Kazhes pierakstu burtnīca

Lai arī grāmatas nosaukums ir "Odas skumjām", patiesībā šīs odas ir tikai daļa no konkrētā izdevuma, kas dienasgaismu ieraudzīja neilgi pēc Regīnas Ezeras nāves. Te apkopoti fragmenti no tetraloģijas "Pati ar savu vēju" trešās daļas "Esamība", kā arī jau piesauktais cikls "Odas skumjām", kura teksti lielākoties iepriekš bija publicēti žurnālā "Karogs" un kuri patiesībā daļēji sasaucas arī "Esamības" fragmentiem. Tāpat te ir atmiņas un pārdomas par Regīnu Ezeru, ko rakstījuši trīs cilvēki, kam viņa bijusi tuva un nozīmīga (Māra Svīre, Ēriks Hānbergs un Tālivaldis Margēvičs).

Kas attiecas uz "Esamību", šo tekstu Ezera sāka rakstīt vēl Brežņeva valdīšanas laikā, bet tā arī nepabeidza. Tam bija dažādi iemesli, par kuriem rakstīts šī izdevuma ievadā, bet kuri šobrīd, protams, vairs nav sevišķi aktuāli. Tas, ko Ezera bija paspējusi uzrakstīt, bijis apmēram 100 manuskripta lappušu apmērs, ko veido septiņas sarunas un kas atstāsta sakaru starp Autori un V.K. Kā jau tas raksturīgs Regīnas Ezeras prozai, saturs ir daļēji autobiogrāfisks, bet vienlaikus Autore, protams, nav tieši Regīna Ezera. Stāstā, cik nu to autorei (tai, kas ar mazo burtu) izdevās pierakstīt, ir vēstīts gan par tagadni (astoņdesmitajiem gadiem), gan mazliet arī par pagātni - saistībā ar tobrīd vēl padomijā noklusējamajām tēmām par notikumiem četrdesmitajos gados. Cik saprotu, būtiskākā atšķirība starp dokumentēto un dokumentālo bijusi tajā, ka "Esamības" ievadā Autore raksta par to, ka V.K. ir nesen miris, kamēr viņa prototips tolaik bija dzīvs un attiecību starp viņu un Regīnu Ezeru pārmaiņas neveicināja autorei vēlmi grāmatu pabeigt. Protams, te neiztikt bez lauku mājām, kas pieredzējušas labākus laikus un atrodas nekurienes vidū, kā arī suņiem, jo Regīnas Ezeras grāmatas bez suņiem nemaz nav īsti iedomājamas.

Tāpat suņi parādās arī otrajā grāmatas daļā, kur vairākās odās parādās suns, kas bijis pašas Regīnas Ezeras suns un kura slimība un nāve veido grāmatas emocionālākās lappuses (bez dažu skopu vīrieša asaru notecēšanas arī es neiztiku, šīs lappuses lasot). Tāpat suņi (citi) piedalās stāstā "Karjera jeb oda blusai" (jo suns jau ir viens no tipiskākajiem blusu turētājiem), kur jūtamas arī notis no Ezeriņa "Kādas blusas stāsta". Tāpat odas te ir kazai, cūkai, odam, kuņģim, mēnesim, prozai (kas patiesībā atkal ir oda sunim) un septembrim, kas ir mazliet fantastisks stāsts. Noteikti šī grāmata nav izcilākais Regīnas Ezeras daiļrades darbs, bet kvalitātes latiņu zemāk tas nenolaida - lasītājam, kam viņas daiļrade ir tuva, arī "Odas skumjām" būtu iekļaujamas obligātajā literatūrā, bet, protams, tas galīgi nav darbs, ar ko sākt pazīšanos ar viņas darbiem.