Par Vislabākajiem vilcieniņiem

2017-02-04

8. kārtas spēles Vilcieniņu meistarību nogādājušas atkal Eiropā, un tā rādās, ka tieši spēles Vecajā pasaulē varētu kļūt par izšķirošajām meistarības titula noskaidrošanā. Kā nekā tuvākajās četrās kārtās tādas eiropeiskas kartes gaidāmas veselas trīs - viss sākas ar vispārīgo ieskatu Mega Eiropas apstākļos (ar depo), tad seko Kauja par Lielbritāniju, bet nobeigumā - neizbēgamais "Na Berļin!", kas noslēdz katru sevi cienošu Pasaules karu. Pa vidu, protams, vēl viesošanās Amerikas kontinentā, kur gan visticamākais tik lielas punktu svārstības nebūs - tas laukums tomēr ir vienkāršs un gadījumā, ja tu vienkārši gribi nospēlēt labi, nevis obligāti uzvarēt, vari droši bliezt garos posmus, nedomājot par papildu misijām.
Attēls no Voices of Liberty

Tas jau arī ir tikai loģiski - apstākļos, kad Eiropas valstis savā starpā sacenšas par to, kurai izdosies labāks reklāmas rullītis, lai pielabinātu jauno ASV monarhu, tieši Eiropas frontē notikumiem ir vislielākā nozīme. Diemžēl pagaidām nekas neliecina, ka "Restorānvagonam" būtu iespējas saņemt kādas subsīdijas no ASV Valsts departamenta jaunajos apstākļos, lai arī no mūsu pastāvēšanas pirmās dienas līdz pat šodienai redakcijā nav strādājis neviens musulmanis vai melnādainais. Ko vēl mēs varētu Viņam piedāvāt? Labākais variants droši vien būtu solīt pirmās nakts tiesības uz praktikantēm, taču Eiropā (pagaidām) šāda tipa darījumi nav atļauti, ar laiku gan iespējamas pārmaiņas. Savu reklāmas rullīti, kāpēc tieši "Restorānvagons" būtu pelnījis ieņemt otro vietu aiz Amerikas, pagaidām netaisīsim līdzekļu trūkuma dēļ.

Bet vispār - ja tā padomā - Vilcieniņu spēle jau sākotnēji ir bijusi amerikāniski patriotiska. Nē, te mēs nerunājam par tām kartēm, kuras vajadzētu izmest miskastē, jo tās atbalsta terorismu (Āzija - neskaitot, protams, Krievijas daļu; Āfrika), bet gan par oriģinālo Amerikas spēli - kura, protams, ir pirmā un labākā spēle, kāda jebkad ir bijusi, kamēr pārējās ir tikai skumjas parodijas. Teju visās spēlēs ir kādi punkti ārpus konkrētās teritorijas robežām - tā Nīderlandes spēlē ir Vācijas pilsētas, tā no Šveices ir jābūvējas uz kaimiņvalstīm, tā Eiropas spēlē ir Āzijā esošā Ercuruma, un ir arī citi piemēri. Bet kas ir būtisks ASV kartei? Kamēr Ziemeļos spēles veidotāji ir atļāvušies kartē iekļaut tādas pilsētas kā Toronto vai Vankuvera, jo šaubu nav, ka Kanāda nav nekāda patstāvīga valsts, bet gan tikai ASV filiāle, kura pagaidām vienkārši nav oficiāli to atzinusi, ka tā vēlas iestāties Trampa impērijā, tad no Meksikas šajā kartē nav ne miņas. Pat tāds vārds "Meksika" nekur neparādās, jo kāpēc gan lai tas tur būtu? Līdz ar to var teikt, ka jau 2004.gadā Alans R. Mūrs, izstrādājot šo spēli, bija sapratis, ka mūris starp ASV un Meksiku ir neizbēgami nepieciešams un ka Meksikai būs par to jāmaksā. Protams, gadījumā, ja Meksika uzvedīsies nepaklausīgi un Trampam nāksies pārcelt mūri kādus 500 kilometrus uz Dienvidiem, tad šīm pilsētām būs iespēja kartē nokļūt, vienīgi diez vai tās saglabās savus nožēlojamos spāniskos nosaukumus, līdz ar to Tijuana vai Chihahua vietā kartē drīzāk mēs ieraudzīsim tādus lepnus nosaukumus kā Trumptown, Trumpville, Trumpcity un Trumpington. Un, protams, ne jau smirdīgi meksikāņi to apdzīvos, bet kārtīgi gaišmataini amerikāņi, jo amerikāņu nācijai ir nepieciešams paplašināt savas dabiskās teritorijas, sekojot sen formulētajam "Drang nach Süden" principam.

Bet par spožo nākotni vairāk mēs rakstīsim tad, kad tā patiešām pienāks (pie nosacījuma, ka mums tomēr būs izdevies izpelnīties tā Kunga žēlastību un viņš mūs paņems pie sevis, atzīstot par kaut vai piektās šķiras amerikāņiem, jo ar visu to, cik izcils valstsvīrs lai arī nebūtu Trampa kunga draugs Putina kungs, labprātāk mēs tomēr viņa impērijā nedzīvotu, kaut vai tāpēc vien, ka Amerikā ir pareizāks sliežu platums), bet pagaidām - mazliet par norisēm meistarībā.

Kā lasītāji droši vien atcerās, pēc 7. kārtas savu vadību turnīrā saglabāja Māra, kura atradās 6 punktus priekšā Raitim, bet sekotāju grupa ar Gustavu priekšgalā bija jau diezgan pamatīgi atpalikusi. 8. kārta nāca ar diezgan negaidītu pavērsienu, kas Labā krasta pozīcijas turnīrā sašķobīja, un šī pavērsiena vārds ir Iveta. Pirmajā šīs kārtas izspēlē, kas risinājās leģendārajā Imantas patiltē.

Mazliet atkāpe: leģendāra gan, protams, vairāk ir patilte, nevis tās vārdā sauktā spēles vieta, ir dzirdēts gan par cīniņiem starp Imantas un Zasulauka huligāniem, gan par mīlas stāstu starp puisi no Imantas un meiteni no Zasulauka, kuru vecāki bijuši naidīgās attiecībās, un nevarēdami rast vietu, kur nodoties mīlas priekiem kādā no savām apkaimēm, baidoties no dzimtu kara uzliesmojuma, viņi par savas privātās spēles laukumu izvēlējušies tieši šo patilti, kur viņus ziemas naktī iztraucējuši geokešinga spēlētāji, kā rezultātā viss nācis lukturīša gaismā un beidzies ar asinīm un asarām. Atkāpes beigas.

Tātad, Iveta savā Eiropas depo spēlē (ja padomā - Depo stacija no turienes jau ar nav tālu) ņēma un pretiniekiem par pārsteigumu triecientempā ieslēdza sarkano gaismu, lai ciemiņi ātrāk dotos mājup. Rezultāts? Ilzei mīnus piecpadsmit punkti par misijām (šīs sezonas rekords!), bet pirmā trijnieka spēlētājiem Mārai un Gustavam 10. un 11. vieta kārtas punktu ziņā. Tikām Raitis, kuru no Kuģu ielas mazā depo neviens projām nesteidzās dzīt (un ņem nu tu un padzen Raiti, pat ja tev sagribās!), punktiem bagātā spēlē, kurā gandrīz nemaz netika dzerts vīns un aizdomīgu jautrību spēlētāju un atbalstītāju vidū radīja Irbes ceptās bulciņas ar magonēm, izpildīja 16 misijas un savās 207 punktus. Rezultāts šādai padarīšanai? 78 punktu pārsvars Raitim pār Māru un 126 punktu pārsvars pār Gunu, kas tagad ir trešajā vietā. Protams, tuvākie sekotāji Raitim joprojām visi ir savstarpējā kliķē iesaistītie Māra, Guna un Gustavs, kas var viņa dzīvi darīt sarežģītāku ar kolektīvu stratēģiju. Tiesa, laikam jau mums šajos apstākļos būs jānostājas tieši sekotāju pusē, jo Raita biogrāfijā ir kāds melns traips - ir dzirdēts, ka viņš 2016.gadā ir viesojies Meksikā, līdz ar to ir gaužām iespējams, ka viņš, tāpat kā viņa ticības brālis pāvests Francisks ir kļuvis par meksikāņu aģentu, un netīrajiem meksikāņiem nav vietas mūsdienu pasaulē, kas nozīmē, ka būtu tikai taisnīgi aizliegt Raitim piedalīties turnīra 10.kārtas spēlē, jo diez vai viņam kāds vēlreiz izsniegs ASV vīzu. Protams, ļoti jācer, ka Māra nav bijusi Meksikā, pretējā gadījumā var gadīties, ka par turnīra uzvarētāju būs jāatzīst Donalds Tramps, jo neviens jau nespēlē labāk par viņu.

Mūždien lojāls šīs pasaules varenajiem
"Restorānvagona" vienīgais galvenais redaktors Eugene Pax (iepriekš pazīstams kā Eižens Paksis)