Non ma fille tu n&39;iras pas danser

Lai cik lielas nebūtu manas simpātijas pret franču kino, Kristofs Onorē nav mans iecienītākais režisors. Pat īsti nezinu, kādā kārtā viena viņa filma tik ilgi bija nodzīvojusi manā noskatāmo filmu sarakstā, tā arī netiekot izdzēsta. Rezultātā esmu tagad redzējis jau četras viņa filmas, un neviena no tām nav šķitusi atmiņā paliekoša. Pat ne sliktas, bet viņš vienkārši ir "vēl viens režisors".
Šī konkrētā filma stāsta par kādu sievieti, kura nav sevišķi laba māte saviem diviem bērniem, kurai nav bijusi sevišķi laba laulība ar viņas vīru, kuram bijusi nosliece uz laišanu pa kreisi un kurai nav īsti sakarīgi radi. Toties viņā ir ieķēries skaists jauns vīrietis, bet viņa īsti nespēj viņam neko sniegt pretī. Tas arī apmēram būtu viss, ko varu par šo filmu pastāstīt. Varbūt vēl to, ka angliski to sauc "Making Plans for Lena" (Lena ir galvenās varones vārds), un to, ka galvenajā lomā šeit ir slavenā itāļu aktiera Marčelo Mastrojani meita Kjara. Ā, un to, ka filmā ir visai gara pa vidu iepīta aina, kura nav tieši saistīta ar pamatsižetu - viduslaiku leģenda par meiteni, kas grib sev vīru, kas spētu gana ilgi dejot, un labākie kandidāti nodejojas līdz nāvei. Īsi sakot - filma šķita šausmīgi pretendējoša uz augstās mākslas statusu, bet emocionāli tukša, turklāt tā pat nav ne sevišķi vizuāli baudāma, ne jebkādā citādā veidā izcila. Vienkārši filma ar neadekvātu pašvērtējumu. Centīšos turpmāk būt piesardzīgs un Kristofa Onorē filmām iet apkārt ar līkumu.
2013-07-18
6.0
comments powered by Disqus