Skeleton Tree
Skeleta koks vai koka skelets varētu pretendēt uz patiesi skumjākā Keiva albuma statusu. Arī parasti Niks nav izcēlies ar pārmērīgu noslieci uz jautrībām, bet šī ieraksta tapšanas apstākļi īsti neparedzēja daudzveidīgas noskaņas - tas tapis pēc traģiskās Keiva dēla nāves, un vismaz daļu savas sāpes pilnīgi noteikti viņš izkliedz šajā albumā.
Sākas viss ar "Jesus Alone", kur Keivs vai nu sauc Jēzu vai arī Jēzus sauc visus pie sevis, laikam nav svarīgi, kurš variants tas īsti ir, bet saucienu nav iespējams nesadzirdēt. Un turpinājums nav cerīgāks, visdramatiskāko līmeni sasniedzot dziesmā "Distant Sky", kuru Keivs dzied kopā ar Elzu Torpu un kuras atslēga ir frāzē "they told us that our gods would outlive us - but they lied". Tikpat bezcerīga, bet sasodīti skaista ir "Girl in Amber", kurā Keivs dzied par telefonu, kas vairs nezvana.
Ieraksts ir ļoti klavieru un vispār taustiņu centrisks - vien atsevišķos skaņdarbos parādās vieglas ģitāras partijas, bet tad jau vijoļu te ir vairāk kā ģitāru. Šajā reizē droši var teikt, ka Keivs savas sāpes izdzied diezgan rāmā formā - ierakstā ir diezgan maz jūtams viņa šamaniskums, vairāk - grēksūdze, samierināšanās. Savā ziņā te noteikti var piesaukt pēdējo Leonarda Koena albumu - ar to vien atšķirību, ka Koens acīmredzami gatavojās savai aiziešanai, kamēr Keivs izdzīvo cita aiziešanu. Tāpat prātā nāk Lū Rīda "Magic and Loss", kas arī bija itin līdzīgs tematiski, ar to vien atšķirību, ka Rīds atvadījās no draugiem, bet Keivs - no paša bērna. Un līdz ar to šis arī ir no tiem gadījumiem, kur absolūti nevietā šķistu kaut ko ierakstam pārmest (piem., noskaņu vienveidību) - Keivs asiņo tā, kā tas notiek, nevis tā, kā man vai tev to gribētos. Un ir jau skaisti. Un skumji. Un savā ziņā likumsakarīgi - cilvēkam, kurš tik daudz savas muzikālās darbības laikā ir apdziedājis nāvi no abstraktām pozīcijām (sākot vismaz ar "The Firstborn is Dead"), agrāk vai vēlāk bija jānonāk līdz nāves apdziedāšanai vistiešākajā veidā. Nezinu, vai šī ieraksta dziesmas spēj dzīvot patstāvīgi - tas galīgi nav "Greatest Hits" stila materiāls, bet kā vienots veselums "Skeleton Tree" ir ļoti spēcīgs albums (un kurš gan par to būtu šaubījies? šķiet, ka Keivs visā savā garajā karjerā ne reizes nav tā kārtīgi aizšāvis garām). Protams, drusku manu skatījumu uz šo ierakstu ir ietekmējusi arī teju visu tā dziesmu dzirdēšana klātienē Keiva koncertā, bet dzīvā un studijas atmosfēra šajā gadījumā bija ļoti atšķirīgas (cita starpā albumā Keivs izklausās vecs, kamēr klātienē - pārāks par tādu parādību kā vecums).
Sākas viss ar "Jesus Alone", kur Keivs vai nu sauc Jēzu vai arī Jēzus sauc visus pie sevis, laikam nav svarīgi, kurš variants tas īsti ir, bet saucienu nav iespējams nesadzirdēt. Un turpinājums nav cerīgāks, visdramatiskāko līmeni sasniedzot dziesmā "Distant Sky", kuru Keivs dzied kopā ar Elzu Torpu un kuras atslēga ir frāzē "they told us that our gods would outlive us - but they lied". Tikpat bezcerīga, bet sasodīti skaista ir "Girl in Amber", kurā Keivs dzied par telefonu, kas vairs nezvana.
Ieraksts ir ļoti klavieru un vispār taustiņu centrisks - vien atsevišķos skaņdarbos parādās vieglas ģitāras partijas, bet tad jau vijoļu te ir vairāk kā ģitāru. Šajā reizē droši var teikt, ka Keivs savas sāpes izdzied diezgan rāmā formā - ierakstā ir diezgan maz jūtams viņa šamaniskums, vairāk - grēksūdze, samierināšanās. Savā ziņā te noteikti var piesaukt pēdējo Leonarda Koena albumu - ar to vien atšķirību, ka Koens acīmredzami gatavojās savai aiziešanai, kamēr Keivs izdzīvo cita aiziešanu. Tāpat prātā nāk Lū Rīda "Magic and Loss", kas arī bija itin līdzīgs tematiski, ar to vien atšķirību, ka Rīds atvadījās no draugiem, bet Keivs - no paša bērna. Un līdz ar to šis arī ir no tiem gadījumiem, kur absolūti nevietā šķistu kaut ko ierakstam pārmest (piem., noskaņu vienveidību) - Keivs asiņo tā, kā tas notiek, nevis tā, kā man vai tev to gribētos. Un ir jau skaisti. Un skumji. Un savā ziņā likumsakarīgi - cilvēkam, kurš tik daudz savas muzikālās darbības laikā ir apdziedājis nāvi no abstraktām pozīcijām (sākot vismaz ar "The Firstborn is Dead"), agrāk vai vēlāk bija jānonāk līdz nāves apdziedāšanai vistiešākajā veidā. Nezinu, vai šī ieraksta dziesmas spēj dzīvot patstāvīgi - tas galīgi nav "Greatest Hits" stila materiāls, bet kā vienots veselums "Skeleton Tree" ir ļoti spēcīgs albums (un kurš gan par to būtu šaubījies? šķiet, ka Keivs visā savā garajā karjerā ne reizes nav tā kārtīgi aizšāvis garām). Protams, drusku manu skatījumu uz šo ierakstu ir ietekmējusi arī teju visu tā dziesmu dzirdēšana klātienē Keiva koncertā, bet dzīvā un studijas atmosfēra šajā gadījumā bija ļoti atšķirīgas (cita starpā albumā Keivs izklausās vecs, kamēr klātienē - pārāks par tādu parādību kā vecums).
2017-11-03
comments powered by Disqus