Mīlestība dzimst negaidīti

2015-04-29

"Betmens nav mans īstais vārds," viņš viņai teica, karājoties ar galvu lejup, ar kājām ieķēries lustrā. "Ikdienā mani sauc par Borisu, un es esmu grāmatvedis ar vairāk nekā desmit gadu stāžu starptautiskos uzņēmumos. Tomēr reizēm man patīk lidināties pa naksnīgo pilsētu un sodīt noziedzniekus."

Gundega sevi par noziedznieci neuzskatīja. Jā, viņai reizēm radās grūtības nošķirt savu personīgo budžetu no viņas darbavietas konta, bet tas jau nebija gluži noziegums. Vai pareizāk - protams, ka tas bija noziegums, bet kurš gan darbā nezaga? Vai pareizāk - bija jau arī tādi, kuri nezaga, bet tie visbiežāk bija kaut kādi idejiskie rietumu pederasti, un ko no tādiem vispār varēja gribēt? Un Gundega vismaz zaga mūsdienīgā stilā - it kā gluži neviļus reizēm kāds klienta pārskaitījums nonāca nevis SIA "Melns un velns" kontā, bet gan Gundegas personīgajos uzkrājumos. Ja viņas priekšnieks to uzzinātu, skaidrs, ka viņš no laimes lēkāt nesāktu un diez vai publiski dejotu ča-ča-ča, bet vismaz viņš nerādītu tādu ģīmi kā reizē, kad atklājās, ka sistēmadministrators Pēteris - kungs ar divām augstākajām izglītībām un tikai vienu nieri - katru dienu darba vietas tualetēs notina 75% viena ruļļa, ko mājās viņš nesa mēteļa iekškabatā.

Taču noziedzīgās dabas trūkums nebūt neliedza Gundegai sabužināt matus un provokatīvā balsī pavaicāt Betmenam: "Vai tu vēlies mani pārmeklēt?" Gundega bija valdzinoša sieviete, to nevarēja apšaubīt. Vai pareizāk - nebūtu labi to apšaubīt, jo sievietes pašapziņa ir līdzīga vīna glāzei un nevis graņonkai - to ir ļoti viegli sadauzīt. Līdz ar to paliksim pie apgalvojuma, ka Gundega bija valdzinoša sieviete, vienkārši viņas ceļā pārāk bieži trāpījās visādi pediņi, kuri neko no sievietēm nesaprata. Arī Betmens neizrādījās ne par mata tiesu labāks, tāda pati netīra cūka kā citi vīrieši: "Varbūt citreiz. Šobrīd es labprātāk ieskatītos tavā datorā."

Ja nu ko Gundegai nevarētu pārmest, tad tā būtu nemāka atzīt savu sakāvi. Un par to, ka Betmens viņu ir uzvarējis viņai nebija ne mazāko šaubu. Pat īpaši šim gadījumam sagādātā jaunākās sezonas apakšveļa neko nelīdzēja - Betmens tomēr vispirms bija grāmatvedis un tikai pēc tam - vīrietis. "Bet lūdzu," ar sāju smaidu Gundega no somiņas pasniedza portatīvo datoru. Kādā veidā mazā dāmu somiņā varēja ietilpt sudrabots portatīvais dators ar 15 collu ekrānu, varētu paskaidrot vienīgi daudzdimensiju telpu eksperts, bet nav mūsu uzdevums apšaubīt šeit aprakstītā atbilstošo īstenībai. Gluži pretēji, mūsu uzdevums ir analizēt teikumu struktūras, pārbaudīt komatu lietojumu un norādīt stila kļūdas.

"He he," noteica Betmens, apskatījis divus piemīlīgus kaķēnus, kas gozējās uz Gundegas datora ekrānvirsmas. Protams, tur gozējās kaķēnu attēli, nevis paši kaķēni, tik daudz Betmens saprata, un tieši tas viņu iepriecināja. "Šīs bildes licenze neļauj to kopēt!" uzvaroši pavēstīja Betmens. Un tas nenoliedzami bija tikai sākums. Kādas tik vēl nelikumības Gundegas datorā viņš varētu atrast? Nelegāli iegūta mūzika (ui, kā Guntars priecāsies!), zagtas filmas, varbūt pat nepilngadīgu lesbiešu pornogrāfija! Betmens labpatikā jau berzēja spārnus. Nē, pornogrāfijas datorā tomēr nebija. "Loģiski, mūsdienās taču viss ir pieejams Internetā," savu kļūdu domās atzina Betmens. Bet pilnīgi noteikti nelegālā veidā iegūta "bet bet" labāko dziesmu izlase gan tur bija. Gundega pat necentās iegalvot, ka viņa dziesmas būtu pirkusi, jo strīdēties ar Betmenu bija bezjēdzīgi. Turklāt patiesībā no Gundega tomēr vairāk baidījās no Finanšu policijas nekā no Guntara Rača. Račs tomēr bija vīrietis, turklāt vēl izskatīgs, jo īpaši lateksa kostīmos.

"Tad nu es droši vien došos," pateica Betmens, aizverot laptopa vāku, "ar tevi drīzumā sazināsies." Šo viņš pateica bez jebkādas erotikas balsī, atkal jau liekot saprast, ka vakaram turpinājuma nebūs. Un tā viņš devās projām.

Nedēļu vēlāk pie Gundegas ieradās Guntars Račs. Personīgi. Tas notika pirms četriem gadiem. Tagad viņi kopā audzina ķiparu, kurš varbūt kādu dienu kļūs par panku vai hokejistu, vai arī strādās bankā.