Shoe Dog
Būtu pārspīlēti apgalvot, ka man pirms šīs grāmatas lasīšanas būtu daudz zināšanu par Filu Naitu un kompāniju "Nike". Nē, tik traki nav, ka es nezinātu par tādas kompānijas pastāvēšanu, bet man nav sevišķi raksturīgi interesēties par to, kādos apstākļos radusies viena vai otra kompānija. Taču šī varētu būt īstā situācija noskaidrot, kad un kur ir dibināti ievērojamākie sporta preču ražotāji - ar uzsvaru uz sporta apaviem (nejaušā secībā):
Fila - 1911. gadā Itālijā
Adidas - 1924. gadā Vācijā
ASICS - 1949. gadā Japānā
DC Shoes - 1994. gadā ASV
New Balance - 1906. gadā ASV
The North Face - 1968. gadā ASV
Puma - 1948. gadā Vācijā
Reebok - 1958. gadā Lielbritānijā
Wilson - 1913. gadā ASV
Nike - 1964. gadā (vai 1971. gadā) ASV
Ko no tā var secināt? Patiesībā, neko daudz, ja nu vienīgi to, ka patiesībā šīs kompānijas nav ne tuvu tik senas (lielākoties), kā es būtu domājis. Kā lai arī nebūtu, "Shoe Dog" ir viena no Nike dibinātājiem Fila Naita autobiogrāfija, kurā viņš vēsta par savu dzīvi tajos laikos, kad Nike vēl nebija pasaulslavena kompānija un pats Naits - viens no bagātākajiem cilvēkiem Amerikā. Nebūtu gan īsti pareizi teikt, ka šī grāmata būtu tipisks motivējošs vēstījums par čali, kas caur ērkšķiem no nulles izveido mega impēriju. Ne tālab, ka viņš neizveidotu impēriju, bet tālab, ka tā tas nav pasniegts. Naits galīgi nepretendē uz viszinoša biznesa ģēnija statusu, kuram pateicoties tikai un vienīgi paša fenomenālajām dotībām ir izdevies sasniegt tik daudz. Tad jau drīzāk jāsaka, viņš šajā grāmatā sevi parāda kā cilvēku ar gana daudz kompleksiem un problēmām, kurš rīkojas drīzāk impulsīvi, nevis stratēģiski, kuram reizēm veicas vairāk, reizēm - ne tik ļoti, bet beigu beigās, protams, viņš gūst virsroku.
Grāmata ir saistoša no vēsturiskā viedokļa - ļoti daudz jauna uzzināju gan par Nike pirmsākumiem, gan to, kā vispār pagājušā gadsimta sešdesmitajos-septiņdesmitajos gados ASV radās tas, ko dēvē par skriešanas kultūru, kurai savā ziņā arī es jūtos piederīgs. Un tā uzrunā kā personīgs stāsts, kas atklāj ko vairāk kā biznesa magnātu. Galīgi nevaru teikt, ka man grāmatas iespaidā Nike būtu kļuvusi par diži simpātisku kompāniju - kaut vai tālab vien, ka man vispār kompānijas īsti nemēdz simpatizēt, bet tās dibinātājs kā cilvēks noteikti man tāds šķiet. Protams, saprotu, ka gan jau viņš vajadzīgajās vietās salicis pareizos uzsvarus, bet vienlaikus šī grāmata galīgi nav tāda pašmērķiski sevis slavināšana, kā no tās biju gaidījis - ļoti daudz uzmanības viņš veltī cilvēkiem, bez kuriem viņam nekas nebūtu iznācis un galīgi necenšas visur priekšā bīdīt savas pareizās izvēles. Līdzās pašam Naitam nozīmīgākie personāži no Nike puses ir: līdzdibinātājs vieglatlētu treneris Bils Bauermens, pirmais tirgotājs Džefs Džonsons, pirmais COO Bobs Vudels un Naita sieva Penelope, kā arī cilvēki, ar ko viņam sanāca līdzdarboties tajos laikos, kad Nike paši vēl neko neražoja, bet tikai tirgoja ASV no Japānas importētās "Tiger" kurpes (mūsdienās zināmas kā ASICS).
Principā varu teikt, ka man patika gan veids, kā grāmata ir uzrakstīta, gan tās saturs - no vienas puses gana noderīgi izzināšanai, no otras - bez pārmērīga patosa un viedām atziņām, ko ierāmēt un pielikt pie sienas. Normāla, kārtīgi nostrādāta grāmata (Naits pats speciāli tās rakstīšanai apmeklēja jaunrades kursus augstskolā). Gana labs veids, ar ko atvadīties no Infogram grāmatu klubiņa, kuram gan pienācis laiks tikt apraktam.
Fila - 1911. gadā Itālijā
Adidas - 1924. gadā Vācijā
ASICS - 1949. gadā Japānā
DC Shoes - 1994. gadā ASV
New Balance - 1906. gadā ASV
The North Face - 1968. gadā ASV
Puma - 1948. gadā Vācijā
Reebok - 1958. gadā Lielbritānijā
Wilson - 1913. gadā ASV
Nike - 1964. gadā (vai 1971. gadā) ASV
Ko no tā var secināt? Patiesībā, neko daudz, ja nu vienīgi to, ka patiesībā šīs kompānijas nav ne tuvu tik senas (lielākoties), kā es būtu domājis. Kā lai arī nebūtu, "Shoe Dog" ir viena no Nike dibinātājiem Fila Naita autobiogrāfija, kurā viņš vēsta par savu dzīvi tajos laikos, kad Nike vēl nebija pasaulslavena kompānija un pats Naits - viens no bagātākajiem cilvēkiem Amerikā. Nebūtu gan īsti pareizi teikt, ka šī grāmata būtu tipisks motivējošs vēstījums par čali, kas caur ērkšķiem no nulles izveido mega impēriju. Ne tālab, ka viņš neizveidotu impēriju, bet tālab, ka tā tas nav pasniegts. Naits galīgi nepretendē uz viszinoša biznesa ģēnija statusu, kuram pateicoties tikai un vienīgi paša fenomenālajām dotībām ir izdevies sasniegt tik daudz. Tad jau drīzāk jāsaka, viņš šajā grāmatā sevi parāda kā cilvēku ar gana daudz kompleksiem un problēmām, kurš rīkojas drīzāk impulsīvi, nevis stratēģiski, kuram reizēm veicas vairāk, reizēm - ne tik ļoti, bet beigu beigās, protams, viņš gūst virsroku.
Grāmata ir saistoša no vēsturiskā viedokļa - ļoti daudz jauna uzzināju gan par Nike pirmsākumiem, gan to, kā vispār pagājušā gadsimta sešdesmitajos-septiņdesmitajos gados ASV radās tas, ko dēvē par skriešanas kultūru, kurai savā ziņā arī es jūtos piederīgs. Un tā uzrunā kā personīgs stāsts, kas atklāj ko vairāk kā biznesa magnātu. Galīgi nevaru teikt, ka man grāmatas iespaidā Nike būtu kļuvusi par diži simpātisku kompāniju - kaut vai tālab vien, ka man vispār kompānijas īsti nemēdz simpatizēt, bet tās dibinātājs kā cilvēks noteikti man tāds šķiet. Protams, saprotu, ka gan jau viņš vajadzīgajās vietās salicis pareizos uzsvarus, bet vienlaikus šī grāmata galīgi nav tāda pašmērķiski sevis slavināšana, kā no tās biju gaidījis - ļoti daudz uzmanības viņš veltī cilvēkiem, bez kuriem viņam nekas nebūtu iznācis un galīgi necenšas visur priekšā bīdīt savas pareizās izvēles. Līdzās pašam Naitam nozīmīgākie personāži no Nike puses ir: līdzdibinātājs vieglatlētu treneris Bils Bauermens, pirmais tirgotājs Džefs Džonsons, pirmais COO Bobs Vudels un Naita sieva Penelope, kā arī cilvēki, ar ko viņam sanāca līdzdarboties tajos laikos, kad Nike paši vēl neko neražoja, bet tikai tirgoja ASV no Japānas importētās "Tiger" kurpes (mūsdienās zināmas kā ASICS).
Principā varu teikt, ka man patika gan veids, kā grāmata ir uzrakstīta, gan tās saturs - no vienas puses gana noderīgi izzināšanai, no otras - bez pārmērīga patosa un viedām atziņām, ko ierāmēt un pielikt pie sienas. Normāla, kārtīgi nostrādāta grāmata (Naits pats speciāli tās rakstīšanai apmeklēja jaunrades kursus augstskolā). Gana labs veids, ar ko atvadīties no Infogram grāmatu klubiņa, kuram gan pienācis laiks tikt apraktam.
2017-06-20
comments powered by Disqus