Kazhes pierakstu burtnīca

Siguļu mūžamežā tā Kunga 2018. gada 9. zapojūnijā notika pusslēgtā tipa sacensības rogainingā. Grūti teikt, kālab šis rogainings laika ziņā pārklājās ar Baltijas praida gājienu. Nejaušībā tā noteikti nebija. Vai nu organizētāji ir rūdīti homofobi, kas centās atturēt cilvēkus no dalības Praidā, piesolot viņiem orientēšanās atkarības burkānu. Vai arī gluži otrādi - saskatījuši potenciālo rogaininga dalībnieku vidū cilvēkus, kuri savā antipraidiskajā noskaņā pārspēj pat Līgu Dimiteri, centās pasargāt Praida gājienu no kaku maisiņiem. Kurš no šiem variantiem ir tuvāk patiesībai, to "Restorānvagona" ārštata korespondentam Leontīnam Dižkāpostiņam neizdevās noskaidrot, jo rogaininga pēcballītē nebija muzikālā pavadījuma, pēc kura varētu saprast, kas guvis virsroku - Dimiters vai Eltons Džons.

Rogainingā piedalījās desmit komandas, no kurām sešas startēja sporta klasē, bet četras - ratiņu klasē. Jāatzīmē, ka ratiņu klasē šoreiz bija kāda īpaši ekskluzīva komanda, kura dīvainā kārtā bija tikusi pie segvārda "Loši", kurai ratiņos bērna nebija un nebija pat pašu ratiņu, to funkciju pildot ķerrai, bet bērnu funkciju - četrām alus pudelēm. Ja tā padomā - iespējams, tieši ši komanda kalpo par atslēgu tam, vai "Siguļu mūžameža rogainings" bija Praidam draudzīgs vai naidīgs pasākums. Proti, ja organizētāji bija gatavi akceptēt kā ģimeni divus vīriešus ar alu ķerrā, tad diez vai viņi būtu tiesīgi kritiski vērtēt citus attiecību modeļus. Tāpat ir derīgi atcerēties, ka pusatklātajos rogainingos (un šis pusslēgtais arī šim principam sekoja) dalībnieki komandās tiek ielozēti, kas nebūt neatbilst tikumiski pareizam principam, kāds novērots, piemēram, rogainingos Japānā, ka vīrietis ar sievieti kopā drīkst skriet vienīgi tad, ja viņi ir precējušies, bet divi vīrieši - ja viņi ir brāļi. Līdz ar to ilgākas dedukcijas rezultātā Latvijas Universitātē kursu "Kritiskā domāšana" apmeklējušajam L.Dižkāpostiņam izdevās noskaidrot - Sveikuļu mūžameža rogainings bija ar Praidu saistīts pasākums!

Pasākuma kolorītākie dalībnieki nenoliedzami bija ķerras ekipāža. Tā kā "Restorānvagona" redakcija neizdevās saprast, kā pēc GDPR ieviešanas ir ar nosacījumiem attiecībā uz sporta sacensību rezultātu aprakstīšanu (proti, vai maz drīkst publiski atklāt, kas, piemēram, šogad pārstāv Beļģiju Pasaules kausā futbolā), piesardzības labas dalībniekus sauksim segvārdos, lai tikai savējie saprastu, par ko ir runa. Līdz ar to par ķerras ekipāžu varam atklāt vienīgi to, ka kartupeļi tur bija divi. Viņu mērķis šajās sacensībās bija startēt skaisti, nevis uzvarēt (tā visma izskatījās), un citādi kā par skaistu viņu sniegumu nudien nenosauksi. Videomateriāls, kas dokumentēja katra punkta apmeklējumu. Dziesmas. Peldes. Žāvētas gaļas un mājas siera iegāde. Viss pēc labākajiem standartiem.

Citas komandas ne tuvu viņiem nestāvēja, lai gan punktus dažs savāca vairāk. Vienai no tām pat izdevās apmeklēt pilnīgi visus kontrolpunktus, un šī komanda likumsakarīgi uzvarēja. Lai pārmērīgi daudz neatklātu par to, kas startēja šajā komandā, teikšu vien to, ka viens no tās dalībniekiem mēdz dēvēties par Jaungvinejas pamatiedzīvotāju, kamēr otra tās dalībniece, iespējams, tiek apdziedāta kādā "Latviešu mīlestības" dziesmā, un viņas vārds nav Guna (atšķirībā no citas šī rogaininga dalībnieces, kura arī, iespējams, tiek apdziedāta "Latviešu mīlestības" dziesmā, un viņas vārds nav Baiba). Slava uzvarētāju komandai, kura īpaši sekmīgi sevi apliecināja arī burtliču kategorijā - šajā rogainingā ne tikai vajadzēja meklēt kontrolpunktus, bet no tajos atrodamajiem burtiem vajadzēja veidot vārdus. Kā izrādījās, bija pieejami 29 dažādi burti, proti, viss latviešu alfabēts, neskaitot diezgan populāros burtus T, A, S un I. Līdz ar to, varēja izveidot, piemēram, vārdu KUMODE, bet nevarēja izveidot vārdu ANTRESOLS.

Tālāk vārds Kažem no vienas no ratiņu komandām:
"Mūsu pašu dalība bija gana sekmīga - ratiņu klasē uzrādījām labāko rezultātu, lai gan noteikti būtu varējuši sekmīgāk darboties vārdu lipināšanā. Veiktā distance divu stundu laikā bija mazliet virs desmit kilometriem, kas nebūt nav peļams rezultāts, ja ņem vērā, ka bija arī kāds laiks jāpavada pie punktiem, un tomēr diezgan ievērojamu daļu laika pārvietojāmies pa mežu, nesot ratus pa azimutu, nevis ejot apkārt pa ceļu. Šajā ziņā sanāca itin labs fiziskais treniņš. Siguļu mežu un ciemu iepazinām labi, lai gan būtu varējuši vēl daudz labāk, ja nebūtu sanākusi viena kļūda ceļa izvēlē, kur pazaudējām savas desmit minūtes, kas atļautu labāk iepazīt punktus uz Ziemeļiem no sacensību centra, taču tāpat ar rezultātu bijām apmierināti un arī Esterei nebija iebildumu, ka viņu ratos nēsā pa mežu (par to gan bija iebildumi kādam vīrietim uz velosipēda, kurš, protams, uzskatīja par nepieciešamu izteikt savu komentāru par bērna mocīšanu).

Rogainings bija riktīgi labs, bija gan interesanti pārmaiņas pēc šādā neformāla stila pasākumā paskriet pa mežu, nevis kādu Rīgas apkaimi. Orientēties nebija pārāk grūti, karte bija visnotaļ laba, organizācija bija visaugstākajā līmenī."

Uz šādas pozitīvas nots arī pabeigsim mūsu reportāžu, kura, kas zina, varbūt nebūs pēdējā "Restorānvagona" vēsturē.