Pupolāras dziesmas
Speciāli laikrakstam Zilupes Sarkanais Oktobris 2
Uzzinājis, ka nule kā klajā nācis vokāli instrumentālā ansambļa "Pupociklu vasara" pirmais ieraksts, nepajokam sapriecējos. Par šo ansambli biju iepriekš dzirdējis, ka savā daiļradē tas daudz pievēršas dažādām lauku cilvēkam būtiskām tēmām, tādām kā pļaušana, ganības, kaitnieciskiem grauzējiem un ķieģeļu ražošana. Mazliet neizpratni gan raisīja ansambļa nosaukums, jo par tādu lauksaimniecības agregātu kā "pupocikls" līdz šim nebiju dzirdējis. Pieņēmu, ka tā būs kāda no jaunmodīgajām ietaisēm, kas dara pļaušanu ātrāku un lietderīgāku. Liela bija mana vilšanās, kad šis ieraksts patiešām nonāca manās rokās!
Jau ieraudzījis ieraksta ārējo noformējumu, sapratu, cik smagi biju maldījies, saskatot šajā ansamblī kaut ko labu. Uz ieraksta vāciņa attēlota pilnīgi atkailināta sievietes krūts! Un te mums nav darīšana ar Dzimtenes mātišķo krūti, kas pabaro ikvienu izsalkušu strādniekbērnu, bet gan par krūti gluži piedauzīgā un rietumnieciski dekadentiskā veidolā! Tas arī man lika saprast, kas patiesībā ir domāts ar vārdu "pupocikls". Gribēju nemaz nesākt klausīties šo ierakstu, bet nevēlējos pievilt "Sarkanā Oktobra 2" galveno redaktoru, turklāt man šķita pareizi stādīt morāli pagrimušos "pupociklus" taisnīgas biedru tiesas priekšā.
Lai arī pirmajā brīdī klausītājam varētu šķist, ka "Pupociklu vasaras" dziesmu tematika ir strādīgam lauku cilvēkam tuva, patiesībā skanīgie dziesmu nosaukumi bieži neslēpj aiz sevis neko citu kā vien muļķīgu pusaudžu zirgošanos un bezkaunīgu izsmieklu attiecībā pret darba cilvēku. Piemēram, dziesma "Rasā izkapts labāk kož" pretēji ansambļa dalībnieku apgalvojumiem par tās nozīmi pļāvēju darba spara vairošanā patiesībā ir veltīta spirtoto dzērienu nesamērīgai lietošanai. Vai tas būtu labs piemērs darba jaunatnei? Tāpat ierakstā apdziedātais "ganiņš" nekādi nelīdzinās lopu pieskatītāja etalonam - tajā vietā, lai sekotu savam ganāmpulkam, puika tik vien dara kā stabulē, kaitinot gan kaimiņus, gan likumsargus. Un kas tā par muļķīgu domu - apdziedāt cirsli? Vai šis grauzējs būtu noderīgs lauku saimniecībā? Parazīts, nekas vairāk, gluži kā jau augstāk minētais ganiņš. Arī skaņdarbs "ķieģeļu košļātājs", kura nosaukums liek gaidīt nesaudzīgu kritiku, veltītu kādam iekšējam ienaidniekam, kas ar savu slinko bezdarbību demoralizē kārtīga cepļa darbiniekus, nekādas vērtīgas atklāsmes nesniedz, tā vietā propagandējot spļaušanu zemē. Īsi sakot, vokāli instrumentālā ansambļa dalībnieki varētu pamācīties dziesmu tekstu rakstīšanu no klasiķiem (piemēram, Guntara Rača) pirms ķerties pie tā pašiem, jo skaidri jūtams, ka viņiem trūkst garīgā brieduma.
Arī muzikālajā ziņā ieraksts ir gaužām pliekans, ar griezīgām atonālām ģitāru skaņām slēpjot skaistu meldiņu trūkumu. Vai maestro Raimonds Pauls kādreiz būtu nolaidies līdz šādiem nožēlojamiem trikiem? Nē, jo Maestro allaž ir spējis sacerēt dziesmas, kuras klausītāju spēj novest līdz asarām ar to skaistumu vien. Nemaz nerunājot par to, ka "Pupociklu vasara" nav apveltīta ar kvalitatīvu dziedātāju. Cik man izdevies saprast, šajā ierakstā galvenie dziedātāji ir grupas dalībnieki Lācītis un Petrovs, bet ne viens, ne otrs nav dzimuši dziedātāji, tāpēc jau viņi arī nav tautā sevišķi mīlēti. Taču jāatzīst, ka ierakstā dzirdamās dziesmas ir tik bezvērtīgas un proletariāta mērķiem svešas, ka tās nespētu izglābt pat Viktors Lapčenoks vai Žoržs Siksna.
Līdz ar to mans ieteikums būtu aizliegt "Pupociklu vasaras" turpmākas uzstāšanās, piespiedu kārtā gludi apgriezt un noskūt ansambļa dalībniekus un varbūt, morāles mūsu republikā uzlabošanas labad, nosūtīt viņus uz darba nometni kaut kur pie Magņitogorskas. Katrā ziņā Zilupes stacijas tējnīcā dziesmu par "Mākoņu belašiem" es nekādos apstākļos nevēlētos dzirdēt.
Uzzinājis, ka nule kā klajā nācis vokāli instrumentālā ansambļa "Pupociklu vasara" pirmais ieraksts, nepajokam sapriecējos. Par šo ansambli biju iepriekš dzirdējis, ka savā daiļradē tas daudz pievēršas dažādām lauku cilvēkam būtiskām tēmām, tādām kā pļaušana, ganības, kaitnieciskiem grauzējiem un ķieģeļu ražošana. Mazliet neizpratni gan raisīja ansambļa nosaukums, jo par tādu lauksaimniecības agregātu kā "pupocikls" līdz šim nebiju dzirdējis. Pieņēmu, ka tā būs kāda no jaunmodīgajām ietaisēm, kas dara pļaušanu ātrāku un lietderīgāku. Liela bija mana vilšanās, kad šis ieraksts patiešām nonāca manās rokās!
Jau ieraudzījis ieraksta ārējo noformējumu, sapratu, cik smagi biju maldījies, saskatot šajā ansamblī kaut ko labu. Uz ieraksta vāciņa attēlota pilnīgi atkailināta sievietes krūts! Un te mums nav darīšana ar Dzimtenes mātišķo krūti, kas pabaro ikvienu izsalkušu strādniekbērnu, bet gan par krūti gluži piedauzīgā un rietumnieciski dekadentiskā veidolā! Tas arī man lika saprast, kas patiesībā ir domāts ar vārdu "pupocikls". Gribēju nemaz nesākt klausīties šo ierakstu, bet nevēlējos pievilt "Sarkanā Oktobra 2" galveno redaktoru, turklāt man šķita pareizi stādīt morāli pagrimušos "pupociklus" taisnīgas biedru tiesas priekšā.
Lai arī pirmajā brīdī klausītājam varētu šķist, ka "Pupociklu vasaras" dziesmu tematika ir strādīgam lauku cilvēkam tuva, patiesībā skanīgie dziesmu nosaukumi bieži neslēpj aiz sevis neko citu kā vien muļķīgu pusaudžu zirgošanos un bezkaunīgu izsmieklu attiecībā pret darba cilvēku. Piemēram, dziesma "Rasā izkapts labāk kož" pretēji ansambļa dalībnieku apgalvojumiem par tās nozīmi pļāvēju darba spara vairošanā patiesībā ir veltīta spirtoto dzērienu nesamērīgai lietošanai. Vai tas būtu labs piemērs darba jaunatnei? Tāpat ierakstā apdziedātais "ganiņš" nekādi nelīdzinās lopu pieskatītāja etalonam - tajā vietā, lai sekotu savam ganāmpulkam, puika tik vien dara kā stabulē, kaitinot gan kaimiņus, gan likumsargus. Un kas tā par muļķīgu domu - apdziedāt cirsli? Vai šis grauzējs būtu noderīgs lauku saimniecībā? Parazīts, nekas vairāk, gluži kā jau augstāk minētais ganiņš. Arī skaņdarbs "ķieģeļu košļātājs", kura nosaukums liek gaidīt nesaudzīgu kritiku, veltītu kādam iekšējam ienaidniekam, kas ar savu slinko bezdarbību demoralizē kārtīga cepļa darbiniekus, nekādas vērtīgas atklāsmes nesniedz, tā vietā propagandējot spļaušanu zemē. Īsi sakot, vokāli instrumentālā ansambļa dalībnieki varētu pamācīties dziesmu tekstu rakstīšanu no klasiķiem (piemēram, Guntara Rača) pirms ķerties pie tā pašiem, jo skaidri jūtams, ka viņiem trūkst garīgā brieduma.
Arī muzikālajā ziņā ieraksts ir gaužām pliekans, ar griezīgām atonālām ģitāru skaņām slēpjot skaistu meldiņu trūkumu. Vai maestro Raimonds Pauls kādreiz būtu nolaidies līdz šādiem nožēlojamiem trikiem? Nē, jo Maestro allaž ir spējis sacerēt dziesmas, kuras klausītāju spēj novest līdz asarām ar to skaistumu vien. Nemaz nerunājot par to, ka "Pupociklu vasara" nav apveltīta ar kvalitatīvu dziedātāju. Cik man izdevies saprast, šajā ierakstā galvenie dziedātāji ir grupas dalībnieki Lācītis un Petrovs, bet ne viens, ne otrs nav dzimuši dziedātāji, tāpēc jau viņi arī nav tautā sevišķi mīlēti. Taču jāatzīst, ka ierakstā dzirdamās dziesmas ir tik bezvērtīgas un proletariāta mērķiem svešas, ka tās nespētu izglābt pat Viktors Lapčenoks vai Žoržs Siksna.
Līdz ar to mans ieteikums būtu aizliegt "Pupociklu vasaras" turpmākas uzstāšanās, piespiedu kārtā gludi apgriezt un noskūt ansambļa dalībniekus un varbūt, morāles mūsu republikā uzlabošanas labad, nosūtīt viņus uz darba nometni kaut kur pie Magņitogorskas. Katrā ziņā Zilupes stacijas tējnīcā dziesmu par "Mākoņu belašiem" es nekādos apstākļos nevēlētos dzirdēt.
2013-06-25
comments powered by Disqus