Kazhes pierakstu burtnīca

Silīcija ielejā esam pārvarējuši ekvatoru un ieejam fāzē, kad Pied Piper sāk kļūt par tādu uzņēmumu, kas tam ar laiku ļautu iegūt vienradža statusu. Protams, ceļš uz turieni ir garš un līkumots, līdz ar to ceturtās sezonas sākumā tiek iziets cauri versijai "Ja nu mēs taisītu video čata aplikāciju", kas visai ātri pārtop par kaut ko tādu, ko labāk nesaukt vārdā, jo kas zina, vai tā piesaukšana vien man nevarētu kādreiz atmaksāties vissliktākajā veidā (īsais raksturojums: tas ir video čats, kurā netiek pārbaudīts, vai tā lietotāji ir pilngadīgi). Līdz ar to Dinešs kā uzņēmuma CEO savas gaitas izbeidz tikpat strauji kā tās uzsācis. Tad vēl te parādās cita brīnišķīga aplikācija, kas ļauj noskaidrot, vai attēlā redzamais objekts ir vai nav hotdogs. Diemžēl Latvijas tirgū es tam potenciālu nesaskatu - ja vēl ar to varētu identificēt kartupeli, būtu cita lieta.

Vēl viens virziens, kurā aiziet seriāls - tas ir mēģinājums piekoriģēt galveno varoni un galveno antivaroni. Tā Gevins Belsons uz kādu brīdi kļūst gandrīz vai simpātisks, bet Ričards - par pēdējo kretīnu. Šāds pavērsiens es teiktu, ka ir ļoti pat svētīgs, jo mazliet atļauj ieskatīties tajā, cik viegli ir savas skaistās idejas transformēt baisos ikdienas lēmumos, allaž tuprinot uzskatīt, ka tu esi labais puisis. Tad vēl nāk pasmiešanās par tā brīža aktualitāti - virtuālās realitātes projektiem (man nav nekādu iebildumu šajā ziņā), Heilijs Džoels Osments ir brīnišķīgs absolūtā Silīcija ielejas veiksminieka Keenan Feldspar tēlā. Kaitinošo epizožu šajā sezonā sevišķi daudz nebija, personāžiem iezīmējās pārmaiņas personībās (par to allaž priecājos, ka scenārija autori ir spējīgi ļaut tēlam laika gaitā attīstīties). Iespējams, ka šī pat bija labākā sezona līdz šim.