The Prime of Miss Jean Brodie
"Mis Džīnas Broudijas labākie gadi" ir slavenākais skotu rakstnieces Mjūrieleas Spārkas slavenākais romāns, ticis arī pie veiksmīgas ekranizācijas. Bet jautājums - cik tad laba ir pati grāmata? Par to - speciālizlaidumā no Romas, komplektā ar fonā skanošu Eirovīziju un savu tiesu izdzerta baltvīna.
Grāmatas, gluži tāpat kā filmas, par īpašiem skolotājiem, tādiem, kas pārveido savu audzēkņu dzīvi, nav retums. No otras puses - kurš gan gribētu lasīt grāmatu par kādu no tiem skolotājiem, kas regulāri neierodas sevis vadītajās stundās, nelabo kontroldarbus un semestra atzīmes izliek uz dullo? Es varbūt arī gribētu, bet tas bija domāts retorisks jautājums. Tātad - Džīna Broudija strādā kādā gaužām konservatīvā Edinburgas skolā pagājušā gadsimta 30.gados (te nu es gribētu piebilst, ka joprojām - 2015.gadā - es piedomāju, vai ar pagājušo gadsimtu gadījumā nav jāsaprot deviņpadsmitais). Skolotāja Broudija trīdesmito gadu sākumā paziņo savām sākumskolas audzēknēm, ka viņai esot sākušies mūža labākie gadi, no kuriem tad arī meitenes varēs gūt savu tiesu labumu. Skolotāja pamazām izveido savu ekskluzīvo iecienīto meiteņu pulciņu no sešām audzēknēm, kuru dzīves gaitām, tāpat kā pašas skolotājas dzīvei šī grāmata seko. Ne gluži hronoloģiskā secībā, ne gluži sistemātiski.
Centrālie personāži grāmatā faktiski ir divi - skolotāja un viena no meitenēm - Sjūzija. Skolotāja savām audzēknēm daudz vairāk, nekā to varētu sagaidīt no skolotājas, stāsta par savu pagātnes personīgo dzīvi, bet viņas tagadnes dzīvē ir sarežģījumi - skolā ir divi kolēģi vīrieši, kas ir iemīlējušies Broudijas jaunkundzē (viņai reiz bija līgavainis, bet tas krita 1.Pasaules karā), viņai pašai daudz labāk patīk vienrokainais zīmēšanas skolotājs, bet tas ir precējies, tāpēc viņa uzsāk sakaru ar ne gluži patstāvīgo mūzikas skolotāju, taču faktiski bez jebkādas fiziskas saskarsmes gadu garumā drīzāk var teikt, ka pastāv viņas romāns ar mūziķi, kurš sāk gleznot viņas pulciņa meitenes un protretos allaž saskatāmi skolotājas vaibsti. Tikām Sjūzija ir visvairāk skolotājai pieķērusies meitene, kura beigu beigās skolotāju nodod un panāk viņas patriekšanu no skolas.
Grāmatas tematika lielā mērā ir ticība, kas parādās vairāku tās varoņu dzīvē (un pazūd), uzticība, var pat teikt, ka Sjūzijas paveiktā skolotājas nodevība ir tāda kā variācija par Jūdas veikto Jēzus nodevību (vispār vērts ievērot, ka reliģiskās notis šīs autores darbos galīgi nav retums). Grāmata man patika, bet šķiet, ka šis tomēr nebija labākais brīdis pievērsties ekskluzīviem aprakstiem.
Grāmatas, gluži tāpat kā filmas, par īpašiem skolotājiem, tādiem, kas pārveido savu audzēkņu dzīvi, nav retums. No otras puses - kurš gan gribētu lasīt grāmatu par kādu no tiem skolotājiem, kas regulāri neierodas sevis vadītajās stundās, nelabo kontroldarbus un semestra atzīmes izliek uz dullo? Es varbūt arī gribētu, bet tas bija domāts retorisks jautājums. Tātad - Džīna Broudija strādā kādā gaužām konservatīvā Edinburgas skolā pagājušā gadsimta 30.gados (te nu es gribētu piebilst, ka joprojām - 2015.gadā - es piedomāju, vai ar pagājušo gadsimtu gadījumā nav jāsaprot deviņpadsmitais). Skolotāja Broudija trīdesmito gadu sākumā paziņo savām sākumskolas audzēknēm, ka viņai esot sākušies mūža labākie gadi, no kuriem tad arī meitenes varēs gūt savu tiesu labumu. Skolotāja pamazām izveido savu ekskluzīvo iecienīto meiteņu pulciņu no sešām audzēknēm, kuru dzīves gaitām, tāpat kā pašas skolotājas dzīvei šī grāmata seko. Ne gluži hronoloģiskā secībā, ne gluži sistemātiski.
Centrālie personāži grāmatā faktiski ir divi - skolotāja un viena no meitenēm - Sjūzija. Skolotāja savām audzēknēm daudz vairāk, nekā to varētu sagaidīt no skolotājas, stāsta par savu pagātnes personīgo dzīvi, bet viņas tagadnes dzīvē ir sarežģījumi - skolā ir divi kolēģi vīrieši, kas ir iemīlējušies Broudijas jaunkundzē (viņai reiz bija līgavainis, bet tas krita 1.Pasaules karā), viņai pašai daudz labāk patīk vienrokainais zīmēšanas skolotājs, bet tas ir precējies, tāpēc viņa uzsāk sakaru ar ne gluži patstāvīgo mūzikas skolotāju, taču faktiski bez jebkādas fiziskas saskarsmes gadu garumā drīzāk var teikt, ka pastāv viņas romāns ar mūziķi, kurš sāk gleznot viņas pulciņa meitenes un protretos allaž saskatāmi skolotājas vaibsti. Tikām Sjūzija ir visvairāk skolotājai pieķērusies meitene, kura beigu beigās skolotāju nodod un panāk viņas patriekšanu no skolas.
Grāmatas tematika lielā mērā ir ticība, kas parādās vairāku tās varoņu dzīvē (un pazūd), uzticība, var pat teikt, ka Sjūzijas paveiktā skolotājas nodevība ir tāda kā variācija par Jūdas veikto Jēzus nodevību (vispār vērts ievērot, ka reliģiskās notis šīs autores darbos galīgi nav retums). Grāmata man patika, bet šķiet, ka šis tomēr nebija labākais brīdis pievērsties ekskluzīviem aprakstiem.
2015-05-20
comments powered by Disqus