Gribēju jau sūdzēties par to, ka man nepatīk patvaļīgi veidoti stāstu krājumiem, kuriem nav nekā kopīga ar autora ieceri, bet sev par pārsteigumu atklāju, ka tā nemaz nav tiesa. Šis stāstu/noveļu krājums ir ar tieši tādu saturu, kādu tam iecerējis autors. Vai pareizāk - ar gandrīz tādu saturu. Proti, latviskajā izdevumā pietrūkst viena stāsta, līdz ar to šis krājums nav pilnīgs. Bet man izdevās atrast visu krājumu PDF formātā, pateicoties kam esmu ticis pie iespējas uzzināt, kāpēc stāsts "Sabīnes" nav latviskajā variantā iekļauts. Un minējums man, protams, ir. Sekss. Kā to raksturoja mans tētis, "padomju lasītājam tas nešķitīs interesanti".
Patiesībā gan "Sabīnes" tiešām nav saistošākais krājuma stāsts, kurā vislabāk izpaužas Emē talants, lai gan sava tiesa saistošuma tajā tāpat ir. Mēģināšu tagad, neskatoties grāmatā, atcerēties, par ko ir tās stāsti. 1. Par cilvēku, kurš gāja cauri sienām - parasts valsts iestādes darbinieks ar brīnumainām spējām, kurš sākotnēji tās neizmanto, bet tad kļūst par slavenu noziedznieku. 2. Par dzīvības taloniem, kas ļauj katru mēnesi tev dzīvot tikai N dienas. 3. Par dekrētu, kas pārceļ laiku uz priekšu, kad būs beidzies 2. Pasaules karš. 4. Par skolas puikām, kas dodas ekspedīcijā uz veikalu, kur tirgo septiņjūdžu zābakus. 5. Par nodokļu iekasētāju, kurš jūtas neērti par saviem amata pienākumiem. 6. Par tiesu inspektoru, kurš mēģina nonākt paradīzē. 7. Par cilvēkiem, kas stāv rindā pēc talonu precēm. 8. Par sievieti, kurai piemīt spējas sadalīties un būt vairākās vietās vienlaicīgi (tās arī ir Sabīnes). ... Tā, divus neizdodas atcerēties. 9. Par tikumīgu sievieti un viņas izlaidušos radinieku, kuram pienākas vieta paradīzē kā kritušam kaujā, jo Dievs ir abu karojošo pušu pusē. 10. Par vīrieti, no kura aizlaižas viņa sieva, bet viņš iztēlojas, ka to viņam atņēmuši nodokļu iekasētāji parādu dēļ.
Viena no šī krājuma spilgtākajām īpašībām ir saistīta ar to, kad tas (vai vismaz daļa tā) ir rakstīts - tas dienasgaismu piedzīvoja 1943.gadā, līdz ar to ir pilnīgi normāli, ka šeit vienā stāstā tiek pieminēts 1939.-1957. gada karš, kas, protams, ir ievilcies 2.Pasaules karš, jo tolaik jau nevarēja zināt, cik ilgi tas vēl ies, un tas, kā Emē bēg no realitātes, lai šis karš izbeigtos, ir ļoti saistoši. Un arī kopumā stāstu krājums ir lielisks, tāds, ka ne atrauties no lasīšanas nevar. Protams, es būtu pateicīgs, ja tā latviskais izdevums būtu pilnvērtīgs, jo viena stāsta trūkums savā ziņā to padara par kompilāciju (kurā vienkārši apkopots tikai viens nepilns krājums), bet tāds man pagaidām nav pieejams, līdz ar to paturēšu grāmatu plauktā to tādu, kāds nu tas ir, turklāt arī ar deviņiem stāstiem tas tāpat ir ļoti labs.