Koncerts klubā First Club
Par grupu Порнофильмы (jeb Pornofilmas tiem, kas kiriļicu nelasa) uzzināju vien brīdī, kad Edijs apvaicājās, vai man būtu interese aiziet uz tās koncertu. Ieskatījies Wikipedia un noskaidrojis, ka šis kolektīvs no krievijas pauž nedalītu atbalstu Ukrainai un nosoda fašistisko valsti, kurā viņiem atgadījies piedzimt, kā arī, ka viņi spēlē pankroku, secināju - vienu jau var! Brīdī, kad iegādājos biļeti, es nebiju dzirdējis nevienu viņu dziesmu un nenojautu, cik mazs vai liels ir tās atbalstītāju pulks, pietika ar to, ka tie ir panki, kuri ir pret asiņaino punduri. Mazliet gan biedēja klubs Andrejsalā, kur bija gaidāms šis koncerts (galīgi ne tāda vide, kurā normāli jūtos komfortabli), bet paļāvos, ka gan jau būs ok.
Un ko lai saka? Bija daudz vairāk nekā vienkārši ok. Pirmkārt, te būtu jāuzslavē publika (ko reti nākas teikt par koncertiem Latvijā, kuru auditorija mērāma virs 50 cilvēkiem) - dziedāšana līdzi, dejas, moshpits, atsaucība - viss bija līmenī. Lai arī es vismaz kaut cik ar grupas repertuāru biju iepazinies, no rīta braucot ar riteni no Olaines, sevišķs līdzidziedātājs es, protams, vēl nebiju, bet vienlaikus dziesmas ir gana vienkāršas, lai tām varētu kliegt līdzi arī tad, ja dzirdi dziesmu pirmo reizi. Ierakstā mani mazliet bija satraucis, ka manai gaumei "Pornofilmas" nešķita gana panciskas, brīžiem - pārāk lēnas, bet koncertā par šo nekādu sūdzību nebija. Jā, es joprojām uzskatu, ka grupas solists Vladimirs Kotļarovs, ja uzvilktu uzvalku, izskatītos nevis pēc panka, bet pēc valsts iestādes darbinieka, bet tā enerģija un atdeve, kas nāca no grupas, bija gana spēcīga, lai nevajadzētu ādas apģērbu un nevajadzētu grebenes - "Pornofilmas" patiešām ir kārtīgi panki!
Būtisks aspekts, protams, šādā koncertā ir dziesmu saturs un vēstījums - vispār es pat teiktu, ka no visiem mūzikas žanriem un paveidiem tieši pankroks lielākoties ir tas, kurā vēstījumam ir vieslielākā loma. Un "Pornofilmu" gadījumā šeit man nebūtu, par ko sūdzēties: dziesmas par fašismu viņu dzimtenē, dziesmas par korupciju, dziesmas pret jaunu karavīru audzēšanu, pret krievu kristietību ar asiņainu krustu rokās, tam klāt - sava deva satura pret patēriņa kultu. Aicinājumi, kaut ātrāk nosprāgtu gan punduris, gan tarakāns Baltkrievijā. "putin - huilo!" skandēšana un dziesma par karakuģi, kuram nevajag doties ne uz Ziemeļiem, ne Dienvidiem, ne Rietumiem, ne Austrumiem, bet gan - uz pilsētu Beļģijā. Un stilīgas koncerta beigas, kur pa vidu mošpitam ienāca arī grupas solists un ģitārists. Lielisks koncerts, grupa, kuru noteikti ir vērts redzēt!
Un ko lai saka? Bija daudz vairāk nekā vienkārši ok. Pirmkārt, te būtu jāuzslavē publika (ko reti nākas teikt par koncertiem Latvijā, kuru auditorija mērāma virs 50 cilvēkiem) - dziedāšana līdzi, dejas, moshpits, atsaucība - viss bija līmenī. Lai arī es vismaz kaut cik ar grupas repertuāru biju iepazinies, no rīta braucot ar riteni no Olaines, sevišķs līdzidziedātājs es, protams, vēl nebiju, bet vienlaikus dziesmas ir gana vienkāršas, lai tām varētu kliegt līdzi arī tad, ja dzirdi dziesmu pirmo reizi. Ierakstā mani mazliet bija satraucis, ka manai gaumei "Pornofilmas" nešķita gana panciskas, brīžiem - pārāk lēnas, bet koncertā par šo nekādu sūdzību nebija. Jā, es joprojām uzskatu, ka grupas solists Vladimirs Kotļarovs, ja uzvilktu uzvalku, izskatītos nevis pēc panka, bet pēc valsts iestādes darbinieka, bet tā enerģija un atdeve, kas nāca no grupas, bija gana spēcīga, lai nevajadzētu ādas apģērbu un nevajadzētu grebenes - "Pornofilmas" patiešām ir kārtīgi panki!
Būtisks aspekts, protams, šādā koncertā ir dziesmu saturs un vēstījums - vispār es pat teiktu, ka no visiem mūzikas žanriem un paveidiem tieši pankroks lielākoties ir tas, kurā vēstījumam ir vieslielākā loma. Un "Pornofilmu" gadījumā šeit man nebūtu, par ko sūdzēties: dziesmas par fašismu viņu dzimtenē, dziesmas par korupciju, dziesmas pret jaunu karavīru audzēšanu, pret krievu kristietību ar asiņainu krustu rokās, tam klāt - sava deva satura pret patēriņa kultu. Aicinājumi, kaut ātrāk nosprāgtu gan punduris, gan tarakāns Baltkrievijā. "putin - huilo!" skandēšana un dziesma par karakuģi, kuram nevajag doties ne uz Ziemeļiem, ne Dienvidiem, ne Rietumiem, ne Austrumiem, bet gan - uz pilsētu Beļģijā. Un stilīgas koncerta beigas, kur pa vidu mošpitam ienāca arī grupas solists un ģitārists. Lielisks koncerts, grupa, kuru noteikti ir vērts redzēt!
2023-04-09
comments powered by Disqus