Koncerts Devītajā vilnī
3.februāra vakarā vokāli instrumentālais ansamblis "Gapoljeri" klubā "9.vilnis" aizvadīja sava debijas albuma "Best OFF" tūres ievada un noslēguma koncertu. Divos taimos spēlējot, grupa, kurai labpatīkas sevi dēvēt par vienu no slimākajām Latvijā (neviens gan neizskatījās sevišķi apaukstējies) klausītājus iepriecināja gan ar albuma materiālu, gan ar retāk spēlētiem skaņdarbiem. Tomēr šajā situācijā man kā recenzentam pirmām kārtām gribētos pievērsties būtiskākam jautājumam par lipīgiem meldiņiem un Kristiana Kareļina brunču garumu. Proti, ikviena ilgstpējīgi domājoša cilvēka prātu nodarbina šis jautājums: kāds ir tas vēstījums un morālās vērtības, ko Gapoljeru dziesmas dod mazajiem klausītājiem?
Jāatzīst, šajā ziņā situācija nav sevišķi iepriecinoša. Protams, būdami pieauguši cilvēki, mēs varam saprast, ka Gapoljeru apdziedātais liriskais varonis bieži ir jāuztver ar ironiju un ka viņa sajūsma ne vienmēr sakrīt arī ar Kareļina, Drozdova, Bārbala, Zālamana un Kurtiņa kungu pozīciju. Bet vai mazais klausītājs spēs saklausīt ironiju un saprast, ka ne vienmēr tas ir labi, ka tev ir tāda "copy/paste" tipa draudzenīte, ar kuru tu vari samainīties ar draugu? Un vēl jo vairāk - ka pat šāda doma par samainīšanos ir sievietes cieņu pazemojoša un nepieļaujama mūsdienu sabiedrībā? Un vai mazais klausītājs sapratīs, ka "Sabiedrības krējuma" varoņi nav tie, kuriem censties līdzināties - ka ne jau zelta podos un placentas smūtijos ir patiesās dzīves vērtības? Un to, ka tas, protams, ir labi, ka gaļas izciršanas nozarē strādājošais Viktors 8. martā mīļotajai sievietei dāvā ziedus, bet ka ar to nav pietiekami un ka Gaļa ziedus vēlētos saņemt arī citos datumos? Tomēr viena "Gapoljeru" dziesma ir neapstrīdami aizvainojoša un te nu man gribētos lūgt orgānu iesaistīšanos: publiskos pasākumos atskaņot kompozīciju, kuras tekstā vairākkārt tiek atkārtots vārdu savienojums "mana stulbā vecmāmiņa", ir kategoriski nepieļaujami un Kareļina kunga attaisnojums vecās lēdijas aizvainošanai (mantojumā nesaņemts dzīvoklis) nekādi nav pieņemams. Vecāki cilvēki ir jāgodā, un it īpaši to vajadzētu zināt māksliniekam, kas arī uz teātra skatuves mēdz atainot kundzi gados. Plašāku izvērsumu par "Gapoljeru" dziesmu saturu nosūtīšu valsts Cenzūras dienestam personīgi.
Ja tomēr par koncertu, tad tā pirmā daļa bija veltīta albuma dziesmām, otrā - pārējām. Būtiski gan, ka "Zivis" izskanēja teju pašās koncerta beigās, ne starp albuma skaņdarbiem, droši vien tālab, ka mākslinieki bija ievērojuši, ka Vimba kavēja - beigu daļā viņš ieradās, un tad jau varēja arī par zivīm uzdziedāt. Vakara virsotne neapšaubāmi bija Krisjas duets ar Raimondu Celmu, kam apakšā bija visnotaļ ticami, ka nepatiess stāsts par to, ka Raimonds to ir dziedājis žetonu vakarā skolā savā dzimtajā Alūksnē (iespējams tas būtu vien gadījumā, ka viņš tur uzstājās kā mākslinieks, nevis kā skolēns, jo dziesma nav gana veca). Būtu pārspīlējums apgalvot, ka šķita, ka mākslinieki būtu kopā kārtīgi samēģinājuši, vismaz izskatījās, ka Raimondam nebija īsti skaidrs, kuros brīžos viņam ir jādzied, bet tas šajā koncertā kārtīgi piederējās pie lietas - arī pats Kristians ne reizi vien sajauca dziesmu pantus, šķiet, ka arī dziesmu secība nebija gluži tāda, kā bija paredzēts sākotnēji, bet tas galīgi netraucēja un ne jau akadēmiski precīzs izpildījums ir iemesls, lai apmeklētu "Gapoljeru" koncertus. Turklāt, savā ziņā mani priecēja tas, ka vakardienas koncertā bija redzamas saminstināšanās un negludumi - kad darīšana ar aktieriem, drīzāk brīžiem rodas sajūta, ka viss ir pārāk precīzi atstrādāts un iestudēts (kas gan cits, ja ne aktieri tik precīzi varētu atkārtot tekstu par veco lēdiju un Pestīšanas armiju!), bet šoreiz pasākums bija kārtīgi dzīvs un ar spontānuma piedevu, pašās beigās spēlējot pat tādas šausmas kā "Larokskije sļozi". Jāatzīst, bija tuvu tam, lai es pēc grāmatu klubiņa sanākšanas būtu devies mājās, nesagaidot koncertu, bet esmu gandarīts, ka biju tajā klāt (arī tālab, ka izrādījās, ka citu koncertu šajā tūrē Gapoljeriem nebūs).
Ui, gandrīz aizmirsu obligāto sūdzību: varētu "Gapoljeri" taču koncertā nospēlēt kaut vienu dziesmiņu no "Eiro-Vīzijas" krājumiem!
P.S. Šķiet, ka man tas šogad ir pirmais apmeklētais koncerts. Dažus izpildītājus vaktēju, bet pagaidām nekādas aktivitātes nemana, taču gadījumā, ja tu uzzini, ka kaut kur plāno spēlēt "Židrūns", "Franco Franco" vai Gatis Ziema, noteikti neaizmirsti arī mani par informēt!
Jāatzīst, šajā ziņā situācija nav sevišķi iepriecinoša. Protams, būdami pieauguši cilvēki, mēs varam saprast, ka Gapoljeru apdziedātais liriskais varonis bieži ir jāuztver ar ironiju un ka viņa sajūsma ne vienmēr sakrīt arī ar Kareļina, Drozdova, Bārbala, Zālamana un Kurtiņa kungu pozīciju. Bet vai mazais klausītājs spēs saklausīt ironiju un saprast, ka ne vienmēr tas ir labi, ka tev ir tāda "copy/paste" tipa draudzenīte, ar kuru tu vari samainīties ar draugu? Un vēl jo vairāk - ka pat šāda doma par samainīšanos ir sievietes cieņu pazemojoša un nepieļaujama mūsdienu sabiedrībā? Un vai mazais klausītājs sapratīs, ka "Sabiedrības krējuma" varoņi nav tie, kuriem censties līdzināties - ka ne jau zelta podos un placentas smūtijos ir patiesās dzīves vērtības? Un to, ka tas, protams, ir labi, ka gaļas izciršanas nozarē strādājošais Viktors 8. martā mīļotajai sievietei dāvā ziedus, bet ka ar to nav pietiekami un ka Gaļa ziedus vēlētos saņemt arī citos datumos? Tomēr viena "Gapoljeru" dziesma ir neapstrīdami aizvainojoša un te nu man gribētos lūgt orgānu iesaistīšanos: publiskos pasākumos atskaņot kompozīciju, kuras tekstā vairākkārt tiek atkārtots vārdu savienojums "mana stulbā vecmāmiņa", ir kategoriski nepieļaujami un Kareļina kunga attaisnojums vecās lēdijas aizvainošanai (mantojumā nesaņemts dzīvoklis) nekādi nav pieņemams. Vecāki cilvēki ir jāgodā, un it īpaši to vajadzētu zināt māksliniekam, kas arī uz teātra skatuves mēdz atainot kundzi gados. Plašāku izvērsumu par "Gapoljeru" dziesmu saturu nosūtīšu valsts Cenzūras dienestam personīgi.
Ja tomēr par koncertu, tad tā pirmā daļa bija veltīta albuma dziesmām, otrā - pārējām. Būtiski gan, ka "Zivis" izskanēja teju pašās koncerta beigās, ne starp albuma skaņdarbiem, droši vien tālab, ka mākslinieki bija ievērojuši, ka Vimba kavēja - beigu daļā viņš ieradās, un tad jau varēja arī par zivīm uzdziedāt. Vakara virsotne neapšaubāmi bija Krisjas duets ar Raimondu Celmu, kam apakšā bija visnotaļ ticami, ka nepatiess stāsts par to, ka Raimonds to ir dziedājis žetonu vakarā skolā savā dzimtajā Alūksnē (iespējams tas būtu vien gadījumā, ka viņš tur uzstājās kā mākslinieks, nevis kā skolēns, jo dziesma nav gana veca). Būtu pārspīlējums apgalvot, ka šķita, ka mākslinieki būtu kopā kārtīgi samēģinājuši, vismaz izskatījās, ka Raimondam nebija īsti skaidrs, kuros brīžos viņam ir jādzied, bet tas šajā koncertā kārtīgi piederējās pie lietas - arī pats Kristians ne reizi vien sajauca dziesmu pantus, šķiet, ka arī dziesmu secība nebija gluži tāda, kā bija paredzēts sākotnēji, bet tas galīgi netraucēja un ne jau akadēmiski precīzs izpildījums ir iemesls, lai apmeklētu "Gapoljeru" koncertus. Turklāt, savā ziņā mani priecēja tas, ka vakardienas koncertā bija redzamas saminstināšanās un negludumi - kad darīšana ar aktieriem, drīzāk brīžiem rodas sajūta, ka viss ir pārāk precīzi atstrādāts un iestudēts (kas gan cits, ja ne aktieri tik precīzi varētu atkārtot tekstu par veco lēdiju un Pestīšanas armiju!), bet šoreiz pasākums bija kārtīgi dzīvs un ar spontānuma piedevu, pašās beigās spēlējot pat tādas šausmas kā "Larokskije sļozi". Jāatzīst, bija tuvu tam, lai es pēc grāmatu klubiņa sanākšanas būtu devies mājās, nesagaidot koncertu, bet esmu gandarīts, ka biju tajā klāt (arī tālab, ka izrādījās, ka citu koncertu šajā tūrē Gapoljeriem nebūs).
Ui, gandrīz aizmirsu obligāto sūdzību: varētu "Gapoljeri" taču koncertā nospēlēt kaut vienu dziesmiņu no "Eiro-Vīzijas" krājumiem!
P.S. Šķiet, ka man tas šogad ir pirmais apmeklētais koncerts. Dažus izpildītājus vaktēju, bet pagaidām nekādas aktivitātes nemana, taču gadījumā, ja tu uzzini, ka kaut kur plāno spēlēt "Židrūns", "Franco Franco" vai Gatis Ziema, noteikti neaizmirsti arī mani par informēt!
2017-02-03
comments powered by Disqus