un tie paši teju visi vai nu "Vadātāja" dalībnieki vai arī vienkārši atbraukuši no Rīgas. Kaut kā naivi bijām domājuši, ka priekšā redzēsim lielu skaitu saldenieku (kā nekā - ieeja festivālā ir bezmaksas!), bet faktiski - nekā. Tas tā skumjāk. No otras puses, tādas īstas pārliecības par to, ka "Mantas" dalībniekiem pret šādu situāciju ir sevišķi iebildumi, man arī nav. Un - kā jau to varētu gaidīt - ceru vēl vismaz kādu vienu reizi šogad "Mantu" dzīvajā redzēt. Cerību uz to, ka beidzot koncertā izskanēs arī "Aizbēgušais poļu grāfs" man gan sevišķi daudz nav.
(jā, un arī "Vadātājs" kā pasākums ar Mantu + ekstrām man itin labi gāja pie sirds, ja vēl kādu reizi mūsu ceļi pārklāsies, tikai priecāšos. izcili, protams, būtu, ja "Manta" izlemtu 12.decembra nedēļas nogalē paviesoties Daugavpilī vai tās tuvumā...)
2015-11-13
comments powered by Disqus