Kazhes pierakstu burtnīca

Cik saprotu, šī ir pirmā vailda luga, kura netika publiski izsmieta, un jāatzīst, ka salīdzinoši ar Padujas grāfieni šī ir puslīdz lasāma arī mūsdienās, lai arī manai gaumei tā joprojām nav pietiekami piparota, tomēr Vailda galvenais jājamzirdziņš allaž bija tikumu un netikumu izsmiešana, kuras šajā lugā vel nav pietiekami daudz. Faktiski lugas galvenā vērtība ir citāts: "We are all in the gutter, but some of us are looking at the stars."
Lugas galvenā varone no nosacītajām draudzenēm uzzina, ka viņas vīrs, kas vienmēr ir šķitis esam tikumības iemiesojums, ir sācis satikties ar kādu vecāku sievieti ar šausmīgu reputāciju. Lēdijas Vindermēra ir par šo ļoti satriekta, un vienā brīdī viņa vīru konfrontē ar savām zināšanām, bet tas, prognozējami, pgalvo, ka viņa attiecības ar vecāko sievieti nav tādas, kā sieva to iedomājas. Tas īpaši sievu nepārliecina, un viņa izlemj pati pamest vīru, jo viņai ir pašai savs tīkotājs, taču tad izrādās, ka vecākā sieviete ir vinas pašas māte, kurz negrib, lai viņas meita atkārto mātes kļūdas, un tur notiek aptuveni tas, ko no šādas visai balagāniskas lugas varētu gaidīt. Lieki teikt, ka viss visiem beidzas laimīgi, pārpratumi tiek novērsti, māte uzupurējas meitas labā un rezultātā visi dzīvo vien tālāk, jo laikam jau cita veida nobeigums nebūtu pieņemams.
Domāju, ka teātrī es šīs lugas iestudējumu redzēt negribētu, pēcšk visticamākais žēlotos par klišejām.