Koncerts Vidzemes koncertzālē
Pagājušajā nedēļas nogalē mēs bijām izbraukuši uz Cēsīm. Gluži mierīgā pastaigā pa pilsētu tās centrā ieraudzīju plakātu ar pingvīnu. Un kas tur rakstīts? Pirmajā decembrī Cēsīs spēlēs Penguin Cafe! Itin ātri bija skaidrs, ka uz Cēsīm būs drīzumā jābrauc vēlreiz. Tas nekas, ka tobrīd es nemaz nezināju, ka tīri formāli "Penguin Cafe" nav tā pati grupa, kas "Penguin Cafe Orchestra", bet gan grupa, kuru desmit gadus kopš oriģinālā kolektīva dibinātāja un līdera Saimona Džefsa nāves izveidoja viņa dēls Artūrs Džefss, spēlējot gan sava tēva, gan paša rakstītas dziesmas. Ne pārāk lielā skaitā biļetes vēl bija pieejamas, sarunāju, ka Anita un Raitis man sastādīs kompāniju, un tā nu sestdienas pievakarē mēs bijām Cēsu koncertzālē, lai baudītu pingvīnu mūziku.
Kopš dibināšanas 2007. gadā Penguin Cafe dalībnieku sastāvs ir daudz mainījies, turklāt nojaušu, ka ne katrā koncertā piedalās visi kafejnīcas pastāvīgie apmeklētāji. Šajā vakarā viņi bija septiņi - viens perkusionists, pārējiem sešiem mūziķiem spēlējot stīgu instrumentus: divas vijoles, viens alts, čells, kontrabass un, protams, pats Artūrs Džefss pie klavierēm (par klavieru piederību vai nepiederību stīgu instrumentiem var strīdēties, taču tā kā Džefss laiku pa laikam izmantoja flīģeļa atvērto vāku, lai spēlētu ar vienu roku uz tā stīgām, šajā koncertā tas noteikti bija stīgu instruments). Precīzu dziesmu sarakstu nepateikšu, bet tā saturā bija droši vien aptuveni puse dziesmu no vecā "Penguin Cafe Orchestra" repertuāra un otra puse - Artūra Džefsa sacerēta. Jāņem vērā, ka Džefss no Džefsa sevišķi tālu nekrīt, un kaut kāda muzikālā pārmantojamība tur noteikti ir jūtama.
Mēģināšu tagad vismaz kaut kādus skaņdarbus identificēt, tīri vēstures labad. Izskanēja trīs dziesmas, ko Penguin Cafe ierakstījuši kādam Greenpeace projektam Antarktīdas pingvīnu aizsardzībai (džentū, imperatorpingvīns un zodasiksnas pingvīns), vēl viena jauna kompozīcija, kas būšot nākamgad gaidāmā albumā (nosaukumu neatceros). No 2017. gada "The Imperfect Sea" noteikti skanēja "Cantorum", "Rescue", "Now Nothing" un "Wheels within wheels". Iespējams, arī "Control", bet par to negalvotu. No "The Red Book" - "Solaris". No "A Matter of Life..." - nezinu, vai jebkas, nudien nekas atmiņā nepalika. No vecā pingvīnu orķestra - "The Sound Of Someone You Love Who's Going Away And It Doesn't Matter", "Pythagoras on the Line§", "
Music For A Found Harmonium", "Nothing Really Blue", "Kora Kora". Ā, un dziesma, ko Artūrs Džefss uzrakstīja 2007. gada tēva piemiņai - neesmu drošs, ka tā bija kādā no grupas albumiem.
Lai arī mājas apstākļos klausoties Pingvīnus, brīžiem rodas sajūta, ka viņi tevi kā klausītāju mēģina ieaijāt labam miegam, patiesībā koncertā (ar visu to, ka biju tajā ieradies galīgi nesvaigs) klanīties nenācās - enerģijas līmenis, kas nāca no skatuves bija gana augsts, kaut arī neviens mūziķis ar ārišķīgiem izgājieniem neizcēlās - visi vienkārši spēlēja savus instrumentus, kā izskatījās izbaudot to, ka klausītāji bija atsaucīgi (un pat pamanījās izsaukt grupu atpakaļ uz skatuves ne tikai vienu paredzēto reizi, bet arī otru - bonusā). Patika arī tas, kā Džefss komunicēja ar publiku - kā tāds ļoti vienkāršs čalis, bez sevišķa pieslīpējuma (būdams vai nebūdams drusku iereibis). Mūsu sēdvietas bija pirmajā rindā, pašā malā, bet vismaz man tas koncerta baudījumu nekādi nebojāja - akustika zālē šķita laba esam, pats Artūrs Džefss bija burtiski rokas stiepiena attālumā. Jā, perkusionistu redzēt nevarēja nemaz, basistam bija tikai galva, bet čellistei tikai kājas, taču kā jau rakstīju - šis bija koncerts, nevis priekšnesums (ja par priekšnesumu neuzskatīt telpaugus uz skatuves - to bija daudz), un mūziku baudīt varēja ļoti labi arī tā. Beigās pat sanāca, ka lai arī biju noskaņojies nekādi nepirkt viņu albumu CD formā, ja nebūs pieejama plate, tomēr Imperfect Sea tika iegādāts un arī apgādāts ar Artūra Džefsa autogrāfu. Ļoti labs koncerts, ja būs iespēja uz kādu viņu uzstāšanos aizgādāt arī Marinu, tas noteikti tiks darīts. Un vispār - vajag jau kaut kādu kompensāciju tam, ka šoziem nebūs AMPPN.
Lūk, fragments no iepriekšējā viņu koncerta Cēsīs:
Kopš dibināšanas 2007. gadā Penguin Cafe dalībnieku sastāvs ir daudz mainījies, turklāt nojaušu, ka ne katrā koncertā piedalās visi kafejnīcas pastāvīgie apmeklētāji. Šajā vakarā viņi bija septiņi - viens perkusionists, pārējiem sešiem mūziķiem spēlējot stīgu instrumentus: divas vijoles, viens alts, čells, kontrabass un, protams, pats Artūrs Džefss pie klavierēm (par klavieru piederību vai nepiederību stīgu instrumentiem var strīdēties, taču tā kā Džefss laiku pa laikam izmantoja flīģeļa atvērto vāku, lai spēlētu ar vienu roku uz tā stīgām, šajā koncertā tas noteikti bija stīgu instruments). Precīzu dziesmu sarakstu nepateikšu, bet tā saturā bija droši vien aptuveni puse dziesmu no vecā "Penguin Cafe Orchestra" repertuāra un otra puse - Artūra Džefsa sacerēta. Jāņem vērā, ka Džefss no Džefsa sevišķi tālu nekrīt, un kaut kāda muzikālā pārmantojamība tur noteikti ir jūtama.
Mēģināšu tagad vismaz kaut kādus skaņdarbus identificēt, tīri vēstures labad. Izskanēja trīs dziesmas, ko Penguin Cafe ierakstījuši kādam Greenpeace projektam Antarktīdas pingvīnu aizsardzībai (džentū, imperatorpingvīns un zodasiksnas pingvīns), vēl viena jauna kompozīcija, kas būšot nākamgad gaidāmā albumā (nosaukumu neatceros). No 2017. gada "The Imperfect Sea" noteikti skanēja "Cantorum", "Rescue", "Now Nothing" un "Wheels within wheels". Iespējams, arī "Control", bet par to negalvotu. No "The Red Book" - "Solaris". No "A Matter of Life..." - nezinu, vai jebkas, nudien nekas atmiņā nepalika. No vecā pingvīnu orķestra - "The Sound Of Someone You Love Who's Going Away And It Doesn't Matter", "Pythagoras on the Line§", "
Music For A Found Harmonium", "Nothing Really Blue", "Kora Kora". Ā, un dziesma, ko Artūrs Džefss uzrakstīja 2007. gada tēva piemiņai - neesmu drošs, ka tā bija kādā no grupas albumiem.
Lai arī mājas apstākļos klausoties Pingvīnus, brīžiem rodas sajūta, ka viņi tevi kā klausītāju mēģina ieaijāt labam miegam, patiesībā koncertā (ar visu to, ka biju tajā ieradies galīgi nesvaigs) klanīties nenācās - enerģijas līmenis, kas nāca no skatuves bija gana augsts, kaut arī neviens mūziķis ar ārišķīgiem izgājieniem neizcēlās - visi vienkārši spēlēja savus instrumentus, kā izskatījās izbaudot to, ka klausītāji bija atsaucīgi (un pat pamanījās izsaukt grupu atpakaļ uz skatuves ne tikai vienu paredzēto reizi, bet arī otru - bonusā). Patika arī tas, kā Džefss komunicēja ar publiku - kā tāds ļoti vienkāršs čalis, bez sevišķa pieslīpējuma (būdams vai nebūdams drusku iereibis). Mūsu sēdvietas bija pirmajā rindā, pašā malā, bet vismaz man tas koncerta baudījumu nekādi nebojāja - akustika zālē šķita laba esam, pats Artūrs Džefss bija burtiski rokas stiepiena attālumā. Jā, perkusionistu redzēt nevarēja nemaz, basistam bija tikai galva, bet čellistei tikai kājas, taču kā jau rakstīju - šis bija koncerts, nevis priekšnesums (ja par priekšnesumu neuzskatīt telpaugus uz skatuves - to bija daudz), un mūziku baudīt varēja ļoti labi arī tā. Beigās pat sanāca, ka lai arī biju noskaņojies nekādi nepirkt viņu albumu CD formā, ja nebūs pieejama plate, tomēr Imperfect Sea tika iegādāts un arī apgādāts ar Artūra Džefsa autogrāfu. Ļoti labs koncerts, ja būs iespēja uz kādu viņu uzstāšanos aizgādāt arī Marinu, tas noteikti tiks darīts. Un vispār - vajag jau kaut kādu kompensāciju tam, ka šoziem nebūs AMPPN.
Lūk, fragments no iepriekšējā viņu koncerta Cēsīs:
2018-12-01
comments powered by Disqus