Koncerts Kalnciema kvartālā

"Re - gī - na! Re - gī - na!" tādas bija manas emocijas pēc sestdienas vakara Positivusā, kur uzstājās arī The Prodigy. Līdz ar to nebija šaubu, ka uz vokāli instrumentālās apvienības Regīna koncertu Kalnciema ielā ir jāiet. It īpaši, ja ņem vērā, ka Marina un Estere toreiz jau bija aizgājušas gulēt, bet aiziet līdz Kalnciema kvartālam nudien nav sevišķi tālu.

Kā jau to varēja gaidīt, gluži tik traka ballīte kā Salacgrīvā aktieru ansamblis nepadevās. Vispār tādām "kulta grupām" festivālos noteikti ir labāk - tāpat kā tas ir ar "Sūdiem", Positivusā cilvēki, kas hedlaineru laikā izvēlas skatīties uz relatīvi mazpazīstamu vietējo kolektīvu, tur nav nonākuši gluži nejauši. Ar koncertiem Kalnciema kvartālā gluži tā tas nav - tā primāri tomēr ir vieta, kur socializēties, iedzert vīnu, papļāpāt un varbūt pie reizes paklausīties kādu mūziku. Jau tas vien bija apliecinājums, ka koncerts bija mazāk mežonīgs, ka mākslinieki šoreiz visu uzstāšanās laiku nenovilka kreklus (kamēr Salacgrīvā tie bija novilkti vēl pirms uzstāšanās sākuma). Dejotāju atsaucība bija zemāka, spiedzienu bija mazāk un krūšturi nelidoja vispār nemaz. Bet par to mūziķus pat īsti vainot nevar (ne jau viņi ir tiem, ka būtu jāmet krūšturi) - tā tomēr ir tāda vieta un tāda vide, kur viss notiek atturīgi.

Repertuārs sevišķi mainījies, protams, nebija - ne velti paši mākslinieki Salacgrīvā bija teikuši, ka viņi principiāli jaunas dziesmas nemācās, tad būtu naivi gaidīt, ka katrā koncertā skanēs pilnīgi cits materiāls. Vienlaikus, šķiet, ka Imanta Kalniņa "Pirmā pīle" Salacgrīvā skanējusi nebija, varbūt vēl kāda dziesma bija atšķirīga, bet kopumā, protams, tie paši vēži un arī kulīte tā pati. Bet vismaz joki mainās - tā ir lieta, kas mani aktieru gadījumā mazliet satrauc, ka viņiem visa programma ir atstrādāta un viss notiek pēc plāna, bet šeit kaut kā īsti šāds iespaids neradās - šķiet, ka "Regīnas" priekšnesumos ir vieta pārsteigumiem arī pašiem mūziķiem.

Viņu spēlētais materiāls ir nudien daudzveidīgs - šlāgeris, regejs, ska, hiphops, krievu roks (Cojs mūžam dzīvs!), balkānu mūzika - viss lielā kokteilī, kur aizrautība ir nozīmīgāka par tehniskajām iespējām. Patīkama jautra izklaide, tieši tas, kas vajadzīgs šajā pretīgi karstajā laikā. Vienlaikus, kamēr es saprotu, kālab dziedāt par "Comandante, Che Guevaira", ar ko Ivars Puga ir izpelnījies raksturojumi "Ivars Puga such a beggar", drošs neesmu. Lai gan man vispār nav nekāda viedokļa par Pugas kungu.
2018-07-26
8.0
comments powered by Disqus