Uzgāju kādu vēstuli vācu valodā, diemžēl tai nav ne adresāta, ne gada, tikai datums. Pieņemu, ka tā varētu būt sūtīta mani vecvecmāmiņai Marijai Znotiņai, bet varbūt arī Marijas mātei Jevdokijai. Pēc vēstules izlasīšanas izpētīju, kas tā tāda bijusi, un izrādījās - gana interesanta personība. Šeit sniegšu vēstules tekstu, sūtītājas biogrāfiju un manus minējumus par to, kam un kāpēc tā sūtīta.

Vēstules teksts:

Priedaine, d. 5 Juni
Sehr geehrte Frau!
Ich bin schon 2 1/2 Wochen hier in Priedaine und fühle mich einigermasen zufrieen. Gestern brachte mein Mann Ihr Brief aus Riga und beile mich Ihnen sofort zu antworten. Wir haben eine Wohnung mit Oefen gemietet in der Villa Albert, 2 Linie, ganz nahe bei der Station. Wir haben eine Wohnung von 3 Zimmern, Küche und Mädchenzimmer und eine Glas Veranda. Wir zahlen 1800 Rbl. pro Sommer.
Ich wünsche Ihnen ein frohes Fest und hoffe Sie bald in Priedaine zu treffen.
Mit den besten Grüssen Ihre
Elisabet Stoket

Priedainē, 5. jūnijā. Augsti godātā kundze! Jau divarpus nedēļas esmu Priedainē un jūtos zināmā mērā apmierināta. Vakar man vīrs no Rīgas atveda Jūsu vēstuli un steidzos Jums uzreiz atbildēt. Mēs noīrējām dzīvokli ar krāsnīm Alberta villā, 2. līnijā, pavisam netālu no stacijas. Mums ir dzīvoklis ar trim istabām, virtuvi un meitas istabu, un stiklotu verandu. Maksājam 1800 rubļus par vasaru. Novēlu Jums priecīgus svētkus un ceru Jūs drīzumā satikt Priedainē. Ar labākajiem sveicieniem Jūsu Elizabete Stoketa.

Elizabete Stoketa (dz. Kīpere, 1869-1932)
Rīgas Latviešu teātra aktrise 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā. Uzstājās skatuves pseidonīmu Lizete Tērvete. Teātra gaitas uzsāka aptuveni 1890. gadā, sākumā kā koriste, vēlāk - kā pilntiesīga aktrise (tiesa, jāievēro - viņa galīgi nebija viena no teātra zvaigznēm). Galvenokārt atveidoja mīlētājas, naivus un sentimentālus raksturus. Teātrī darbojās aptuveni desmit gadus, 1901. gadā notika viņas benefices izrāde un līdz ar to atvadas no teātra - ar Šekspīra "Sapni vasaras naktī".

Lizete Tērvete noteikti nebija kritiķu mīlule. Rūdolfs Blaumanis savās izrāžu recenzijās daudz vārdu viņai neveltīja, aprobežojoties ar šādiem novērojumiem: "Simpātiska vienīgi ārējā izskatā bija Tērvetes jaunkundzes Džesika", "Piemīlīga kā maijroze Mariannas lomā izskatījās Tērvetes jaunkundze", tikai vienu reizi arī kaut ko pozitīvu par aktierspēli: "Aklumu un sirdi aizkustinošu bezpalīdzību, un nevarību, kā arī pašai vēl nezināmo mīlestību pret Dangeli Tērvet jkdzei Lienītes lomā izdevās labi izrādīt." Citās atsauksmēs (kuru autors droši vien nebija Blaumanis) lasāms sekojošais: "Ludmilai - Lizete Tērvete - vajadzētu drusku skaņāki un skaidrāki izrunāt teikumus, kā arī ievingrināties vairāk vairāk vaibstu spēlē. Arī viņas maska nebija izdevusies", "Bez tam Tērveta jkdzei jācenšas savu balsi vēl vairāk modulēt. Viņai ieraža, runājot turēties tās visaugstākās šķirās." un "Beidzot ar Lizeti Tērveti arī var būt mierā, lai gan arvien vēl viņa ir vairāk skaista nekā laba aktrise." Domājams, ka pēdējais varētu kalpot kā labs kopsavilkums viņai kā aktrisei.

Atradu arī kādus izvērstākus Tērvetes jaunkundzes raksturojumus:

Vēl paliek Šeiloka meitas Jesikas loma, kura bija uzticēta gluži jaunai aktrisei - Tērvet jkdzei. Ja laba skola gaiši nomanāma pie kaut cik necik vērīga mācekļa, tad tas it sevišķi labi bij redzams vakar pie Jesikas: Tērvet kjdzes stāvs priekš Jesikas lomas taisni vai kā radīts; bet viņai trūkst vēl skatuves veiklības. Kad tomēr Tērvet jkdzes Jesika vakar tik caur balss modulāciju, tā arī caur mīmiku un gestiem skatītājus pilnā mērā spēja apmierināt, tad, kā jau minēts, liela daļa no pateicības jāpiešķir režisoram.

("Baltijas Vēstnesī" par "Venēcijas tirgotāju")

Vēl kāds vārds par Tērvetes jkdzes princesi. Tā būtu laba un patīkama, ja izrādītāja mums dotu sajust vairāk dzīvības, ja viņas vārdi neizklausītos tik labi no galvas izmācīti un ja viņas gestes neizskatītos tik bailīgi pārdomātas un sagatavotas, gandrīz marionetes veidīgas. Tie ir trūkumi, kurus nopietns darbs un ieraža var novērst. Tērvet jkdzei tie varbūt vairs nepiemistu, ja viņai pēdējos gados būtu bijušas vairāk lomas. Viņai nav bijusi izdevība vingrināt savus spēkus. Cerēsim, ka nākamībā viņai šī izdevība radīsies, jo jaunā izrādītāja ir visai simpātiska.

("Baltijas Vēstnesī" par "Ziemas pasaciņām"; abas kritikas rakstījusi Luīze Skujeniece)

20. gadsimta sākumā Elizabete apprecējās ar inženieri Robertu Stoketu un aktrises karjeru izbeidza. Kopā ar vīru aizbrauca uz Krievijas dienvidiem, kur viņš dabūja darbu lielā fabrikā. Skatuvi atstāt gan viņu bija spiedusi arī vājā veselība, bet dzīve dienvidos labos apstākļos ļāva atlabt. Pēc kara ar vīru atgriezās Latvijā, dzīvoja nodrošinātu dzīvi. 1928. gadā nomira Roberts Stokets, drīzumā arī sievas veselība pasliktinājās un 1932. gada 16. aprīlī viņa nomira. Apglabāta Bērzmuižas kapsētā līdzās savam vīram.

Lomas teātrī (saraksts nav pilnīgs, ne visas spēlētas Latviešu teātrī, arī vietējas nozīmes iestudējumi):

- Tifānija / Viljama Šekspīra "Sapnis vasaras naktī" (1892)
- Ludmila / Gustava fon Mozera "Gada svētki" (1894)
- Džesika / Viljama Šekspīra "Venēcijas tirgotājs" (1894)
- Marija / Ādolfa Alunāna "Pārticība un nabadzībā" (1895) - Jonatana biedrības 25 gadu jubilejas teātra izrāde
- Donalbains / Viljama Šekspīra "Makbets" (1896)
- Lienīte / Hermaņa Zūdermaņa "Laimes nomalē" (1896)
- Luizona / Frīdriha Šillera "Orleānas jaunava" (1897)
- loma izrādē / Rūdolfa Kneisela "Beliāla meita" (1897), Aleksandra Freimaņa režijā Vecaucē.
- Kate / Karla Tepfera "Naidīgie brāļi" (1898)
- Bjanka / Viljama Šekspīra "Spītnieces precības" (1899)
- Marija / Hermaņa Zūdermaņa "Dzimtene" (1899)
- Princes / Viljama Šekspīra "Ziemas pasaciņas" (1900)
- Marianna / Moljēra "Skopulis" (1900)
- loma izrādē / Mihaila Balucka "Vecpuišu biedrība" (1901)
- Auce / Rūdolfa Blaumaņa "No saldenās pudeles" (1901)
- loma izrādē / Viktorijena Sardū un Emīla de Našaka "Atlaulāsimies" (1901)

Ko var secināt no vēstules?

Ir acīmredzams, ka sūtītāja un adresāte nebija tuvās attiecībās (par augsti godāto kundzi tuvu draudzeni nesauksi). Vēstulē nav sevišķi daudz tāda satura, kas atbilstu kategorijai - nepieciešama steidzama atbilde, tikai informācija par to, kur viņi noīrējuši vasarnīcu. Līdz ar to varētu būt, ka ar adresāti šis jautājums ir pārrunāts - un tas vedina domāt, ka vēstule sūtīta manai vecvecmāmiņai Marijai Znotiņai, kura ar vīru un meitu katru vasaru pavadīja kaut kur ārpus Rīgas, kas viņai kā tuberkulozes slimniecei bija svarīgi. Vēstule nekādi nav rakstīta vēlāk par 1927. gadu, jo 1928. gada pavasarī nomira Roberts Stokets (un vīrs vēstulē ir piesaukts). Par Znotiņiem un viņu vasarnīcām zinu, ka 1923. gadā viņi bija Ropažos, 1924. gadā - Asaros, 1925. gadā - Mellužos. Zinu, ka kāda no vasarām pavadīta arī Priedainē - uz tikšanos tur kādā vēstulē atsaucās ģimene draudzene Marija Sīle. Vēstulē izteiktā vēlme drīzumā tikties Priedainē liek domāt, ka arī Znotiņi kaut kur tuvumā bija apmetušies, līdz ar to pieņemu, ka vēstule sūtīta 1926. vai 1927. gada jūnijā. Un izteikšu otru hipotēzi - pazīstamas abas kundzes varētu būt no kopīgas tuberkulozes ārstēšanas (piemēram, 1925. gada pavasarī Lielbātes sanatorijā), apraksts par to, ka Elizabete bija slimojusi, bet dienvidos atlabusi, diezgan labi saskan ar šo diagnozi.

P.S. Īsu Stoketas biogrāfiju publicēja "Jaunākās Ziņas" 1932. gada 19. aprīlī, pēc viņas nāves, spēlētās izrādes un recenzijas apkopotas no preses, kā arī - Blaumaņa kopotajiem rakstiem. Nevienu Elizabetes Stoketas foto man atrast nav izdevies.