Kazhes pierakstu burtnīca

Es nebūt nepretendēju uz godprātīga velo braucēja statusu. Noteikumus zinu, bet ievēroju selektīvi. Tagad gan noteikti vairāk kā pusaudža gados, bet skaidrs, ka uz sarkano pārbraukt mēdzu, ar apgaismes ierīcēm man ne vienmēr viss ir kārtībā, gadās, ka braucu diezgan agresīvi un pat mazliet konfliktēju ar autovadītājiem. Atkarībā no situācijas sevi uztveru par vairāk tā kā autovadītāju vai vairāk tā kā gājēju - pārvietojos starp ietvi un brauktuvi, kā nu kurā brīdī ērtāk. Līdz ar to es šaubos, ka jaunie CSN diži ietekmēs manus braukšanas paradumus - kamēr riteņbraucējus nesāks sistemātiski sodīt, braukšu tā, kā pašam tīk, un dusmīgas tantiņas un ne mazāk dusmīgi onkulīši mani sevišķi nesatrauks.

Turklāt - ir novērots, ka minētā aizkaitināto gājēju kategorija par tādiem kā es arī sevišķi nesatraucas - lieli bārdaini tēvaiņi (skat. uzskatāmu piemēru) nav tā velobraucēju grupa, kurai parasti izsaka aizrādījumus. Skaidrs, ka drošāk ir kādu nejauku vārdu veltīt meitenēm ar groziņu, nevis čalim, kurš atbildi parādā nepaliks. Un ātrākiem braucējiem jau tu nemaz nepaspēsi neko pateikt, kad šie jau vuš! un būs projām. Toties, aizrādīt pirmsskolas vecuma bērniem par atrašanos ar velo uz ietves - tur nu gan nav nekādu problēmu. Un, kā jau tas Latvijā (un ne tikai Latvijā) pieņemts, sabiedrības apziņā jau pēc pirmajām mediju ziņām jaunie noteikumi stājušies spēkā vēl pirms tie vispār apstiprināti (un pat neatkarīgi no tā, vai tie vispār tiks pieņemti).

Te nu mēs arī atgriežamies pie tēmas par ebrejiem, vai žīdiem, kā nu tev labāk tīk. Kāpēc savulaik latvietis (un ne tikai latvietis - arī krievs, polis, vācietis u.t.t.) tik centīgi ziņoja par to, kurā mājā dzīvo ebreji, buržuji, režīma pretinieki vai kas tik vēl ne - tāpēc, ka ir patīkami izjust jebkādu varas apziņu pār jebkuru. Ja tu ikdienā nejūties ne spēcīgs, ne veiksmīgs, ne varens, ir taču tik labi, ka apzinies, ka kādam tūliņ ies daudz sliktāk nekā tev. Un uz šiem pašiem principiem darbojas naida kultūra mūsu Austrumu kaimiņvalstī - pasludini da jebko par ienaidnieku, un masa ļoti labi uz šo paķersies, jo labāk taču ir radīt problēmas citiem, nevis risināt savējās.

Pēc brīža došos uz darbu. Centīšos iespēju robežās vairāk braukt pa ietvēm, lai pārliecinātos - saņemšu es kādus dzēlīgus vārdus vai nē.