Overboard
film — USA — 1987

7
"Pāri bortam" ir viena no Marinas mīļākajām bērnības filmām, kuru viņa zina burtiski no galvas. Tā kā es to līdz šim redzējis nebiju, tad pirmajos Ziemassvētkos pievērsāmies šai kinolentei. Un te nu tu varēsi iepazīties ar maniem novērojumiem.

Filmas sižets ir diezgan tipisks - tā vēsta par iedomīgu bagātu kundzi (kuci), kurai būs lemts saņemt mācību no galdnieka, pret kuru viņa pati iepriekš apgājusies gaužām nesmuki. Kundzei atgadās tāda ķibele, ka iekrišanas jūrā rezultātā viņai ir amnēzija un viņa neatcerās, kas viņa tāda ir, lai gan riebīgais raksturs viņai ir saglabājies, un tā kā viņa ir tik kaitinoša, ka pat pašas arī itin snobiskais un kaitinošais vīrs nevēlas viņu atzīt par savējo, galdnieks paziņo, ka tā ir viņa sieva un aizved šo sievieti, lai viņa strādā viņa stipri nolaistajā mājā ar četriem bezkaunīgiem bērniem. Skaidrs, ka sākumā viņai tur iet šausmīgi un tā saucamā ģimene viņu biedē, bet ar laiku izveidojas mīlestība, viņa gūst mācību un beidzas viss tieši tā, kā to varētu gaidīt.

Būtu muļķīgi šādas filmas kontekstā spriest par to, cik ticams/iespējams ir tās sižets, cik reālistiski varoņi, cik brīžiem pārspīlēta aktierspēle un ka arī strādājot fizisku darbu graustā Goldie Hawn (galvenā varone) izskatās pārāk labi uzkrāsojusies, safrizējusies. Tam nav sevišķi nozīmes. Es te vairāk gribētu izvērsties par psiholoģiju. Interesanti, ka kamēr sieviete uzreiz tiek pasniegta kā negatīvais personāžs, Kurta Rasela galdnieks tiek prezentēts kā labais tēls, lai gan patiesībā viņa personībā problēmu arī netrūkst. Un ne jau triks, ko viņš izspēlē, atmaksājot kundzītei, ir tas, kas par viņu liecina sliktu. Bet gan tas apstāklis, ka viņš ir četru bērnu tēvs, kurš puikas ir palaidis pilnīgā patvaļā, ne tikai nerūpējas par to, lai viņi mācītos, bet arī ne pie kādiem mājas darbiem nav pielicis, ēst viņiem viņš gatavot nemīl-negrib, bērni arī nav apmācīti, līdz ar to dzīvo viņi kā totāli bomži. Un tētis pieņem, ka viss ir pilnīgā kārtībā, jo viņš ģimenei pelna naudu un ar to ir pietiekami. Līdz ar to principā viņam mācība vajadzīga ne mazāk kā kundzītei. Un jā - attiecībā uz mājas darbiem viņš arī pieņem, ka tas ir tikai sievietes uzdevums, līdz ar to nav sevišķi pārsteidzoši, ka filmas sākumā viņam nav sievietes.

Otra lieta, kas man filmā nepatika, ir nobeigums, kurā izrādās, ka dāmīte varēs paturēt gan savu jauno-jauko ģimeni, ka līdzšinējo bagātību, un tagad viss būs čikiniekā, neko neupurējot, un sīkie huligāni jau sāk spriedelēt par to, ko tik šie tūliņ varēs iegādāties, tādējādi patiesībā filmai varētu būt arī itin skumjš epilogs, kurā izrādītos, ka tikai tā pati sieviete vienīgā ir guvusi mācību par to, kādi riski nāk komplektā ar neierobežotām finansēm, bet pārējiem vēl lemts uz to uzrauties un kas zina, varbūt arī Rasela varonim ir visas iespējas kļūt līdzīgam kādreizējam viņas vīram.

Ja tomēr mazāk domāt par filmas audzinošo funkciju, bet par to, cik kvalitatīva tā ir kā filma, varu teikt - kopumā tā izrādījās labāka, nekā biju gaidījis. Jā - paredzama. Jā - vizuāli ļoti tipiska astoņdesmitajiem gadiem. Bet izklaidē tā labi, ķīmija starp Honu un Raselu strādā labi. Kā nekā arī reālajā dzīvē tolaik viņi bija pavisam svaigs pāris (tagad šie ir kopā jau 30 gadus).
2014-12-25
comments powered by Disqus