Kazhes pierakstu burtnīca

Vispār jau nav šaubu par to, ka ska mūzika primāri ir paredzēta baudīšanai dzīvajā, bet gadās arī situācijas, kad mans noskaņojums tādu pieprasa kā audio noformējumu darba laikā. Un te nu es iepazinos ar Reel Big Fish jaunāko veikumu. Šis kolektīvs deviņdesmitajos gados bija viens no komerciāli (un laikam jau arī saturiski) veiksmīgajiem tā sauktā trešā viļņa ska pārstāvjiem, kam ar dziesmu "Sell Out" izdevās itin labu atpazīstamību iegūt arī ārpus konkrētā žanra cienītāju aprindām. Tie laiki, protams, ir tālā pagātnē, un mazliet par to ir arī šis albums.

Bet primāri tas, protams, nav par nostaļģiju pēc skaistās pagātnes, līdz ar to sāksim ar pamata tematiku. Faktiski tipiska "Reel Big Fish" dziesma no laika gala ir bijusi par vienu un to pašu tēmu - ka konkrētā sieviete ir neglīti izdarījusies ar galveno varoni, un tagad viņš ir aizvainots, bet vienlaikus - tas ir ļoti labi, jo tāpat jau viņa nav tā vērta. Protams, ikvienam fiasko seko kārtējais "In Love Again", kas gan, protams, itin drīz beigsies ar to pašu "es tevi ienīstu", par ko Āronam Baretam vislabāk patīk dziedāt. Vienlaikus - šāda "viņa mani pameta, tāpēc es tagad pārgulēšu ar viņas labāko draudzeni" tipa satura šajā ierakstā ir būtiski mazāk, nekā tas Reel Big Fish raksturīgi. Laikam jau arī Ārons Barets pamazām kļūst vecāks un rāmāks, un gandrīz vai apcerīgāks.

Kas attiecas uz apcerīgumu, tad droši vien šī ieraksta atslēgas kompozīcija ir dziesma "The Good Old Days", kurā viņš vēsta, ka ja viņam 1995. gadā kāds būtu pateicis, ka viņš tobrīd piedzīvo sava mūža labākos laikus, viņš tam nekad nenoticētu, bet tagad viņš saprot, ka arī šodiena kādreiz būs "vecie labie laiki". Netipiski skaidrs redzējums no šī kolektīva puses, manuprāt. Un arī vairākas citas kompozīcijas tam, cik daudz visa kā pasaulē nav pareizi, aicina drīzāk samierināties, nekā to varētu gaidīt no pankiem nosacīti pietuvināta kolektīva. Patiesībā jau to var saprast no albuma nosaukuma: "Dzīve sūkā... Uzdejosim!" - diezgan normāla filozofija patiesībā, ja to, protams, var saukt par filozofiju. Protams, ka dziesmas šajā albumā ir vairāk vai mazāk tās pašas, kas visos iepriekšējajos, bet klausīties ska oriģinālu melodiju nav īsti prātīgi. Galvenais te ir enerģijas līmenis, brīnišķīgi uzmundrinošas pūšamo instrumentu partijas, un ar to šim ierakstam nekādu problēmu nav. Labprāt vēl kādu reizi redzētu viņus arī dzīvajā.

Jā, viņu iepriekšējais veikums bija saturiski daudzveidīgāks un tur bija pāris riktīgi teicamas dziesmas (kā I Know You Too Well to Like You Anymore" un "Hiding in my Headphones"), bet tāpat ir gana ok.