Koncerts Lucavsalā

Savus subjektīvos izteikumus par Rammstein koncertu Lucavsalā man ir jāsāk ar atrunām un paskaidrojumiem, kas lielā mērā noteiks turpmākā teksta toni. Pirmkārt, es neesmu sevišķs Rammstein fans. Protams, es zinu visas (daudzās) viņu populārās dziesmas un pirms koncerta pat biju paklausījies jaunāko albumu (un viņu dziesmu specifika ir tāda, ja esi piedziedājumu dzirdējis vienu reizi, tu to atcerēsies vēl pietiekami ilgi), taču viņi galīgi nav manā "A sarakstā" ar izpildītājiem, kuru uzstāšanos noteikti gribu redzēt. Taču tas vēl nav nekas kritisks - man ir gadījies būt tādos koncertos, kur iepriekš par māksliniekiem esmu bijis pagalam skeptisks, bet viņu dzīvā uzstāšanās bija satriecoši laba (pirmie, kas nāk prātā ir Foo Fighters un Damian Rice). Bet bija vēl otra problēma - šovs man vienmēr ir sekundārs, daudz vairāk es novērtēju sajūtu, ka uz skatuves notiekošais ir "pa īstam" - ka mākslinieks izpildījumā ieliek sevi visu, ka šis nav tikai viens no piecdesmit koncertiem tūrē, bet vakars, kas izmainīs tavu dzīvi. Tieši to man sniedza jau piesauktie Grols (ar kompāniju) un Raiss, kā arī (īpaši) Niks Keivs. Un tā nav Rammstein stiprā puse. Līdz ar to es saprotu - pats vainīgs - gāju uz pasākumu, kam galīgi neesmu mērķauditorija.

Augstāk lasāmais nenozīmē, ka turpinājumā rakstīšu "grupa sūds, koncerts sūds" - tik vienkārši tas arī nav. Kas mani ļoti sajūsmināja, tie bija uz Rīgu Rammstein dēļ atbraukušie ārzemnieki. Vienmēr priecājos, ja Rīga ir dzīvāka kā ikdienā, un priecājos arī par to, ka tūristi papildina visdažādāko sfēru vietējo uzņēmumu ieņēmumus (ok, varbūt ne gluži to uzņēmumu, kuri apkalpo dziesmas "Auslaender" varoni). Un Rammstein atveda ļoti daudz cilvēku - gan vāciešu, gan no dažādiem Eiropas nostūriem. Tā rindā uz iekļūšanu Lucsavsalas stadiona (tā to šajā dienā bija pareizi saukt) teritorijā man priekšā stāvēja divi čaļi, kas bija ar auto atbraukuši no Belgradas. Par organizāciju man nav neviena slikta vārda sakāma, kas gan varētu būt saistīts ar to, ka man organizācija neērtības neradīja - riteni noparkoju Mūkusalas ielā (lai nav pēc koncerta tas jāstumj pa baisāko drūzmu), mugursomu man ienest atļāva, alu pirkt nemēģināju (esmu apņēmies pasākumos, kur tirgo tikai pārcenotus alus izstrādājumus, būt atturībnieks), tualeti arī neapmeklēju. Kā ap pulksten sešiem nostājos vietā, kas man šķita optimāla koncerta baudīšanai (centrā, tādā attālumā, lai varētu normāli redzēt visu skatuvi, bet ne vairāk), tā tur paliku līdz pat koncerta beigām. Līdz ar to man neradās ne mazākās saskarsmes ar to, ka Lucavsalā notika apkārt koncertam.

Patīkami pārsteidza Rammstein izvēle iesildītāju ziņā - klavieru duets Jatekok Duo galīgi nav tas, ko es būtu gaidījis, un man lielākoties patīk, ka mani pārsteidz. Viņas spēlēja klavierēm aranžētas Rammstein dziesmas, un varu atzīt - man patīk, kā tās skanēja, man patika jauno sieviešu ne pārmērīgi pārliecinošā komunikācija ar publiku - tāda vienkārša un nesamākslota. Un arī risinājums, ka viņas atradās uz palīgskatuves, kas ļāva tikām sagatavot īsto skatuvi vācu seksteta uznācienam, bija riktīgi labs. Nezinu, vai es biju vienīgais no visiem 40'000 apmeklētāju, kam tieši muzikālā ziņā iesildītāju priekšnesums šķita vismaz ne sliktāks par pašas grupas sniegto, bet man šis risinājums nudien ļoti patika.

Un tagad būtu laikam jāraksta par pašu Rammstein koncertu. Labi, lai būtu. Manās acīs Rammstein - tas nav koncerts, bet muzikāls pirotehnikas šovs. Tas nu būtu pateikts. Uz to jau arī ir uzsvars. Skatuve, kuru pieņemts dēvēt par Mordoras atainojumu, bet man tā vēl rada asociācijas ar staļinisma stila arhitektūru - tāda biedējoša Zinātņu akadēmijas ēka, kuras tornī varētu mitināties Saurons. Dūmi un ugunis gan no skatuves, gan no aizmugures palīgtorņiem. Karstums sejā iesit nepajokam. Degoši bērnu ratiņi, katls grupas taustiņnieka cepināšanai, ugunsmetēji, uguns loks, bēgļu laivu inscenējums, super iespaidīgas darbības ar gaismām, lifts uz skatuves, peņa lielgabals un tā tālāk. Kā tik tur nebija! Tīri no šova viedokļa - ļoti iespaidīgi! Un tas viss, protams, perfekti sinhronizēts ar mūziku. Nav brīnums, ka ar šādu šovu mūzika paliek otrā plānā. Vai arī otrādi - varbūt mūzika ir otrā plānā apzināti, jo bez šova tā lielos daudzumos gluži vienkārši nav interesanta. Nepietiek jau ar to, ka teju pusei Rammstein dziesmu piedziedājumā varētu dziedāt "Links, zwo!", jo tā ir mūzika kāju stampāšanai un pačkas kratīšanai nevis citiem deju veidiem, bet vēl papildu sarežģījumu radīšanai, dažādās dziesmās Rammstein patiešām izmanto gandrīz vienas un tās pašas frāzes (lieki teikt, ka mana attieksme pret Rammstein dziesmu tekstiem ir gaužām skeptiska), un tad tev viļus neviļas jāliek augstāka prioritāte kaut kam citam, nevis dziesmām. Nē, viss nostrādāts bija ļoti profesionāli, bet tā jau ir mana problēma - man prasās kaut kādu pazīmju, ka izpildītāji koncertā spēlē ar sirdi un dvēseli, nevis tikai atstrādā honorāru, un par to šajā koncertā nekas neliecināja. Šis vienkārši bija tas vakars, kad Rammstein šovs piedārdināja Lucavsalu (un pie vienas būšanas, arī visu Rīgu).

Dziesmas, kas mani koncertā uzrunāja? Pirmkārt, "Zeig dich" - atsvešinātā un pārspīlētā Rammstein spēles maniere ļoti labi iet kopā ar reliģisku tematiku, un šī bija kompozīcija, kurā mani arī visvairāk pārliecināja uguns liesmas. Tāpat jāatzīst, ka vēl viens jaunā albuma skaņdarbs - jau piesauktais "Auslaender" bija viena no manām personīgajām koncerta virsotnēm. Šī ir reize, kad man šķiet, ka viņiem ir sanācis gana asprātīgs teksts par to, ka varonis nav vīrietis vienai naktij, jo viņš nekad ilgāk kā pāris stundas nepaliek un uz saullēkta laiku jau sen ir prom. Risinājums ar laivām arī bija foršs, neatkarīgi no attieksmes pret bēgļiem (kāda ir pašu Rammstein attieksme, man nav īsti skaidrs - no vienas puses, dziesma ir par sekstūrismu, no otras puses bēgļi un "Willkommen!"). No lielajiem grāvējiem visvairāk mani paķēra "Sonne", laikam jau tālab, ka tas man arī ir tuvākais no viņu hitiem.

Nobeigumā jāsecina, ka, protams, tīri kā multimediju pasākums Rammstein koncerts ir viens no iespaidīgākajiem, ja ne pats iespaidīgākais pasākums, ko man nācies apmeklēt. Arī par koncertu iespaidi ir vismaz labāki nekā pēc turpat Lucavsalā redzētajiem "Red Hot Chili Peppers". Un tomēr - varbūt man nevajadzēja iet uz šo koncertu, bet tur labāk būtu iederējies kāds, kam šovs ir svarīgs un ko pastāvīgi nemoca jautājums - vai Tils Lindemans vienmēr uz skatuves ir tik rāmi kustējies - viņa izgājieni lielākoties aprobežojas ar pačkas kratīšanuun sišanu sev pašam pa cisku. Pats jau esmu vien vainīgs - nevari tu aiziet uz operu un pēc tam sūdzēties, ka tur spēlēja klasisko mūziku. Nobeigšu tomēr ar vēl vienu apšaubāmu apgalvojumu - Rammstein nespēlē industriālo metālu, bet gan smago šlāgeri. Aus.
2019-08-06
7.5
comments powered by Disqus